nu tad man janoliec zemu galva un jaatziist ,ka pats vien esmu vainiigs pie taas darvas razhoshanas tajaa duumvadaa :D un arii stikls tajaa pashaa laikaa aizkveep anormaali aatri :( es dariiju visu tieshi taa kaa nevajag dariit :D iemetu dazhas briketes ,sauso spirtiku apakshaa un mazliet laavu aizkurties un un tad visas gaisa padeves ciet :( vieniigaa probleema , ka protams vinja peec jaudas ir par lielu manai viesistabai :( un ja dodu iekshaa taadu pilni jaudu tad kaa jau teicu acis no karstuma spraagst araa :( nu nekas :) japatur buus logi valjaa kameer sildiishu kraasninju un duumvadu ;) paldies par padomiem! :)

Tu jau krāsniņai vienam sānam vai virspusei vari uzlikt siltumizolācijas plāksni, tad tik liels siltums telpā nebūs, bet karstums vairāk ies dūmos skurstenī.
Otra lieta ir tāda, ka iekurinšanas sākumā tu no citas telpas ar ventilātoru vari spiest gaisu telpā, kurā kurini krāsni. Tas ļaus dūmiem intensīvāk vai straujāk izplūst no krāsns uz dūmeņa.
Trešais moments vari papildus nosiltināt dūmeni, tad nebūs tik liels īpatsvars no kurināmā jāpatērē tā uzsildīšanai.

kā no jotula var dabūt tādu karstumu ka acis sprāgst ārā?
Atver šīberi un laid to karstumu dūmenī iekšā. Un tieši kā bIB saka, ~15 min un var sākt slāpēt.
Kas vēl būtiski - skuju koks nav īsti piemērots kamīnam (īpaši jau slāpējošam kur nepieciešamas ogles).
pie izbūves iesaku (saprotu ka vēl kautkas Tavā mājā mainīsies), atstāt nelielu posmu dūmeņa pieejamu. Man sanāca tā ka kamīns atrodas ~1 metru nost no skursteņa un tad mellā truma ielokas skurstenī iekšā. un manuprāt labākais tests vai skurstenis ir silts, ir piešaut roku klāt. Ja ir karsts (ja ir kādi ~70 grādi tad var sākt samazināt gaisa padevi kamīnā).
Bet cīņai ar darvu, to kas aizaugusi, un kristalizējusies un ar perfaratoru jādauza nost - ir veids ar izdedzināšanu... ir smags variants, man negribērti sanāca. bet rezultāts.... visi sodrēji sabira tīrīšanas lūkā, un to bija daudz (9 metru skurstenim 2 lieli spaiņi pilni ar sodrējiem).
Jonu katls - vidējais ir 1-1,2 Ls/m2 mēnesī kurināšanas sezonā. (sāc kurināt no Oktobra vidus līdz maija vidum un summāri vidējais būs minētais cipars) līdz ar to diemžēl jonukatls ir lielisks papildapkures veids. ar kaminu piesi;ldi māju, un nākamā rītā - dienā kad māja ir atdzisusi jons automātiski to uztur pie kautkādas Tevis izvēlētas konstantas temperaturas. (ceru ka Tavs/ jonu draugs nav Arno)

Sodrēji skurstenī rodas pilnīgi visiem krāšņu veidiem un vienmēr jau gadu gadiem krāsns dūmejas un pašu skursteni iesaka tīrīt reizi gadā. Mūsdienās siltinātajiem skursteņiem tas intervāls varētu būt nedaudz lielāks, bet pašu krāsni un tai pievienoto savienojuma cauruli tomēr ieteiktu iztīrīt reizi gadā. Veikalos tagad nopērkamas dažādu diametru skursteņiem paredzētas tīrīšanas slotiņas. Pirku Depo, darbojas superīgi. Darbiņš desmit minūtēm, bet prasa ilgu un pamatīgu morālu saņemšanos, īpaši pirmajā reizē, jo negribas tomēr visu māju nomālēt melnu. Bet ja visu līdz pēdējam jau izdomā pirms darba, nav pilnīgi nekādas šmuces. Es tīrīšanu veicu no iekšpuses, iepriekš izklājot slapju palagu ap tīrīšanas zonu, lai ir kur putekļiem nobirt un arī lai ir kur to netīro slotiņu nolikt. Jo kvēpi ir kā printera pulveris (starp citu melnā tinte lāzerniekam ir uz kvēpu bāzes - tas ir tas melnais pigments) - viņu vajag pavisam maz lai visu nomālētu melnu.

