Daudzstāvu dzīvojamā māja ar n-tiem īpašniekiem. Rīgas ūdens piestāda rēķinu par kopējo skaitītāju (mājai pienāk tikai aukstais ūdens) un kanalizāciju. Līdz šim visi maksājām, sadalot summu uz dzīvojamo platību, t.i., jo vairāk m2, jo vairāk jāmaksā. Šobrīd viedokļi sadalījušies, jo daudziem izīrējamie dzīvokļi stāv tukši, ūdens netiek patērēts, bet rēķins tiek piestādīts. Mans ierosinājums bija sadalīt maksātājus - tie, kuri vēlas pēc skaitītāja (m3) un tie, kuri vēlas pēc dzīvojamās platības (m2). Galvenā problēma manā skatījumā būtu, kādu noplūdes koef. piemērot tiem, kuri maksās pēc skaitītāja?

Es saprotu, ka problēma ir tāda, ka skaitītājs sāk uzskaitīt ūdeni tikai pie noteiktas caurplūdes daudzuma, tātad ja man mājā pilst krāns tad skaitītājs negriežas.
Tas nozīmē, ka katram īpašniekam neatkarīgi no tā vai viņš dzīvo vai nē ir jāmaksā par šiem zudumiem, kas veidojas vai var izplūst negriežot slaitītāju. Tātad, piemēram, ja skaitītājs neuzrāda zudumus zem 10 litriem diennaktī, tad katrs skaitītāja īpašnieks neuzskaitīti patērē ~300l mēnesī/skaitītājs. Tātad neatkarīgi no skaitītāja rādītājiem mums jāmaksā par šo zudumu.

Ūdens patēriņu un zudumus uz m2 parasti nerēķina. Protams, ja māja pieder privātīpašniekiem (vai to kopumam) un, ja visi īpašnieki kopā 100% nolemtu (rakstiski) kādu konkrētu metodiku, tad rēķināt varētu arī pēc "zvaigžņu stāvokļa".
Vispārēja kārtība noteikta ar 12.12.2006. MK noteikumi Nr.999 "Kārtība, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu".
Noteikumos gan tiek runāts par īrniekiem un to attiecībām ar īpašniekiem, bet tā ir sava veida metodika, kuru var izmantot. lai gan ar to dzīvokļos dzīvojošo personu skaita noteikšanu būs problēmas.
Ja daudzdzīvokļu mājā aukstais ūdens tiek uzsildīts arī par karsto ūdeni, tad viss vēl vairāk sarežģījas, jo tieši siltums (un tas nav siltums apkurei)ir visdārgākais.
MK noteikumos teikts:
"12.9. par siltumenerģiju karstā ūdens sagatavošanai:
12.9.1. par siltumenerģiju karstā ūdens cirkulācijai – atbilstoši dzīvokļu īpašumu skaitam;
12.9.2. par siltumenerģiju patērētajam karstajam ūdenim – proporcionāli patērētā karstā ūdens daudzumam."

Bet kā norakstīt aukstā un karstā ūdens zudumus (arī siltumu) - MK not. nav pateikts. To tad būtu ar mājas kopsapulces lēmumu jānolemj.
Ja ūdens uzskaite būtu tikai ar skaitītājiem, tad zudumus varētu norakstīt proporcionāli aukstā un kārstā ūdens patēriņam (jo, kas vispār nelieto, tam it kā nevarētu būt arī zudumu).
Ja tomēr kādi dzīvokļi izvēlēsies patērēt ūdeni bez skaitītājiem, visa mājas atlikusī starpība varētu tikt sadalīta saskaņā ar MK noteikumiem (pēc attiecīgajos dzīvokļos dzīvojošo personu skaita)vai kā citādāk - kā kopsapulcē nolemj.
Kaut kā tā.

Interesanti būtu dzirdēt no citiem forumā, kā jusu daudzdzīvokļu mājās tiek aprēķināti k. un a. ūdens zudumi un ieturēta maksa?

