Raychemam ir tādas, tautā sauktās rāvējslēdzējuzmavas. Tik nezinu vai tik maziem kabelīšiem tās ražo. Nav jau nekāds zelta raktuves apgaismojuma kabelis. Ar parastu lentu notīts arī varētu izdzīvot 10 gadus un vairāk. Ir arī visādi silikona izstrādājumi, putas.

Tā uzmava, jau uzkausēta, redzama šeit :[www.nortoncorrosion.com]

Labs variants ar karstu izkausetu piki aizliet to vadu, pirms tam no kanalizacijas caurules izveidojot forminu.

Ar piķi nemaz tik labs variants nav: Ta agrāk darīja, bet pēc vairakiem gadiem šie savienojumi nokorodē un veido vai nu pārravumu vai īsslēgumu. Tikko Latvenergo mūsu ielā meklēja īso un kā reiz tieši vecais savienojums ar darvu bija vainīgs.

Man kaimiņš visu mūžu vadus remontējis arī teica - ko tik tajos laikos neesot darījuši - piķis nederot, jo paliek ciets, trausls un netur ilgi. Vēl varot piķi ar eļļu pašķaidīt, lai sanāk tāda pabieza želeja, bet kā esot ienākuši no rietumiem uzkausējamie kembriki, tā neko citu vairs nelietojot. Vēl ir silikona vai kā tur želejas uzmavas - tās ir vēl labākas, bet maksā krietni dārgāk par kebrikiem. Tādas lieto sakarnieki, jo tur kabelī esot reizēm pa 500 vadiem, un tādu ar kembrikiem nesaremontēsi, to pa taisno želejā iekšā.
Vēl biju iedomājies notīt bojājuma vietu kārtīgi ar izoleni, uzmaukt virsū pārgrieztu plastmasas caurulīti, to arī aptīt ar izoleni un caurulītē no abiem galiem iepildīt silikonu. Tādam itkā vajadzētu turēt labāk par pliku izoleni.
Eksperiments ar THF izmantošanu izgāzās - nu vismaz tā izolene kas man bija ar to vada gabalu, kas man bija, nesakusa kopā. Izolene pārvērtās par želeju un saplaisāja, vads drusku pašķīda un viss, biju gaidījis labāku rezultātu. Būs vien jābrauc uz kaut kādiem spec veikaliem skatīties, pagaidām nav sanācis laika.

Optiskajam kabelim ir iekšā plastmasas trubiņa, kas pildīta ar želeju un kurā brīvi peld stikla vadi, kam katram vēl ir riņķī arī atšķirīgas krāsas plastmasas apvalciņš. Cik saprotu, ja nebūtu želejas, jebkura kustība, pat kabeļa nomešana, varētu salauzt stiklavadus (viņi tur iekšā grabēt grabētu).

Kad man Laiielecom montieris vienoja uz māju aizejošo vadu zem zemes - tur nekādas optikas nav, liku to viņu rekomendēto kabeli - kaut kādas 7-12 dzīslas, tievi vadiņi, nekādi kembriki nekur nebija. Vadiņus savienoja un želejaino muftu virsū. Izskatījās kā tāda cigarešpaciņas izmēra kastīte ar vāciņu, melnā krāsā, iekšā želeja rozā krāsā. Ja var ticēt montierim, imais pribambass maksājot 25 Ls/gab.
Bet telekoms ir cita opera, nav stipru strāvu, līdz ar to elektrolīze nenotiek, spēka vadi ir pavisam cita lieta.

Kad mācījos, kā vienu no stiklaplasta iespiedplašu alternatīvām rādīja bloku, kas sastāvēja no želejas pikucī iekausēta detaļu mudžekļa. Nu jau drīz būs 20 gadi pagājuši, bet dzīvē vēl neesmu tādu redzējis.
Lai ar ko netītu ārpusi un neblīvētu, pie ievainotajiem vadiem manuprāt nekaitētu iešpricēt kādu eļļu (tipa Kema ELS-33) vai, piemēram, Depo nopērkamo Comma Spray Grease (arī citur noderīga lieta, kamēr pūš, skrien kā traka, bet vēlāk savelkas kā solidols).

Es parasti ar marli apsienu un tur gadiem.

Zelejas tipa pilvielu elektronikā izmanto, lai mehaniskās, ūdens in citās iedarbībās nerasto atteikumi. Tādus "želejā" ielietus blokus redzēju norakstītām lidmašīnām, armijas radiostacijām.