Pats neesmu saskāries, tāpēc būšu pateicīgs, ja padalīsieties pieredzē.

Man ir 2 istabu dzīvoklis 45 m3 platībā -koridors un virtuve kopēja telpa, istabas izolētas. Ja es sūkni ielieku virtuvē un vakarā, gulēt ejot, aiztaisu istabas durvis vai es no rīta nepamodīšos +12 C tempratūrā? Ir kaut kādi veidi kā veicināt gaisa cirkulāciju starp istabām?

Ir vēl kaut kādi problēmjautājumi, ko vajadzētu apsvērt, pirms izšķiros par šādu apkures veidu?

Paldies

Iekšējais bloks jāliek pēc iespējas plašākā telpā, kur šis var pēc iespējas tālāk aizpūst. Ārējo bloku vēlams likt uz D pusi, lai saule šo silda.
Ja durvis aizvērs, tad protams nekāda gaisa apmaiņa nenotiks un t kritīs.
Cik daudz, tas ir atkarīgs no tā kāda ir siena, griesti,grīda, logi.
Problēmjautājums gaisa ss ir tas ka pie mīnusiem samazinās saražotā siltuma daudzums. Jāizvēlas modeli, kas paredzēts darbam pie -20 grādiem. Un jauda jāizvēlas tā, lai pie -10 segums būtu vismaz 3kw. Man domāt tas būtu modelis ar jaudu ap 6kw pie +7 kā viņi parasti norāda.
Bet precīzāku infu droši vien ieteiks izplatītāji.
Iesaku uzmest aci kā šie darbojas pirms pērc un iesaku apskatīt mitsubishi ražojumu, kuram ir ir nemainīgs cop līdz -15(pēc papīriem).

Vēl būtu variants ar diviem iekšējiem blokiem pie viena ārējā , katrai daļai atsevišķa kontrole un iespēja ekonomēt uz enerģiju .

Kā rodas ekonomija no split sistēmas? Cik izmaksā split sistēma vai 2 atsevišķi ss ar vienādu kopējo jaudu?

Ekonomija rodas, jo siltumsūknis sava tehniskā izpildījuma dēļ rada vismaz 3x vairāk siltuma, kā patērē elektrību. Ja durvis turēs ciet, telpas kurās iekšdaļas nav, protams atdzisīs. Ja durvis ciet ir jāver, iekšdaļu jācenšas likt tur, kur pats uzturas, piem. guļamistabā. Vai arī izmantot papildus elektrokaloriferus, kamēr durvis ir ciet. Kaut kādu gaisa vadu sistēmu izmantot ir sarežģīti, tad jau jāskatās vai nevar atļauties gaiss/ ūdens siltumsūkni un pieslēgt radiatorus vai siltās grīdas. Multisplits izmaksās dārgāk, kā 2 atsevišķi spliti. Orientējošas cenas var apskatīt kaut vai www.commodus.lv/lv/gaiss-gaiss-siltumsukni/

Ekonomija izskatās pēc savā veikalā vilcēja.
Man kaut kā ne pārāk tās split sistēmas...tad jau labāk 2 mazākus. Pietam mazajiem cop ir lielāks, kā piemēram 7-9kw modeļiem!

Nu atvaino, ka nesameklēju vismaz 2-3 adreses :) Te būs vēl: [www.ekr.lv]. Pilns internets ar adresēm...
Tas ir normāli, ka mazajiem COP ir labāks, tā ir visiem ražotājiem.

Nekad divi mazie nebūs kopā lētāk kā split sistēma ar 2 iekšējiem blokiem.Jo galvenā dārgāka detaļa ir kompresors. Iekšas blokos ir vadība un radiators ar ventilatoru. COP varbūt mazajiem ir labāks, jāskatās tehniskie dati . Bet tāpat nekad nebūs nemainīgs COP līdz pat -15 grādiem kā dažs te raksta, vistīrākā dezinformācija.
Tīri pēc fizikas un aprēķiniem, ap +4 grādiem COP sāk stauji kristies, jo ārējais bloks sāk aizsalt ar āra gaisā esošo mitrumu .Devējs to konstatē un ieslēdz pretējo režīmu-sildīšanu āra blokam, lai nokausētu ledu .
Kad ir lieli mīnusi, ieteikums būtu meklēt alternatīvu siltumenerģiju, kā piemēram malkas kamīns ...
Ekonomija no split sistēmas rodas brīdī kad sāc izmantot dažādas telpu tempratūras, dažādos laikos .

Par -15 piekrītu, bet par +4 ir pamatīgi pārspīlēts... Man mājā ir 3 gab un esmu apmierināts. Papildus apsildi ir jāparedz, kad ir ļoti liels sals, bet lielākoties var iztikt. Kausējas bieži tad, ja jauda ielikta baigi par mazu.
Arī malkas katlam nav nemainīgs KPD (COP)- to vēl malkas mitrums, skurstenis, katla piesārņojums utt smagi iespaido... Nevar gribēt brīnumus, ja 20kW malkas katla vietā ieliek 5kW siltumsūkni, kurš pie -15 dod 3kW, kas ir normāli. Tā pie zviedriem var, kur mājas izolētas. Bet tā kā parasti ziema ir ne zemāk kā -10, tad tas -15 ir vairāk, kā bubulis. Re kur dati no meteo.lv:
"2009.-2010. gadu ziema ar vidējo gaisa temperatūru -6,7ºC un nokrišņu daudzumu 137 mm bija 17. aukstākā un 24. ar nokrišņiem bagātākā. Decembra un februāra vidējās gaisa temperatūras bija tuvas normai, bet janvāris ar vidējo gaisa temperatūru -11,5 grādi (6,7 grādus zem normas) bija sestais aukstākais janvāris Latvijā pēdējos 87 gados. Pēdējoreiz vēl aukstāks laiks gada pirmajā mēnesī pie mums ir bijis 23 gadus atpakaļ – 1987. gadā, kas ar vidējo gaisa temperatūru -14,4ºC ir līdz šim visaukstākais janvāris Latvijā."
Tā ka par -15 un zemāk ir jāatceras, bet reāli tas nav tik ilgi, lai kopējo patēriņu iespaidotu. Un teorija par COP ir spēkā arī uz silto pusi- virs +7 COP ir labāks, kā uzrādīts... Ne velti Skandināvijā gaisa siltumsūkņi ir tik pašsaprotama lieta.

Par to +4 ir ņemts no paša pieredzes. Ir uztaisīts gaisa-ūdens SS, izmantojot gaisa SS ārējo bloku . Strādā brīnišķīgi līdz tiem +4 grādiem, zemāk aizsalst jo nav automātikas atkausēšanai ,caurplūstošais gaiss radiatorā atstāj savu mitrumu un pārvēršās ledus klucī .Ir jāsaprot ka atkausēšana notiek uz enerģijas patēriņa rēķina, tapēc zem +4 COP ir lūzuma punkts līknē .
Kapēc +4 ,nezinu, tāds pieņēmums jo gluži ar termometru klāt nestāvēju, iespējams kāds grāds uz vienu vai otru pusi .