Loti intreseee ieteikumi un komentari par apkuri 80 m2 majelei

Sienas 250 mm keraterm + planots 200 mm siltinajums
Jumts skarda + planots 300 mm siltinajums
Gridaaa lagas + 100 mm siltinajums + gridas delji
Logi gan 2 kameru, kad pasutiju nezinaaaju par 3 kameru eksistenci

Sheit vizuaaalais uzskates pieemers [img199.imageshack.us]

Kurinaaties sanaaks ar malku / salmiem / lidziigi

Paris vairianti kas apdomaati:

1) Liela kaminkrasns + silta gaisa trubas - sudzas par putekliem, vai stradaaas efektiivi?

2) Kaiminkrasns ar centralapkures iespeeeeju

3) Tagad izdomaaau kaut kadu malkas krasni kaaa krievu boileri vai lidziiigi ar kuru var laist uz radiatoriem.

4) .........

Vajadzetu ar siltuma akumulatoru buveet laikam... varbuut tada mazinja majinja sho es varu iebuveet zem gridas?

Visjaukaak butu efektiivi & ekonomiski & kurinaaami reizi paris dienaaas.. :)

Un vai kads zin cik maksaa grida iebuveejams radiators, zinataaaaji teica ka kads esot licis bet par lielu naudu, iespejams pac tadu var salikt no esoshaam daljaaam.

tavs kopejais budzets ko vari atlauties investet apkures sistemas izveide?

Izskatās, ka gandrīz visu, izņemot vienu iztabu, iespējams apkurināt ar klasisku malkas krāsni centrā.

Ja šodien pašam būtu jābūvē no jauna - visur liktu siltās grīdas un pat siltās sienas(lai varētu lietot zemākas temp). tā var efektīgāk izmantot aķa iespējas. Un "reizi divās dienās" - laikam tikai aķis. Vēl var būt kāds variants ar trubām izolētos mālos zem grīdas, vai trubām lielos, izolētos m3 betona zem grīdas, bet tas nu tā, jo vislielākā reālā siltumietilpība ir ūdenim.
Lietojot zemākas temp grīdās, kas tuvas istabas temp nav ietekmes uz veselību(kāju vēnas u.c.). To vislabāk var panākt pievienojot klāt vēl siltās ārsienas. Ari konvekcija istabā mazinās, jo irneliela temp starpība.

Vienstāvja variants protams ir visreālākais, tik kur šodien tie labie podnieki un kā ar lietder koeficientu? Krievi gan apgalvo, ka izdomājuši pečku ar 90%, bet vai šeit kāds to ir uzbūvējis?[stove.ru]

Malkas krāsns ir laba lieta, bet pēc Tava plānojuma kaut kā ar vienu galīgi nesanāk. Ja skurstenim ir 2 cukas, var likt 2 krāsnis un dūmkanālu slīpi no apakšējās istabas uz centrālo skursteni. Krāsns nav atkarīga no elektrības pārtraukumiem, nekas nevar aizsalt. Vienīgais mīnuss - tomēr baigās temperatūras svārstības. Ja grib izlīdzināt, jāmūrē ļoti masīva krāsns, kas atkal būtiski palielina inerci. Katlu ar apsaisti jau Tev nav kur likt - viesistabā taču neliksi un pieliekamajā, kas pie ieejas durvīm, cik saprotu, nav skursteņa. No ekonomijas un darbības komforta viedokļa nav nekā labāka par malkas krāsni ar siltuma akumulatoru, bet viss tas pasākums aizņem diezgan daudz vietas un arī ierīkošanas izmaksas nav tik mazas. Rx tepat forumā ir publicējis labu katla apsaistes shēmu ar visu automātiku, kas strādā, palasi šo diskusiju:
[www.building.lv]

Skurstenii ir 2 cukas bet negribas 2 krasnis. Majaaa nav neviena ieksheejaa siena tikai skurstens pagaidaaam.

Par kiegelu krasni ari atcereeejos tagad, varbut var muret kaut kadu konstrukciju no kiegeeliem krasni iekshaaa, bet tad uz kadu istabu jataisa radatora apkure vai silta gaisa caurule vienalga laikam? Demonteeti pilnie kiegeli ar viena palete ir, krasns murnieks labs arii ir. Podinjkrasns murnieku savam vajadzibaaam VARBUT sanaaktu sarunaat bet tur laikam lielaaka naudas summma jagadaaa.

Intresee visadas interesantas idejas ariii.

