Kāda ir normāla temperatūru starpība zemes kontūrā junkers, buderos, ivt silt sūkniem un ja tā ir liela vai var būt problēmas?

Cik esmu saskries, iztvaikotājs tiek aprēķināts uz ienākošo temp.0'C un izejošo -3'C. Ja tev ir ienākošā 0'C vai augstāka un delta saglabājas ne mazāka par 3'C, un nav cirkulācijas traucējumu, jābūt ok. Ja tev pakāpeniski ir palielinājies Delta laika gaitā, tad ir samazinājusies caurplūde (pieaugusi pretestība) un iztvaikošana nenotiek pilnīgi, kā rezultātā nevar dabūt nominālo siltuma jaudu un šķidrais freons var iekļūt kompresorā un to bojāt.

Protams var būt problēmas!

Ja ienākošā ir~+8. Vai tad nebūs problēmas. Domāts lieko siltumu no saules kolektora laist zemē blakus SS kontūram.

Ja autombīlim ir metāla jumts, vai jēga stutēt papildus jumtu no dakstiņiem?

minēto sūkņu instrukcijās norādīts ieteicamā delta 2-3 grādi kur prikols zinu ka citiem sūkņu ražotājiem tādas lietas nemaz nav tik noteicošas optimums esot 7 grādi

Parasti visi brine/water siltumsūkņi ir piemēroti arī water/water, kad no urbuma pumpē dzīvu ūdeni, laiž caur siltummaini un novada otrā urbumā, šajā gadījumā pieņem ienākošo temp +10'C neko nemainot visam jāstrādā. Jo augstāka ienākošā temperatūra, jo delta pieaug, līdz ar to iztvaikotāju lielāku nevajag un ir jāstrādā.

Ja freons ir 407, kritiskā iztvaikošanas temp. ir 15'C.

nu gan Jūs idiņi!
ja ir teikts ka jābūt tiem trijiem tad tiem un ir jābūt nevis meklēt citu pieņēmumu vai attaisnojumu , jo tu tak to verķi pirki lai tas ar saviem parametriem būtu ekonomisks un taupīgs bet nu tu gribi iejaukties tā darbības normālajos parametros un pieņemt savu gŗādu amplitūdu kā normālu.tad pārdod to sarežģīto verķi un to vietā iegādā malkas katlu ar stellēm.jo tie abi ražo siltumam tikai viens ģenerē bet otrs uztur un abi ir svarīgi.
izlem ko gribi , vai npiezvani savam autorizētajam sarvisam ko vari noskaidrot Junkers.lv

aklums ir redzes vai smadzeņu slimība?
ja mums, kā tajā tālajā jevropā, kāds šādām tehnoloģijām neliktu trīskāršo cenu un pieckāršos nodokļus, bet vēl dotu dotācijas... zemes siltumsūknis pēc būtības ir domāts apvienot ar saules kolektoru, lai vasarā ar lieko siltumu uzsildītu zemi, kurai iepriekšēja ziemā atņemts siltums.
cits jautājums jau ir par to, cik tas pie mums izmaksās un vai par krietni mazākiem kapitālieguldījumiem nav iespējams panākt līdzvērtīgu komfortu izmantojot citu apkures veidu?

Katrs jau dara kā grib un māk - bet sildīt ar saules kolektoru zemi?? Nu nez vai tai zemei no tā labāk paliks. Vasaras laikā kad ārā būs +20 un vairāk tāpat uzsils.
No saules kolektora dzīt kkādā akumulātorā tas gan būtu lietderīgāk.
Vēl jau ir vērts padomāt par vējģeni - vējainas dienas pie mums ir daudz vairāk kā saulainas, it sevišķi piekrastes rajonos. Vienīgi kā uzglabāt to lieko špani, varbūt laist zemē lai sliekas lien ārā - nevaidzēs pašam rakt copei.

Palasi tepat forumu, cik tad nāk no zemes ārā martā , katrā ziņā krietni mazāk nekā septembrī . Savukārt sākot jau no februāra saulīte itin labi silda ,bet tikai dienas laikā, kad atkal mājokļa siltuma patēriņš ir mazāks nekā naktī ,kad aiziet pat līdz padsmit grādiem mīnusos . Pie pietiekami lielas saules kolektoru platības var dabūt pārdesmit kilovatus katru saulainu dienu klāt(tiešā saulē aptuveni 200-500 W/kvm stundā), ko var akumulēt zemē priekš patēriņa naktī !
Protams ,maksāt par saules paneļiem neadekvāto cenu kādu te piedāvā Latvijā, nav vērts, neatmaksāsies nekad . Kaut arī tur nav nekādas kosmiskās tehnologijas, mierīgi tādus paneļus var katrs pats sev sataisīt (izņemot vakumkolektorus), ja vien rokas ir, un ir kāds šķūnītis kur padarboties .