Labdien!

Mājās ir vaļēja gravitācijas apkures sistēma. Ir jāmaina katls. Tāpēc radas doma uzlikta jaudīgāku kaltu un siltuma akumulatoru. Jautājums, kā tāda sistēma darbojas (gravitācija+ akumulatori) un vai šādu sistēmu var aprīko ar autmātiku. lai uz radiatoriem plūst tikai noteiktas temp. ūdens, bet pārējais uz akumulatoru.

Teoretiski var- pievieno paralēli katlam akumulatora tilpni ar pietiekoši lieliem trubu izmēriem. Beidzot kurināt katlu atdzisīs radiatori un karstais ūd celsies augšā no akumulatora. Tikai tas notiks diezgan neefektīgi tad, kad aķī temp. pazemināsies. Otrs trūkums ir tas,ka karstais ūd no aķa sildīs ari apkures katlu, bet tam, beidzot kurēties(domāts katls ar gaisa padeves regulāciju), gaisa padeve atveras līdz galam vaļā un sanāk sildīt gaisu, kas lido ārā pa skursteni.. Zinu ka padomijas laikos variants paštecei ar akumulāciju bija nosiltināts, zemē ierakts kubs no metāla(apm no 2-4m3), kas bija ieslēgts virknē atpakaļgaitā, tieši pirms katla(ar apejas iespēju), bet tad katliem bija kārtīgi šīberi,ko aiztaisīja ciet pēc kurināš. beigām. Tādā veidā vispirms karstais ūdens gāja caur radiatoriem un vēlāk, kad uzsila atgaita sāka sildīt akumulatoru. No tā sasilušais ūdens pēc kurināšanas beigām gāja caur katlu augšā uz radiatoriem. tikai katls un visas trubas bija kārtīgi jānopako. Tam aķim varētu pielikt paralēli nelielu sūkni un lielu filtru (un pretvārstu-klapīti virknē ar aķi). Sūkni ieslēgtu ūdens temp.,kad tā pazeminātos pirms aķa pieņemsim līdz 40-50*C.
Bet tomēr labāk būtu pārveidot nedaudz katla apsaiti, lai tas darbotos ar 2 sūkņiem un saglabātos iespēja katlam turpināt paštecē.

Paldies!

....Bet tomēr labāk būtu pārveidot nedaudz katla apsaiti, lai tas darbotos ar 2 sūkņiem un saglabātos iespēja katlam turpināt paštecē.


Es tieši šo domāju, vai tas iespējams un ka vislabāk darīt.

Teorētiski ēkas apkurei tev nav jābūt saistītai ar katlu, bet ar akumulatoru. Iespējams, ka akumulatorā tev ir jātaisa tvertne tvertnē, kur notiek karstā ūdens sagatavošana patēriņam un kuru vasaras režīmā var pieslēgt elektrībai.
Bet par akumulatora darbību var pateikt tikai tad, kad tu zini kādu sildvirsmas temperatūru sildķermeņiem izmanto vai 85 grādu vai 55 grādu režīmus.

Paldies!

..Teorētiski ēkas apkurei tev nav jābūt saistītai ar katlu, bet ar akumulatoru.

Vai šajā gadījumā ir tā, ka nepieciešamības gadījuma nevar ātri uzsilīt māju, jo sākuma uzsilst akumulators?

Mājas uzsildīšana saistāma ar tādu lielumu, ka ēkas kopējā siltminerce. Ja tev viegla koka karkasa ēka ar labu siltumizolāciju 20..25cm biezumā, tad ēkas siltuminerce ir maza un ieslēdzot sildīšanu tā ātri tiek uzsildīta. Ja ēka masīva - dz/betona pārsegumi un mūrētas sienas - siltuminerce liela un tad ēka atslēdzoties apkurei lēni atdziest un lēni uzsilst. Dotajā gadījumā apsildes forsēšana ieguvumu nekādu nerada, bet labāk, ja temperatūra svārstās no +12..+15 naktī līdz +20..22 grādiem vakara stundās, kad cilvēki ēkā.
Būtībā jau ieguvumu, ka apsildes jaudām, tā izmaksām tu varētu iegūt ja regulējama būtu ēkas apsildes sistēma, jo pašam katlam ir racionālāk, ja tas darbojas ilgstoši, bet ar patstāvīgu slodzi - tas ir akumulators to nodrošina.