Majaaa negribu > fliizes un laminaatu > tatad atkriit siltas gridas jo nevar likt masivkoka delu gridu (limetajai delju gridai akal idealu apakshu vajag ko pasham bus/varetu but gruuti izveidot...)

Negribetos ari ipashi tereet elektriibu, cirkulaaacijas suuknji gan ir arpus shis velmes.

Veel jautaajums - cik reizes un cik intensiivi katru apkures risinaaaajumu butu jadarbina.

Paldies.

Ar "250 mm keraterm + 200 mm siltinajumu" manuprāt vien jau varētu pietikt 2 dienu ciklam.
Lietderību manuprāt var rēķināt attiecinot maksimālās liesmas temperatūras un āra starpību izdalot uz pa skursteņa galu iznākošā un āra starpību, tāpēc grāmatās minētie 80% manuprāt varētu būt reāli.
Sen jau taisos ieskenēt 1943. g grāmatu "Krāsnis un pareiza kurināšana".
Būtiskākais, ko no grāmatas esmu uzzinājis:
1) vispirms kurināmajam jāļauj labi sadegt ar pietiekamu skābekļa padevi; kamēr visas gāzes nav sadegušas, nevajag censties tās dzesēt (auGsta un no pārējās krāsns siltumizolēta kurtuve);
2) Dzesējošajā posmā jālauj dūmgāzēm plūst lejup, tādejādi tik nodrošināta automātiska temperatūras vienmērība horizontālā šķērsgriezumā.
Tas viss saskan ar krievu saitos atrasto, Nazarova krāšņu un pat Ceroņa kurtuvju pamatprincipiem.

Keraterm +200mm siltinājuma ir pilnīga naudas sviešana vējā. Nav sienām vajadzīgs tik biezs siltinājums. Galvenais ir pievērst uzmanību grīdas/jumta siltinājumam. Un te pats svarīgākais - pedantiska un pareiza iestrāde - pēc tehnoloģijas, ar pareiziem materiāliem. Atceries, ka tvaika plēvē ar naglu izdurts caurums izved no ierindas 1m2 siltumizolācijas. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi visu nohermetizēt, galvenais, kur kaut kādi konstruktīvi traucēkļi - sijas, brusas etc. Ja ieliksi 200mm sienas siltinājumu un pēc tam atnāks elektriķis, kas izštrobēs caurumus, un pa rozetēm pūtīs vējš, nebūs pilnīgi nekādas jēgas. Tas pats ir jumtam no virspuses - parastajai jumta vatei vējš pūš cauri nepiebremzējot un tā vairs nedod pilnīgi neko, līdz ar to ir jāpievērš pastiprināta uzmanība pretvēja barjeras iestrādei. Arī šajā elementā nedrīkst būt nekur ne mazākā spraudziņa. Pietiek tev spārēm vienā un otrā pusē būt milimetrīgai spraugai un viss starpspāru siltinājums būs kaķim zem astes, jo vējš pa vienu pusi iekšā, pa otru ārā.
Par krāsni runājot - ja liksi kaut kādu centrālapkures kamīnu, vai ko līdzīgu, kam nav termomasas, tilīdz tu to nekurināsi, paliks auksts. Tā būs ar jebkuru siltuma avotu, kam nav termomasas. Krāsns vai katls ar aķi tomēr darbojas pēc cita principa - tur tiek uzkarsēta masa, kas pēc tam siltumu atdod. Ar ūdens aķi nevar sacensties, protams, neviena krāsns, tieši ūdens kolosālās siltumietilpības dēļ, bet nu katrai lietai savi plusi un mīnusi. Lietderība arī ūdens katlam būs augstāka, zemākas izplūstošo gāzu temperatūras dēļ. Kamīniem parasti ir zema lietderība, jo puse siltuma izkūp skurstenī. Toties sadegšana tīrāka, jo karstums kurtuvē un skurstenī lielāks. Bet tavā konkrētā gadījumā jau noteicošais faktors ir vietas trūkums. Bez maz vai vienīgais reālais variants ir kamīns ar centrālapkures pieslēgumu, jo ja negribi 2 krāsnis, nevaru iedomāties, kā apkurināsi to otru istabu, līdz kurai krāsns nevilks. Savukārt klasisko krāsni ar ūdens pieslēgumu gan vēl neesmu redzējis. Principā jau nekas sarežģīts nebūtu tādu uztaisīt, bet atkal kaut kāda automātika vajadzīga, lai tas viss pasākums neuziet pa gaisu.

Veel viena note - gribu lai velak apkurinasanas izmaksas ir max mazas. :)