Variants vedot lielu siltuma akumulacijas tvertni piem. gruntī. Vai var kāds palīdzēt ar cipariem? Gribu uzzināt kādi ir teoretiskie siltuma zudumi stundā m2 tādam aķim, ja ir 150mm,200mm biezs putuplasts, kam otrā pusē betons(var skaitīt, ka grunts), bet iekšā 90oC ūdens.

to Rx:
Paldies par atbildi tēmā "Asinhronais 3f dzinējs". Negribu sarežģīt dzīvi, bet aprēķināt kādu ideju. Tā kā nemāku atrast skaidrojošus materiālus par siltumvadītspējas koeficientiem(vienā vietā-W/mK, citā-W/m2K, nesaprotu kur paliek laika vienība), tad mēģinu paavaicāt to forumā.

Varbūt kāds var apskaidrot kā lai nonāk līdz zaudētajam siltuma daudzumam, ja doti šādi lielumi:

1) EPS100- 150mm biezumā
2)laukums - 1m2
3)temperatūra vienā pusē ir 4oC
4)temperatūra otrā pusē ir 90oC(drīkst līdz 80oC,bet noklājot ar cietās vates kārtu var pazemināt to temp.)
5)pēc tenax dotās līknes tajā pusē, kur 90oC koeficients ~0,046, bet tajā, kur 4oC - ~0,036
6)laika vienība - piem. stunda.
Atvainojos, ja jautājums varētu būt elementārs, bet pašam par maz zināšanu.

Sveiki, labvakar!
Kur visas gudrās galvas ar formulām, padalieties taču!
Pārlasīju dažas foruma tēmas, bet īsti noderīgu neko neatradu.

Re: Mājas apkure ar siltuma akumulatoru
Posted by: Ambrosio (IP Logged)
Datums: 05/10/2009 14:10
Nez vai varētu labi nosiltinātas mājas siltuma zudumus(40w m2 diennaktī) piemērot akumulacijas tvertnei, kurai pieguļas betons un zeme no trīs pusēm. Man tas liekas padaudz , ņemot vērā to,ka nav nekādas gaisa pieplūdes tvertnei, ne ventilācijas. Bet aprēķini......

Kādam varbūt zinams vēl kāds forums kur šādu jautājumu iemest?

Topikos par grīdas termomasu esmu izteicies, ka pastāvīgi apkurināmai mājai tā nevarētu būt par lielu. Vienīgais reālais pretarguments, ka siltumu aiznes gruntsūdeņi, uz ko es teiktu, ka tādā vietā nevajadzētu būvēties. Piesaistot pie mucas vēl zemi, visu vasaru varētu pumpēt iekšā silumu no saules kolektoriem.

Atklāti sakot par saules kolektoriem ari ir runa. Ari par "visu vasaru" gribu paskatīties kas sanāk to aprēķinot daudz maz precīzi. Nav jau liela jēga lieko siltumu vasarā vienkārši pumpēt zemē, kaut ari SS kontūrs būtu jāatkausē(tas pats atkusīs). 15 - 20 cm putuplasts varētu būt arguments arī gruntsūdeņiem.

khe:

elementāri. sarēķini PutuPl. U vērtību = 1/(R+0,1) = 1/(3,33+0,1) = 0,29 W/m2*K.
Temperatūras starpība 50 -> ~15 W/m2. 15W uz 1m2 stundā

inbox:

Man nepielec:)
Arī temp starpība domāta(piemēram) 86 oC, jo iekšpusē 90, bet ārpusē 4 oC.

"Siltuma caurlaidības koeficients U parāda, kāds siltuma daudzums laika vienībā izplūst caur konstrukcijas vienu kvadrātmetru lielu laukumu, ja temperatūru starpība starp norobežojošās konstrukcijas abām pusēm ir viens grāds."

Man nepielec, kāda laika vienība ir ņemta.Es sapratu, ka tas domāts diennaktī.
Tenax dod grafiku, kurā tas koeficients mainās atkarībā no temp. - jo augstāka temp, jolielāks koef.
EPS100 pie 60 oC, 200mm biezam koef = 0,21w/(m2*K)

Izvērs, lūdzu, tālāk!

Vai ir pamats domāt, ka putuplasts, par kura ilgmūžību jau pie +20°C šaubās, turklāt graudainais, ilglaicīgi izturēs +90°C?

Pieļauts līdz 80 oC.
90 oC ņēmu, lai aprēķinātu teorētiski.Domāju temp problēmu risināt pēc tam.

khe:

Jauda ir W, kas ir vienāds ar džoulu sekundē! paveiktais darbs vienā sekundē. Nu tad jau pats māki sarēķināt: 0,21*86= ~18W jeb 18 J/s - tā ir jauda. sanāk ka 18 W sekundē - tā ir enerģija.