Vai "labāka siltuma atdošana" ar ribām nenozīmē pārāk atdzisušas dūmgāzes, kas vairs nav nemaz tik labi?

Pietiktu jau ar to, lai vakarā skurstenis nebūtu kā mūrītis karsts :)

Visu jāvar regulēt, krāsnīs, kuras literatūrā sauc par "krāsnīm ar brīvo gāzu kustību" (idealizēta koncepcija) daļēji tas notiek automātiski.

Nu 2 t gan viņa nesver pilnīgi noteikti.... Bet akmeņi apkārt salikti un kaut kādas plāksnes arī... Skaidrs, ka nebūs tāda, kā vecā, bet nu vismaz uz to pusi.... Bet varbūt var tur vēl kādas smiltis iepildīt, kā tām zviedru "podiņkrāsnīm", lai labāka tā akumulācija.... ;) Jāpadomā!

Nu man ir krāsns 1 uz divām istabām. Kādas 2 tonnas ir. Podniecības grāmatā rakstīts, ka kubikmetrs krāsns ir 1,35 tonnas. Tas ir par maz. Jākurina 2 reiz dienā. Pirms tam tur bija 2 reiz lielāka krāsns. Tad pietika ar 1 reiz dienā. Tā ka es orientējos uz 4 tonnu krāsni. Pastāsti savu sašutumu, kad nopirksi 300 kg smilšu kasti ar flīzēm ārpusē. Jau iepriekš, jūtu līdz.

Zinu cilveku, kam ir Camina zviedru blekja kaste ar smiltim ieksha un flizem arpuse. Pirmkart, ienakot maja visi uzreiz "wow" cik smuka krasns. Un tiesham, izskatas vinja ka no Rundales pils, vismaz klatiene, jo pastasti ludzu, ka uz aci flizes var atshkjirt no istiem podinjiem? Nekaa! Piedevam flizes nemaz neizskatas pe flizem, jo ir ljoti biezas, ar reljefu, stura elementiem utt, izskatas pat grezni. Sver ta krasns apmeram 1.2 tonnas un shis ir stava sajusma, jo, vinjai ir ljoti labi uzbuveta, izdomata un izrekjinata kurtuve, efektiva sadegshana, plus viena baiga fishka, kas man ari liekas super ideja, resp. akumulacijas masa tiek sildita ar dumgazem, nevis liesmu. Ap kurtuvi ir tukshumi, pa kuriem cirkule gaiss. Shis ir ielicis to vinju piedavato zemkrasns ventilatoru un faktiski, 20 min. pec iekurinashanas jau ir forshi silts, jo silto gaisu ventilators ar joni puush telpaa. Talak jau vinjaa uzkarst termomasa un atdod uzkrato siltumu.
Ja ta krasns nemaksanu virs 2kLVL ari tadu pilnigi noteikti pirktu.

Katalogaa jaapaskrulle zemak, tur ir:
[www.caminaecotec.se]

Es jau arī apfantazēju iespēju salikt trubas augšā lejā, kā dūmvadus un piebērt ar smiltīm, bet starp smiltīm jau ir gaisss, kas bremzē siltumvadāmību un tādēļ vien tā padarīšana jātaisa 2 reiz lielāka. Nav jēgas.

Starp trubām ķjepē mālu masu, tā iespējams būs blīvāka par smiltīm.

Kā lai vispār nosaka cik lielu silt daudzumu akumulē mūrēta krāsns? Varbūt pēc sadedzinātās malkas daudzuma? Gribētos salīdzināt piem ar līdzīgu ūdens tilpuma akumulētā siltuma daudzumu. Varbūt vērts izveidot kurināmo daļu no šamota ķīeģeļiem, ar kvalitatīvu sadegšanu, un tālāk uz augšu laist pa siltummaini caur ūdens aķi, kas veido kopīgu krāsni? Kā tas izskatās teorētiski? Ūdens siltumietilpība būs ap 70kw uz 1m3. Nez kā tās temp starpības krāsnī, lai aprēķina, jo tur iekšpusē ap 1000, bet ārusē - ap 40 - 50?