nezinu par par pareizību, bet izstādē redzēju firmu(laikam RB projektu birojs), kas piedāvāja mazas putuplasta bumbiņas. birstot iekšā visur. man pašam 70to gadu gāzbetons,kas apmūrēts ar ķieģeli un ir tā gaisa sprauga.taisos bēniņos izurbt caurumu no gāzbetona puses un bērt iekšā.

Nākamnedēļ provēšu auditēties, tad izstāstīšu kā gāja, tur biki rinda :)

Man otrādi, otrais stāvs ir siltāks par 2 grādiem nekā pirmais (bet stāvs pilns, nav mansards).

Nu kad tiek kurināts, tad otrais man arī siltāks par pirmo.
Priekš kam audits? Lai nodotu ekspluatācijā?

Neskatoties uz to, ka man pēc mērijumiem māja uzvedās ļoti labi (zudumi diezgan mazi), domāju uztaisīt auditu, lai gūtu pilnu pārliecību, ka nekur nav spraugas vai ievērojami aukstuma tilti. Pie kam man bija problēmas ar kondensātu, kuras itkā atrisinājām, bet drošības pēc jāpārbaudās. Par viņa vajadzību nodošanai nezinu, esmu dzirdējis dažādus viedokļus.

Ņemot vērā, ka siltākais gaiss vienmēr iet uz augšu, itkā jau normāli ir, ja augšā siltāks (pie vienādiem apstākļiem abos stāvos).

Šodien bija termoaudits, Artūrs no Artivas (www.artiva.lv) taisīja. Oficiālo rezultātu vēl nav bet principā viss skaidrs. Atradām vienu episku caurumu un čupiņu ar sīkumiem.

Darbojas viss tā - palaiž ventilatoru durvīs un sūc no mājas ārā gaisu. Tad iet ar termokameru un skatās - vietas, kur sūc iekšā aukstu vēju no arpuses ir redzamas labi. Tā kā māja ir pakļauta spiedienam, tad efekts ar bloweri ir palielināts un vieglāk redzēt kasjakus. Artūram bija arī vēja ātruma mērītājs, aiizdomīgās vietās pielika un varēja redzēt vai ir plūsma vai nav.

Momentā tapa skaidrs, ka garažas durvīm blīvējums praktiski nekāds (pat bez termogrāfijas, kā palaida bloweri momentā varēja just ka no garāžas nāk baigais vējš) - augšējā gumija nepieguļ un veido 1cm spraugu visā 5m garumā. Arī gar malām sūdīgi noblīvēts. Man starp garažu un māju durvju vēl nav, šis teica, kad sataisīs, vajadzētu jūrami kristies siltuma izmaksām. Pamatīgs ahileja papēdis. Citādā ziņā problēmas ar pāris logu ailēm, bet vispār teicās ka caurmērā esot visur paraugs kā vajag :D Silti iesaku logus ieliekot tos ne tikai sapūst ar putām, bet arī logu pielīmēt pie būvkonstrukcijas ar īpašu lentu. Vietās, kur tas nebija izdarīts varēja redzēt pamatīgu atšķirību.

Lielas šaizes ar bīdāmajiem logiem, pamatīgi laiž cauri un neko lāga tur darīt nevar, jo konsturkcija tāda. Daži citi logi arī so so, bet kopumā itkā ok.

Mēs ņēmāmies stundas divas vismaz, bet ja māja mazāka, domāju, ka pa stundu var tikt cauri. Cik man liks maksāt - vēl nezinu, gan jau ka pāri sotakam būs :D

Džeks, kas nodarbojas ar termoauditēšanu stāstīja, ka būtībā, parastam mājas lietotājam nekādi termometri, nekādas kameras nav vajadzīgas. Roka ir ļoti jūtīga uz temperatūras svārstībām. Vienkārši iet un ar plaukstu apčamda visu logu rāmjus, sienas, stūrus, gar durvīm, gar grīdaslīstēm utt. Protams, ar kameru var redzēt visu bildi uzreiz, bet lielos kasjakus braucot ar roku momentā izķer. Par logiem runājot - man tevis žēl, ka esi sapūtis putas, bet secināju, ka LV 99.99% logus liek nepareizi, un principā nav neviena meistara, kas logus mācētu ielikt pareizi, kā tos liek Skandināvijā. Bet par to tepat forumā esmu rakstījis n-tās reizes. Starp citu, kaut kādā pagāšgada Dari Pats bija aprakstīts kā jāliek. Pa lielām fiškām elementāri - vate, blīvgumija, silikons.
Pats sev atklāju, par ko tagad ir baigā škrobe, ka lielākais kasjaks kāds vispār var būt ir likt mājai jumta logus - otrreiz celtu māju, nekad nevienu jumta logu neliktu. Pirmkārt viņus ir ļoti grūti kvalitatīvi noblīvēt no mājas iekšpuses, lai telpas mitrais gaiss netiek, otrkārt viņu siltumpretestība ir švaka. Tagad skaidri redzu, kā no jumta logiem kūst sniegs un jumta apakšā veido lāstekas. Un ar roku braucot gar tiem jumta logiem var just baigo aukstumu.

Par tiem jumta logiem taisnība - ir vēsums no viņiem.
Vēl dažreiz liekas ka grīda ir tāda pavēsa, bet to laikam grūti novērst, jo viss ir pabeigts. Vai vabūt ir iespējams to ~ 60 m2 piepūst ar kkadu materiālu.

sveiki interesanti un aizraujoši! pareirzi ir jo patiesībā es piekrītu ka tur Otrā stāva grīdās cauruļu apved likumos varētu tupēt gaiss ja tie izpildīti no augšpues, tad tos nemaz tik viegli laukā nedabū ,bet nu cerams ka meistari montējot domāja. otrkārt kas ar diametriem vai ir kāda shēma kuru varētu paanalizēt.un kas notiek ja aptur cirkulāciju pirmā stāvā? varbūt ir cauruļu monrtāžas bildes lai redzētu atzarmezglus.
Jūsu Santehniķis : Gunvaldis

ja reiz jūs viņus te tā lobējat tad es atspēkošu nav vajadzīgi nekādi termo auditi.Klausieties visi kurus šis temats par termogrāfiem interesē, dodies uz argus radidetaļu tirdzniecības bodi un (viņiem ir arī lapa ar ietvertu nomas info) iznomā termogrāfu. noskenē visu un visos rakursos, kā un kur pašam labpatīk, ieraksti, izdrukā un tas viss par nieka cenu 20 Ls tas ir paties stāsts, kā varat darboties un ietaupīt.

Jā, ir man tas termometrs par 20 latiem, nu un taalaak ... nav vinjsh tik fantastisks, ja tu staavi 5 metrus no sienas tad injsh njem 1 metru radiusaa videejo t. Der kopejam apskatam, bet nejau siiku spraugu atrashanai.