Labdien!

Mani interesē vai šādu pārseguma (starp 1. un 2. stāvu) pīrāgu drīkst lietot? Vēlos otrajā stāvā ierīkot siltās grīdas ar ūdeni. Man ir dz.b. panelis, (vai starp šiem vajag izlīdzinošo slāni?) tad 3cm izolācija, izlīdzinošais betona slānis (kurā iekšā būs kontūrs, stiprināts pie režģa) un grīdas segums (flīzes vai lamināts). Cik biezu liet izlīdzinošo betona slāni? Apskatījos Uponor zemgrīdas apkures bukletus, tur ir apskatīts variants betona grīdām uz grunts (betona slānis >75mm), bet nekas nav minēts par pārsegumiem. Vai starp izolāciju un betonu (ar caurulēm) nevajag hidroizolāciju?
Paldies

izlīdzinošo slāni vajadzētu tikai tāpēc, lai putuplasts nekustētos. Pēc tam putoplasts,tad pieskavo trubiņas un beigās pārlej ar betonu (var protams likt arī armat. sietu un siet trubiņas pie tā, bet labāk ja trubiņas apakšā). Betons biezāks,ja ir cikliska apkure(piem ar malku), bet plānāks,ja nepārtraukta apkure(tad vajag tikai lai betons izturētu slodzi virs putuplasta). Cikliskai apkurei nozīmīga ir masa-jo tā lielāka un vairāk trubiņas grīdā, jo pēc kurināšanas beigām ilgāk atdod siltumu. Nepārtrauktā apkure parasti ir orientēta uz precīzu telpas temperatūraas uzturēšanu, tāpēc tai nevajag lieku masu un inerci.

No siltumizolācijas virsmas betona slānis ir 6,5 cm, ievērojot visu masas sagatavošanas procesu. Plastifikatora pievienošana, pareiza termošuvju izvietošana utt. Uponor grāmata ir uzrakstīta priekš ievada apkurē - uzbūvēsiet kaut ko ne tā, viņi kā informācijas sniedzēji par to neatbildēs. Lamināts jāliek, kas atbilst zemgrīdas apkures prasībām, pat flīžu līme pareizā jāizvēlas. Grāmata ir uztaisīta biznesam, attālums starp caurulēm bieži vien ir pārspilēti mazs. Tas, ka cilpa var būt ne garāka par 80 m, tas ar ir muļķības. Cilpas garumu nosaka telpas nepieciešamā siltumjauda un kādu caurules diametru izmantot D17, D20, tas saucās siltumfizika un hidraulika kopā.

siltumjauda jau ir forša lieta,it īpaši nepārtrauktai apkurei, bet ja nav vietas akumulatoram un kurini vakaros, tad esi priecīgs, ka betons biezāks un trubiņu vairāk

Interesanti, kur paliek liekais resurss, kad tas viss uzsilst. Izskatās, kad šeit nav iespējas nodrošināt drošu temperatūru zemgrīdas apkurei - vidēji 40 grādi. Cauruļu pārlieku lielais biežums ir tikai izmesta naudu, domājams, ka ir kur naudu likt. Visu nosaka pareiz saprēkiņs un ar siltumajaudu ir domāta jauda, kas ir nepieciešama lai piesildītu māju.

visam piekrītu, bet prātoju- kur tā mana ome lika to lieko resursu, kad izkurināja krāsni.

Man paneļi uz visu plakni staigāja par ~2cm, tāpēc neliku izlīdzinošo slāni (aizmālēju vien spraugas un caurumus). Pīrāgs šāds no augšas uz leju:

grīdas segums (vēl nav uzlikts)
betons 75mm (70-80mm)
pupuplasts 3cm (termo putoplasts ar bumbuļiem - iesaku, smagi atvieglo trubiņu likšanu)
plēve (es liku atstarojošo, bet var parastu, varbūt, ka nevajag vispār, bet es liku)
putoplasts 3cm
panelis

Man siltumnieki teica, ka 3cm putoplasts ir par īsu, viņiem piekrita arī energoefektīvo māju spečuki. Papildus pa perimetru amortizējošās lentas vietā 3cm putoplasts, lai siltums neiet sienās.

Nekādā gadijumā neaizmirsti amortizējošās lentas.

Paldies par atbildēm. Jautājums KB: vai betona kārta 75mm nav par biezu? Man domāt, ka jo biezāks betons, jo siltumietilpīgāks - lēnām uzņem un ilgi atdod siltumu. Bet mīnuss ir tam, ka tas taču smags! Es tomēr tiecos likt 5 vai 6cm kārtu, arī atstarojošo plēvi. 1. stāvā, kur ir grīda uz grunts, betona biezums būs 9cm. Kādu siltās grīdas soli jūs man iesakāt likt bērnu istabā, kur sīči rāpos pa grīdu? Tur būs linolejs un zem tā - betons. Es sliecos uz 30 cm, bet varbūt tomēr vajadzētu likt 20cm soli?

Es uzskatu, ka sev tomēr uztaisīju otrajā stāvā par biezu. Vajadzēja taisīt 65mm, jo tas ir pietiekami un atbilst visiem standartiem (plānāku gan netaisi, lai ir kāda stiprība vismaz), bet tā kā cena bija viena, tad toreiz izdomāju ka jāliek biezāks. Atzīmēšu, ka vienā retā vietā kur biezums bija 35mm (0.2 m2 platība) jau saplaisāja, tā ka galīgi plānu nevar.

Plānāks betons ātrāk uzsilst un atdziest. Tas ir pluss, ja taisamies kaut ko bieži regulēt (lai gan regulēt nav labi no ekonomijas viedokļa). Tas ir mīnuss, ja sabojājas apkures sistēma ziemā. Ja man būtu jātaisa no jauna, taisītu 65mm jo paliktu augstāki griesti un kā Tu saki - mazāks svars.

Bet dzīvē reāli būs tā - ieliesi 60 vai 80, nekādu lielu starpību nejutīsi un pēc pāris mēnešiem aizmirsīsi cik Tev tur bija. Es savulaik ilgi pētīju, mērīju, lasīju (versijas dažādas, no 50 līdz 80, vidēji 70), bet pēc grīdu ieliešanas sapratu, ka pa velti sev laiku čakarēju.

Ā un vēl, ja ir bieza kārta, var dragāt profilus kur patīk, ja plāns betons, tad iepriekš jāparedz, ka zem reģipša profiliem nav caurules. Es gan nodrošinājos tāpatās.