Ir lieta taada,kad dzelzhains uudens maajai,tika uzlikta atdzelzhoshanas iekaarta,viss ok,udens miiksts,bet cita vaina.SMAKA. No kraana naak uudens ar smaku diezgan nepatiikamu. Piebaaza klaat oglju filtru labaak nava palicis.
Ko reaali var darit,lai to smaku izdabuut aaraa?

Jataisa analizes!

Pēc atdzelžošanas iekārtas ūdens paliek mīksts??? Man tas kaut kā nelīmējas kopā. Vēl jautājums, pēc kā smird, ar ko ūdens tiek sildīts? Ir dzirdēts, ka pēc ūdens mīkstinātāja ir nācies gāzes katlam skrūvēt ārā anodu, tieši dēļ smakas parādīšanās, notiek kaut kāda mistiska reakcija, un anods bija gandrīz noēsts jau pēc 4 mēnešu lietošanas.

nu ok ne miiksts. analiizes tika uztaisiitas teicaaas daudz dzelzs. tagad peec atdzelzoszanas iekaartas,kraana uudens ir ar smaku,gan aukstais gan karstais.
uudeni silda ar boileri.
veikalos teica kad jaaliek ogle ,tip nonjemsmaku,nepaliidz.

Ja jau aukstais ar smird pēc atdzelžotāja, tad domājams, ka smaku taisa tas atdzelžotājs, kurš iespējams ir aizaudzis vai kas tmldz.
Tas atdzelžotājs ir ar kompresoru vai ar kālija2 mangāns O 4.
Pa taisno no dziļurbuma/spices viņs ar ir smirdīgs, man domāt ja nesilda tad nesmird un aukstam nav JĀSMIRD.

Man arī tāda pati problēma ar karsto ūdeni - varbūt kāds ir atradis risinājumu?

Sērūdeņradis, gandrīz ar garantiju. Kāds ir atdzelžotājs? Ja ar kālija permanganātu, tam vajadzētu nooksidēt sērūdeņradi līdz nesmirdīgumam. Bet ja pie vainas ir sērūdeņradis, smird arī aukstais ūdens. Ja smird tikai karstais, varbūt boilerī ir uzlikta pārāk maza temperatūra un vairojas mikrobi/aļģes. Neieteiktu boilerī turēt mazāk par 55 grādiem. Tā griešana uz trā saucamo ekonomisko režīmu ir kaķim zem astes - lai uzsildītu 1 litru ūdens no tādas līdz tādai temperatūrai, vajag konstantu enerģijas daudzumu. Ja ūdens vēsāks, vairāk aiziet dušā, ja karstāks, mazāk, principā elektroenerģijas patēriņš no tā nemainās, ja nu uz siltuma zudumu rēķina, kas pie augstākas temperatūras ir lielāki, bet boilera gadījumā pilnīgi vērā neņemami. Gudrie modernie boileri pat pie ekonomiskā režīma reizi nedēļā '\udeni boilerī automātiski uzkarsē līdz 65 grādiem, lai nogalētu mikrobus. Ja tādas automātikas nav, var būt brīnumi. Ir praksē pārbaudīts - ja ūdeni tur pie apmēram 40 grādiem - tas sabojājas pat ļoti ātri.

Problēma ar karsto ūdeni pēc boilera remonta. Karstais ūdens sācis smirdēt pēc "vecām olām". Nekādi nosacījumi nav mainīti - aka tā pati, sūknis ari, boileris ari, tikai nomainīja sildelementu un ielika jaunu magnija stieni(kas bija izzudis pavisam). Pieļauju 2 iespējas - vai nu ievazāta kāda baktērija, kas panes lielu karstumu, vai sazin nu kādi zirgi tai stienī savārīti!!! Šitās sūdzības pie kam nāk masveidā.

Stienis ir aluminija, nevis magnija ka jabut, tadel smird!!! Latvija santehnikas veikalos paradijusies aluminija anodi, pardeveji nezina pasi ka tirgo nez no kurienes ievestu krutku. Ka zinat ka perkam isto: Magnijs ir pelek spidigs metalastienis ar tadiem ka spidigiem kristaliniem uz virsmas. Aluminijs pelecigs gluds nespidigs. Ar boileriem stradaju jau ilgi un anodu zina nekas nav vel mainijies liek tikai magniju.

"aaaa" diezgan smuki visu aprakstīja, tik gribu vēl piemetināt, ka dažkārt artēziskie ūdeņi no urbumiem mēdz būt ar paaugstinātu sulfātu(SO4) saturu un mantojumā tam nāk sulfātu baktērijas. Tad lūk pēc mīkstinātāja teik nedaudz izjaukts ūdens "līdzsvars", kas šīm baktērijām ļauj "izvērsties/ savairoties", respektīvi, boileros šim veidojas labvēlīga vide. Tad nu šīs baktērijas savu dzīvības procesu uzturēšani šķel sulfātus,kā rezultāta veidojas sērūdeņradis, kas smird pēc puvušām olām. Īsāk sakot vienīgā reālā cīņa ir, tās iznīcinot, regulāri tīrot un dezinficējot boileri ar deramajam ūdenim paredzētu hloru... kaut kā tā:) izklausās sarežģīti, bet efektīvi :)