Merteli nopirku bujušajā Tapeksā, tagdējajā Birkoff jeb Bau Ganību dambī 25D.

10kg maiss maksāja 3.35Ls

Gints

Piektdien merteli redzēju tirgojam arī Depo Ulmaņa gatvē, ja kādam ir interese.

Tātad neliela atskaite par epopeju ar šķirbām starp podiņiem. Mertelis ir ok tikai lielām šķirbām - reāli sākot no 4mm un uz augšu. Mazajās šķirbās, kas ir 1-2mm viņu iesmērēt ir nereāli - smilšu graudi ir par lieliem. Nu varbūt 1mm dziļumā var, bet par nopietnu šķirbas aizpildīšanu to nevar nosaukt.

Nekas cits neatlika kā iet uz grāvi rakt mālus. Mālus saraku, izspaidīju, un sasmērēju šķirbās. Diemžēl arī mazajās šķirbās šādus "grāvja mālus", kur tomēr ir pa kādam smilšu graudam dziļi iesmērēt nevar, bet nu izdevās tas labāk kā ar to merteli. Otrā rītā nācās secināt, ka mans viss māla smērējums ir "cūkām" - māls saplaisājis.

Jautājums speciem kur bija mana kļūda:
1) tika izmantoti tīri māli, ar nebūtisku smilšu piemaisījumu (respektīvi vajadzēja jaukt klāt smiltis?)
2) manā grāvī "sūdīgi māli", un ar veikalā pirkto mālu pulveri būtu labāks rezultāts?
3) krāsns pēc apstrādes tika nedaudz iekurināta - vai vajadžeja ļaut kādas dienas pažūt un tikai tad kurināt?

Gints

0) vai iepriekš podiņu šķirbas samērcēji?
1) par maz smilšu;
2) gan attiecībā uz māliem, gan kaļķi tiek uzskatīts, ka labāk treknāka saistviela un vairāk smilšu nekā liesāka saistviela;
3) ja netika kurināta uz pilnu, tad pat labi. Krāsnis ieteicams žāvēt, mazliet kurinot, nevis ilgi gaidot aukstā stāvoklī. Varbūt vajadzēja pat karstā (siltā) stāvoklī (izlasi 245. lappusē šuvju aiztepēšanas daļas 1. rindkopu).

Krāsns tika sirsnīgi slapināta ar pulverizatoru, bet smērēta auksta ("istabas temperatūra" tagad tur bija ap 16 grādiem).

Par manis lietotajiem "grāvja māliem" es protams nedodu ne pieci, bet mazu piciņu testa nolūkos uzmetot uz karstas plīts un tur atstājot viss bija ok - smuki izkalpa bez plaisām un viss ok. Iespējams vaina tajā, ka tika smērēta auksta, nevis remdena vai silta krāsns.

Izlasiju to 245 lpp, un man radās jautājums. Tiek lietots termins 'aiztepēt'. Tepe manā uztverē ir "ķēpīga masa", nevis "mālu java", bet iespējams ka agrāk vienkārši tā runāja.

Tīrot nost krāsnij veco eļļas krāsu tika izmantots fēns, un atsevišķās vietās (tiesa gan tiešām ļoti nedaudz vietās) šuvēs bija balta masa, kas fēna karstuma ietekmē palika mīksta - tādu es iedomājos "tepi". Nobrīnijos kas tas pa materiālu, bet varbūt ka tā tad ir tā "īstā" tepe?

Gints

246. lappusē ir divu tepju receptes.

Es viņu aizsmērētu ar Uniflotu un vēl Tavi mazbērni priecātos par skaisto un labo krāsni. Daudz nedomājot vai tas ir baigi labi, baigi slikti utt. Ja kas, ir nopērkams līdz 300 oC izturošs akrils. Nu to jau toč varētu iesmērēt jebkurā šķirbā.

Starp citu, ļoti pat laba ideja no Bostik mājaslapas - ar špakteļlāpstiņu piebakā spraugas ar akmensvati (jebkuru) un no virspuses aizpildi ar akrila šuvju masu. Pirmkārt ugunsdroša, otrkārt elastīga, kas noteikti būs labāk kā kaut kādi mistiski māli un krāsojama. Vate ne karstumu ne tiešu uguni akrilam klāt nelaidīs (lai gan krāsns dūmejās tāpat nekādas uguns ne lielā karstuma nav).
[www.bostik.lv]

Par vati ideja laba, nebija ienācis prātā. Paldies!

A tie tumšie ugunsdrošie striķi nemēdz būt tievi?