To--> Andris 181.

Baipass nav. Runa iet par privātmāju. Krāns uz ienākošās arī nav. Ir noslēdzošas skrūves ieejai un izejai, ja sagribās, to radiatoru, teiksim, noņemt nost. Šis konkrētais radiators ir ar apakšas izvadu un ievadu.

Izmantotas trīskārtējās (plastikāts/metāls/vēlkautkas) caurules, ar presējamiem uzgaļiem. Pienākošās caurules diametrs tā uz aci 16-22 mm.

Pieliekot roku pienākošai carulei var just riktīgu siltumu. Izejošā caurule- vēsa, tā pat kā radiators. No atgaisošanas vārsta riktīgs spiediens nāk ārā, bet arī pavēss.

To-->aaa
OK, ok- kādus filtrus man skatīties, kas varētu būt ciet pēc celtniecības beigšanas? Zinu, ka kaut kur katlā droši vien, ka ir. Vēl kaut kur?

Ja pienākošā caurule karsta, tad izskatās ka problēma varētu būt pauljukas minētajā termogalvas vārstā vai kaut kas aizkorķējies izejas vārstā vai trubās...

Pag, tad Tev vispār nav tās termogalvas, nav ar ko regulēt? Ja kļūdos, tad tiešām, varbūt tajā termogalvas vārstā ir problēma, tajā ko pauljukas minēja. Viņi mēdz aizsērēt

Ja tas tev Depo radiators ar apakšas pieslēgu, tad tiem laikam kaut kāda hrenova konstrukcija. Termogalvas puļķi varēja spaidīt kā grib, bet ūdens cauri kā neiet tā neiet. nu ļoti minimālās devās. Neiedziļinājos konstrukcijā, kur tā vaina. Nometu pagrabā lai stāv. Droši vien, ja likšu kaut kur klāt, izmantošu sānu pieslēgus un apakšas aiztaisīšu ciet.

Nav man Depo radiatori- man tie tur DeLonghi ar krutajām (cik nu krutajām) Danfoss galvām. Pāreja no trubām uz radiatoru (nu ar tām hex skrūvēm ieplūdes/izplūdes bloķēšanai) arī no DeLonghi.
Santehniķis, kas visu to bardaku uzstādīja, visu laiku apgalvoja, ka esot profesionālis.

Vispirms vajag paskatīties, vai tie pievienošanas noslēgi ir līdz galam vaļā !

Vai termogalvu ventīļi pārbaudīti? Izmaiņu nav?
Vienkāršk laikam būtu braukt skatīties, nekā te forumā ar pirkstu mākoņos bakstīt.

Bet jūs speci duracīgie,kas šeit uzdodas par krutajiem znatokiem, kā arī jūs speci veikalos, kā arī vislielākie speci santehniķi, esat kādreiz kaut ko dzirdējuši vai redzējuši, vai vismaz nojautušu, ka vismaz DeLonghi (dr vien ka citos arī) radiatoros termoregulatoram ir plastmasas disks ar cipariņiem (no 1 līdz 7, kā arī burts N)? E ste nerunāju par dekoratīvo termogalvu.

Kad es to disku redzēju- prasīju kam prasīdams- katrs savu stulbu sviestu mēģināja pateikt.

Bet ir tā, ka tā termovārsta disku jāiestatī, atkarībā no radiatora jaudas kilo vatos, ko var atrast rēķinā vai internātā.Ja disks būs uzlikts uz 1- caurplūde būs MINIMĀLA!!!. Man to neviens nevarēja pateikt, kamēr noskrūvēju to ventili un ar muti pūtu, grozīju un modelēju.

Ja atnāk santehniķis un štellē augšā radiatoru un tad ar savu ādiņu to disku nejauši uz 1 aizgriež, tas radiators nekad nesildīs.

Žēl, ka mums ir tik dumi santehniķi, ka ar visu pašam jātiek skaidrībā.

Pieņemu, ka tūīt skriesies pie savām kundēm un baigos spečukus mētāsiet, sakot, ka nesat atrisinājumu to problēmām.

Atkal autors saka: Bet ir tā, ka tā termovārsta disku jāiestatī, atkarībā no radiatora jaudas kilo vatos, ko var atrast rēķinā vai internātā.Ja disks būs uzlikts uz 1- caurplūde būs MINIMĀLA!!!. Man to neviens nevarēja pateikt, kamēr noskrūvēju to ventili un ar muti pūtu, grozīju un modelēju." Arī Tagad Jūs pie patiesības netikāt!!!!! Pirmkārt: lai regulētu radiatora atdoto jaudu, regulators, ko sauc par "radiatora termogalvu" satāv no divām atdalāmām daļām: mehāniski vadāms vārsts (stienītis-puļķītis, ko var piespiest, un līdz ar to, samazināt, vai pat apstādināt caur radiatoru siltumnesēja plūsmu). Ja tas nav piespiests, plūsma ir maksimālā kas caur radiatoru esošajā sistēmā un regulācijā var plūst. Otrā daļa ir Termogalva. Tās uzdevums ir temperatūru, kurā atrodās šī galva, pārvērst mehāniskā spiedienā. Lielāka galvas temperatūra, lielāks spiediens uz vārsta stienīti. Ar nummuriņiem nosacīti!!! var redzēt, kādā režīmā iestādīts regulators un, jo lielāks cipars, jo pie augstākas termogalvas temperatūras galvas termobīdes mehānisms spiedīs uz stienīti, tā samazinot siltumnesēja caurplūdi, kā rezultātā radiatora atdotā jauda samazināsies, jeb iestāsie tajā stāvoklī , kas apmierina telpas lietotāju. Tāpēc pareizi šī galva jāuzstāda, lai no radiatora nākošais siltums mazāk to iespaidotu, bet tā stāvokli iespaidotu tikai telpas gaisa temperatūra. un saistība ar jebkādiem arēķiniem- radiators, jauda,interneta dati.....nav nekāda sakara!!! Nekādas tabulas!!!Tikai eksperimentāla regulēšana lietojot telpu, kuras termozudumi, lielums...nav tabulās ieliekami. Un sekojot, kāda temperatūra iestājās telpā pie attiecīgā cipara. Protams, pie nosacījuma, ka radiatora izmērs un siltumnesēja temperatūra izvēlēta pareizi. Un tad, ja kāds ar savu ādiņu , kā Jūs sakāt pagriezīs uz viens, nekad radiators nesildīs ir kļūda: Atveriet logu pie šī radiatora, un radiators sāks sildīt!!! Tāpat regulators , ja tas pat pilnīgi nogriezts, sāks sildīt, ja temperatūra būs mazāka par 5 grādiem (neaizsalšanas aizsardzība!).

Rx pārprati autoru!
Runa iet nevis par iedaļām uz termogalvas, bet gan par balansēšanas iedaļām kas atrodas uz paša vārsta!
Palaidu garām minēto faktu, ka radiatori ir ar apakšas pieslēgiem. Tiem padeves vārsti parasti nāk komplektā un ir ar balansēšanas iespēju. Šīs balansēšanas vērtības patiešām ir norādītas radiatoru tehniskajā dokumentācijā.
Es no daudzām adresēm tikai uz pirkstiem skaitāmas reizes esmu redzējis ka ir uzstādīti vārsti ar balansēšanas ripu. Vot tapēc arī neiedomājos. :)

Kā jau iepriekš rakstīju - vienkāršāk ir aizbraukt un izpētīt sistēmu, jo tad tikai var pamanīt visas nianses, kuras var palaist garām iztēlojoties.