Tas, ka pēc m2 parasti nerēķina, pat mērkaķim skaidrs. Māja (patiesībā divas) pieder īpašniekiem, katram domājamā daļa. Sākumā, kad bija tikai daži īpašnieki, vienojās par tādu apmaksas veidu. Tagad, kad īpašnieki ir virs 20, šāds modelis visiem nav pa prātam, kas arī ir saprotami. Par cik esmu tas, kurš skaita naudu, gribu atrast pamatotu argumentu par noplūdes koef. Ir jau arī tādi kā es, kuri tērē ūdeni, bet vēlas par to maksāt pēc patēriņa + kaut kāds noplūdes koef. Tikai kāds?

>>H2O
Ja mājā kur ir kopējais skaitītājs un katram dzīvoklim atsevišķie skaitītāji, bet starpība jeb ūdens zudumi pārsniedz 20%, tad tas jau skaitās, ka kaut kas nav kārtībā un jāmeklē iemesli.
Bet 5% varētu būt tīri normāli (ja nebūtu skaitītāju mērījumu kļūdu, tad tas būtu tādā mājā, kur nozog ūdeni ~1 no 20 dzīvokļiem un/vai kaut kas nav kārtībā ar skaitītājiem).
Kāda ir mājā uzstādīto ūdens skaitītāju precizitātes klase? Mērījumu precizitāti iespaido arī tas, vai uzstādīto skaitītāju nominālā caurplūde atbilst patēriņam (t.sk. "nejutības zonas" faktors).

Pa abām mājām ir 50 dzīvokļi, īpašnieki apm. 20 (pērk, pārdod - mainās nedaudz īpašnieku skaits). Lielākajai daļai ir uzlikti skaitītāji, kādi, kāda prec.kl.?!?... nezinu teikt par visiem. Daudziem dzīvokļiem ir tualetes kāpņu telpā, dažiem ir skaitītāji, dažiem nav. Vienvārdsakot ūdens uzskaitē bardaks augstākajā līmenī. Ieinteresētie īpašnieki mani izvirzīja, lai sakārtoju šo jautājumu. Daļai tāda situācija neapmierina, daļai vienalga (tiem, kuriem nav sakārtots, jo interesē tikai naudu ievākt par izīrētiem dzīvokļiem). Tāpēc tā korekti tas jāsadala. Ja daļa no īpašniekiem vēlas maksāt par m2, lūdzu, varu sarēķināt, bet tie, kuri pāries uz maksu pēc skaitītāja, būtu tikai godīgi, ja maksāsim kādu ūdens noplūdes koef. Ja pareizi saprotu, tad ok būtu pierēķināt 5%?

>>H2O

Tā kā mājā visiem patērētājiem nav uzlikti skaitītāji, tad nav iespējams uzzināt, cik parādītos zudumi(t.sk., skaitītāju mērījumu kļudas, piloši krāni un zagšana), ja skaitītāji būtu visiem dzīvokļiem. Tāpēc, 0% vai 5% vai 10% - tas tik un tā ir pieņēmums, kas nav ne ar ko pamatots.
Bet,pieņemu, ka var arī nelikt neko jeb 0%, ja uzskatām, ka mājas kop.skaitītājs rāda pareizi un arī tajos dzīvokļos, kur uzlikti skaitītāji un tie ir ar derīgu pārbaudes termiņu, mērījumi ir precīzi, tad var PAMATOTI uzskatīt, šie divi mērījumi (mājas kopējais un dzīvokļu skaitītāju kopējais) ir PAREIZI un VISU STARPĪBU VAR DALĪT uz tiem patērētājiem, kuriem nav skaitītāju vai tie ir nederīgi. Ja par to vienojas lielākā daļa mājas īpašnieku, tad nevajzdzētu būt problēmai.
Tā kā komunālo pakalpojumu maksa tiek pieprasīta arī no dzīvokļu īpāsņieku īrniekiem, kurus aizsargā jau likumdošana, tad maksas pieprasīšanai par tiem dzīvokļiem, kuriem nav skaitītāju, gan vajadzētu būt ļoti pamatotai un es ieteiktu vadīties pēc 12.12.2006. MK noteikumi Nr.999 "Kārtība, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu" (ar visiem pēdējiem to grozījumiem).

Liels paldies, Zigurd.