Pareizi uzbūvetai akumulatora sistemai jabūt tādai, lai siltums vispirms iet uz radiatoriem un citām apsildes iekartām un tikai pēc tam uz akumulatoru. Tas principā notiek automātiski, ja viss pareizi funkcionē: sūknis apkures ķedē pats piesūc silto no krāsns puses un līdz ar to, samazina plūsmu caur - uz akumulatoru. Ja jaudas pietiek arī akumulators sāk pildīties, tikai ne tik strauji. Tas ir, krāsnij jabūt ar vairākkārtīgu jaudas rezervi attiecībā pret patērēto siltumu. Manuprāt krasns jaudai jabūs 3 reizes jaudīgākai kā parastā gadījumā. Citādi laika ietaupījums uzlādējot akumulatoru būs mazs.

Te -inženiertīklu sadaļā ir daudz tēmas par malkas apkuri kopā ar akumulātoriem. Manuprāt Rx iratkārtoti piedāvajis ļoti vienkāršas, bet ļoti labi funkcionējošas shēmas(piem no siltumnieka). ES uzskatu, ka esošai pašteces sist. vēl ir tāda priekšrocība, kā konstants spiediens, kas atkarīgs no ūdens staba augstuma. Var tikt cauri pa lēto ar akumulatoriem, pasūtot tos kantainus, pēc vajadzīgajiem izmēriem. Šādi var iegūt lielāku tilpumu mazākā telpā un nosiltināt ar lokšņveida putuplastu ari ir ērtāk.
Man personīgi nepatīk doma par boileri akumulatorā, jo atdziestot aķim es palieku bez siltā ūdens, lai gan temp. dēļ varētu vēl nekurināt. Labāk būtu izvēlēties pietiekoši lielu atsevišķo boileri,kas protams varētu būt ari kombinēts ar elektrību.

Mazs komentārs: Pašteces sitēma vel nenozīmē ka tā ir obligati vaļējā! Tā var būt arī slēgtā, tas ir, ar priekšspiedienā esošu izplešanās trauku- hidroforu. Ja ir atvērta sistēma tad: Atkarībā no izplešanās trauka uzstādīšanas augstuma sitēmā būs attiecīgs ūdensstaba spiediens . Jo augstāk, jo lielāks. Jo lielāks spiediens, jo lielāka pieļaujamā temperatūra krāsnī, neizraisot gāzes izdalīšanos. Tāpat sūkņu jauda attiecīgi jāliek mazākā pieļaujamā, lai nenotiek kavitācija. Plusi atvērtai sistēmai: Var likt metinātās krāsnis, kā piemeram Grobiņas, kas pieļauj 1 atmosfēras spiedienu katlā (to rada 10 metri augsts ūdens stabs,tātad liekot izplešanās katlu divstāvu mājas bēniņos būs apmēram 0.6 atmosfēras spiediens.)un maksimālo temperatūru 95 grādi C. Bet metinātās krāsnis ir salīdzinoši labā cenā un ērti kopjamas, tīramas ar labu lietd. koef. Lai neizgaro ūdens un neiekļūst skābeklis- uzlek virsū eļļas slāni izplešanās traukā. Sistēmas ir sprādziendrošākas, jo liekais iziet vieglā veidā atmosfērā.

Pladies!

Varbūt kāds var par nelielu atīdzību man uztaisīt mazu projektiņu. Es sagādāšu datus, kādus vajag izstāstīšu situaciju. Projektu vajak montāžai ne būvaldei. Der arī gatava shēma, kas ar zīmuli pielabota. Autocad pats varu uzzīmēt;) raksties uz andris28 et gmail.com