Būšu pateicīgs par ieteikumu kā veikt apdari vecā koka mājā, vecam ķieģeļu skurstenim, konkrēti starp 1.stāvu un bēniņiem, atbilstoši ugunsdrošības prasībām un kādus materiālus labāk izmantot.Iepriekš paldies!

Ja nav šķirbu, atbilstoši šodienas prasībām obligāti nav jādara nekas.
Atbilstoši padomju laika un 90-to sākuma prasībām bija jāapmet, un tas arī varētu būt racionāli. Iedomājos, ka vecs skurstenis varētu būt notecējis ar darvu, un kā to kvalitatīvi notīrīt un pielipināt apmetumu? Ar sietu?

Kaut ar flīžu līmi pielīmē cietās akmensvates loksnes, 5cm biezas un apkārt apšuj ar reģipsi vai vienkārši piespied vates loksnes pie skursteņa ar dēļiem, kas skrūvējas pie starpstāvu sijām. No ugunsdrošības viedokļa pats drošākais, jo, pat ja skurstenim izkrīt naturāli ķieģelis, vatei nekas netiks cauri un arī normāli, ja gadās skursteni ļoti uzkarsēt, vate izolēs no koka konstrukcijām un tās tieši nesaskarsies ar karsto skursteni.

aaaa,drosakais ir promats ... [www.promat.lv] ... bet tas ir dargs materials

~ 34 ls kvadrats materials, promat plaksne,lime,ugunsdrosa java ... faktiski skurstenim caulu no tada var pat taisit ... pedeja laika visas ventilacijas dumu novadisanas sistemas no tada veido, kur pieprasa paaugstinatas temperaturas

ta tas dzive izskatas - [www.promat.lv]

No krāsnīm dūmi iziet skurstenī ~190 grādu temperatūrā. Lai skursteni, kas mūrēts pilnos māla ķieģeļos varētu uzkarsēt, krāsns NEPĀRTRAUKTI jākurina vismaz 6..7 stundas, parasti krāsns izdeg 2..3 stundās. No plīts dūmugāzes iziet ar daudz zemāku temperatūru ~120..150 grādi, jo plītij grūti nodrošināt aptimālu sadegšanu, pārāk daudz gaisa pieplūst. Ja dūmenim vēl blakus vēdkanāls, tad šādu dūmeni uzkarsēt tā, lai tas ietekmētu koku ?
Normas noteica, ka starpstāvu pārsegumam koka virsmai jāatrodas 38 vai 25cm attālumā no mūrētā dūmeņa iekšējās virsmas. 51 cm prasa tikai pie ap[kures katliem, kas darbojas 24 stundas diennaktī.
Skursteņa notecējumi jau parāda, ka dūmu iekšējā temperatūra ir zem 84 grādiem, jo tad sākas izsvīšana vai dūmukondensācija dūmenī. Tam praksē tā nebūtu jābūt.
Lai izsvīšanu samazinātu, respektīvi dūmeni siltina, kas ļauj tam - mūrējumam vairāk sasilt.

Tātad pārseguma vietā!
Būvnormatīvs ir neviennozīmīgs (attiecībā uz attālumiem - 38 cm no iekšpuses vai 10 cm no ārpuses), tomēr galvenā esot prasība, laik nekas degošs neuzsiltu vairāk par 80°C.
Es esmu taisījis no Minerit plāksnēm (celuloze ar cementu), blīvējis ar mālā sa(ap)mērcētu voiloku un bēris iekšā smalko keramzītu.

Nekas cits kā nedegošs siltumizolātors tas promats nav. Nu labi - paciets un skrūvējams, bet ja ciets, tātad arī ar švakākau siltumizolācijas spēju. Tas bildē attēlotais noizolētais gaisa vads ne par matu nebūtu mazāk uzticams, ja būtu aptīts ar folijoto vates izolāciju, kam savienokjumvietas salīmētas ar alumīnija līmlentu.
Man pašam skurstenis ir iespiests cietajā akmensvatē - tā uztaisīja skursteņa likšanas kantoris. nezinu, man tā ideja ļoti patika un dzīvē tas pat aci uzmetot rada absolūtu pārliecību, ka lai nu kur, bet tur nu galīgi nav kam aizdegties.
Svensoni, kad liek dubultsienu izolētu metāla skursteni, vispirms cauri stāviem uztaisa reģipša vai drīzāk Minerita kasti, kas lielāka par skursteni, tad izbāž cauri pašu skursteni un vidū sabāž akmensvati. Parasti vēl no tiem pašiem reģipša profiliem uztaisa kastes iekšpusē tādus kā distancerus, lai skurstenis neskartos tieši klāt sienām. Tas, protams, ir stipri pārspīlēts, bet 100% droši.

skarda gaisa vads ar ugunsdroso izolaciju 100mm vairs ne vienmer var saskanot pretstata Promat-am ... ko var vienmer saskanot