nu labi ruuki! :D nav jau tik liels tas karstums ,ka acis spraagst araa :D mazliet paarspiileeju :D un tagad jau arii araa nav veel miinusi :) nu man jau shkiet ,ka siltinaat skursteni nav lielas jeegas jo kaa jau ieprieksh mineeju ,muretam kiegelu skurstenim ieliku nerzhas oderi un lai vinju uzsildiitu man shkiet nemaz tik ilgu laiku nevajag :) runaajot par oderi skurstenim iesaku likt jau pirms liekat leenaas degshanas kraasninju! es savu skursteni sabeidzu 4.gadu laikaa :( saaka jau pa shuveem spiest araa darvu :( tomeer lai taadu muureetu skursteni bez oderes uzsildiitu man shkiet tur vajag speeciigi kurinat lai vinju uzsildiitu. nu nez. es uzliku galan firmas jonenieku. man dzheki no krievijas atveda ar vusu automatiku. nu piemeeraam oktobrii par sildiishanos ar joneneieku samaxaaju 34Ls tas butu ok. tomeer pagajushajaa ziemaa auxtajos meeneshos reekins bij uuui :( maz nelikaas. tapee jau arii shogad ieliku to jotulveidiigo kraasninju :) tomeer cik dzirdams shogad nemaz tik auxtu ziemu vairs nesola :D tas taapat kaa ar mashiinas mazgaashanu :D nomazgaa un tuuliit saak lietus liit :D arii par to kamiina dumvada iesleepshanu piekriitu:)taa issti nesaprotu ka pectam kad ir uzliktaa skaistaa apdare ir iespeejams iztiirit to piesleguma cauruli kas ir no kamina liidz skurstenim. kurtuvei ko esmu noskatiijis pie izejas duumvadaa ir iestraadaats shiberis un tur nu nekaadi ar to tiiraamo birsti neiekluut :( vieniigi no otras puses pa skurstena tiiraamo luuku veel var ielociit :) bet ja nu gadaas kkaada kibele ar to darvas uzkraashanu tad nu ir jaapleesh nost visa dailjaa apdare lai vareetu iztiiriit .taa man domaat ;)

Pieslēguma caurule obligāti jāliek tāda, kurai ir tīrāmā lūciņa, ja tādas nav, tad ir āmen, tad tikai no krāsns mutes puses - pats ielien krāsnī un pucē vaļā. Tā daudzi dara, bet nu neērti, viss tas labums birst pašam uz rokām virsū. A no augšas skaisti - attaisa lūciņu, krāsnij durvis ciet un pucē - visi sārņi sabirst krāsnī, to pēc tam smuki var izgrābt. Vienīgā problēma ir pagrieziens. Iebāzt ta var, jo birste ir uz lokanas tērauda drāts kāta, bet atpakaļ dabūt var būt problēma.

Lēndegšanas apkures iekārtu ekonomija ir to ātrā uzstādīšana / izmanto D Eiropā un Norvēģijā , kur ziemas vid. t* ir +1*/.Nepārtraukta gruzdināšana ēd skābekli līdz ar to iesaka uzstādīt rekurperatoru un ekonomija pamazām sāk zust. Personīgā prakse ir plīts ar mūrīti un dažiem gaisa vadiem pie patreizējā ārgaisa ir gan pusdienas uz dzīvas uguns pagatavota gan pakurinot vēl pāris stundas māja silta.

nu par norvegiju piekritu jo straadaju tur jau 5.gadus :) vinjiem katraa maajaa un dzivokli ir kraasninja vai kamins :) tomeer pamataa sildaas vinji ar elektriskajiem radiatoriem :) divaini ,ka vinji neizmanto centralapkures katlus. vismaz nesmu redzejis. par to videjo temperatuuru gan vareetu pastriideeties :) pagajushaa ziema tur bija loti auxta un sniegaina.identiski kaa pie mums :) taa kaa laika apstaakli ir loti liidziigi kaa LV

Valdis Liepa,
ar malku darbināma plīts ēdiena gatavošanai - tas ir aptuveni tāds pats "extreem" kā veselīga rīta pelde blakus esošajā Daugavā neatkarīgi no gaisa un ūdens temperatūras.
Tiešām nevaru iedomāties šāda tipa plīti jaunā mājā pilsētā, kas lai arī dod ieguvumu ziemā siltuma veidā, tomēr vasarā tas ir defekts. Tā pat tas ir milzu telpas zaudējums un neizbēgoši sodrēju nosēdumi griestu zonā.

Valdi, piedod, bet nemuldi. Gruzdināšana vai rūckurināšana skābekli patērē vienādos daudzumos. Un ne skābekli, bet gaisu. 1kg malkas sadedzināšanai vajag tik un tik m3 gaisa, neatkarīgi no tā, kur un kā to kurina. Čuguna krāsniņa kā pastāvīgs apkures variants - nu es tādu nevienam nenovēlētu. Tad jau tikai siltumu akumulējoša masīva krāsns vai vēl labāk katls ar ūdens akumulatoriem. Arī Zviedrijā un Somijā čugunkas ir ļoti populāras, bet tiešām tikai kā papildus apkure, vai nu mazā atpūtas mājelē, kur vajag ātru uzsilšanu.
Man domāt, ideāli būtu mājas centrā turēt labu mūrētu krāsni/-is, kas darbojas bez elektrības un papildus pamatapkuri ar malkas katlu un ūdens akumulatoriem. Kamēr visi mājās un štrome ir, kurina katlu, ja kāda šaize - izmanto krāsni. Protams, sadārdzinās pasākums, toties drošība un ilgmūžība pasākumam. Krāsns tomēr ir baigās t svārstības un nulle automatizācijas iespējas. Ūdens aķim ir retāka kurināšana, lietderības koef. augstāks (mazāks malkas patēriņš), iespēja kurināt tikai tās istabas, kuras apdzīvo, turklāt uzturēt konstantu un izvēlētu/atšķirīgu temperatūru telpās. Ar krāsni parasti 24h laikā ir t amplitūda no 15 līdz 25 grādiem. Un atnākot mājās iekurinam, maksimums ir vēlu vakarā, kad jāiet gulēt - atkal nav labi.