Tur jāskatās, cik ir pieļaujams katrai sistēmas sastāvdaļai

Kur var iegādāties spici un kā pats to var iedzīt???

Nesen jau tapa diskutēts, meklējot radīsi ne to vien:
[buvnieciba.delfi.lv]

ļoti kvalitatīvi ierīkojam spices. Gan dārzā,gan telpās. Cena ap 20 Ls/m (cenā iekļauts materiāls).
Līdz pat 15 m dziļumam.
tel. 28691899

Labvakar!
Sakiet lūdzu vai piejūras teritorijā spices dziļums 10m ir pietiekams (vieta izvēlēta āderu krustpunktā)?

Pie jūras ūdens ir visur un nav svarīgi no kurienes tu to brūno smakojošo gruntsūdeni ņemsi - kaut no svētavota. Vispār man jau sen ir radies jautājums, vai āderes (vai vispār LV ir kaut 1 cilvēks, kas zin, ko šis vārds nozīmē? - personīgi šaubos) kā tādas eksistē. Nevis teikās un pasakās, bet redzēt tam kādu zinātnisku pierādījumu. Par "rīkstniekiem" man ir personīgs viedoklis un uzskatu, ka tās ir lielākās blēņas visā LV apzinātajā vēsturē. Vai tik ar tām āderēm nav tāpat. Runāju reiz ar večiem, kas visu mūžu ir betone'juši pamatus, līdz ar to arī rakuši daudzas būvbedres, bet saka, ka nekad nekādus pazemes ūdensstrautiņus (tas ir tas, kā es personīgi iedomājos āderi) nav uzrakuši.

aaaa, Tev nebūs paveicies ar rīkstniekiem un āderēm. Brauc ciemos un parādīšu, kā, rokot dīķi pie majas, uzraku āderi un no tās visu laiku, kā no maza kraterīša, nāk ūdens dīķī. Ir gan āderes, gan arī to ietekme uz apkārtējo vidi. Nu jā, ar āderēm ir tā pat kā ar radiāciju, tās nevar pagaršot, saost un aptaustīt, bet iespaidu uz veselību tās atstāj.

Terrā pirms gadiem trim bija Ilgoņa Vilka raksts, kurš it kā pierādīja, ka "nekas tāds" neeksistē. Mani personīgie novērojumi gan vedina vismaz uz to, ka "kautkas tur ir".
Dolača, Valdmaņa, Kalniņa & Co pētījumi notika vairākus gadus padvalsts apmaksātā zinātniskā institūtā, līdz 1979. iznāca grāmata "Лозоходство - вековая загадка".
Rokot aku it kā viendabīgā mālā es pamanīju, ka ūdens vairāk sūcas no atsevišķām, ar debesspusēm un "Bērziņas melnajām" āderēm sakrītošām vietām. To pašu vēl izteiktāk bija novērojis cits šī foruma biedrs.
Praktizējošas mērnieces man savulaik bija ierādījušas ar L-veida drāti meklēt komunikācijas. Kad paša gabalu vajadzēja mērīt, atbrauca sia Laiielecom pārstāve ar ģeneratoru un pateica - mums veco kabeli vairs nevajag un es netērēšu laiku, tomēr neizsniedza nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatai par atteikšanos no apgrūtinājuma. Mērnieks savukārt: bet uzmērīt man vienalga vajag. Beigās kabeļa trasi izspraudu es ar rīkstniecības metodi. Pēc dažiem gadiem rokot citu kabeli, tiesa, tikai vienā vietā, gadījās atrakt arī Laiielecoma. Un viņš tiešām atradās uz rīkstotās līnijas ar ±10cm precizitāti... Sākumā minētajām mērniecēm arī bijis gadījums, kad komunikāciju īpašnieka pārstāvis vadoties pēc savām kartēm kartēm apstrīdējis viņu rīkstojumus, tomēr vēlāk atrokot viņām izrādījusies taisnība.
Aizdomas par to, ka "katram latvietim savas āderes" man gan ir...

Tas man neder - atstāj iespaidu uz veselību, tas ir tas pats, kas teikt, ka pelēkajam zīriņam tumsā spīdot acis un pilnmēness naktīs tas barojoties ar lāču asinīm. Ķipa aklais esot redzējis, ka klibais pār grāvi pārlēcis.
Vienkārši es iespaidojos no amurikāņu raidījuma, kurā bija zināms, kurā vietā zem zemes tek ūdens. Tika uzaicināti slavenākie amurikāņu rīkstnieki. Kā jūs domājat, kāds bija rezultāts? - tā rīkste griezās un leca pa gaisu, bet NEVIENS nepateica, kur tas ūdens īstenībā bija - pat ne uz to pusi, pat ne tuvu. Un tie bija cilvēki, kuriem pat lielas kompānijas maksā naudu par rūdu, naftas utt. meklēšanu. Vienā vārdā - fuflo. Ja ir ko piebilst - tad reālus pierādījumus. Tas, ka vietējam sašam pa dārzu ejot rīkstīte griežas un tur izrokot aku ir ūdens ir pilnīgi nulles vērts arguments, jo ūdens LV ir praktiski visur. Vienkārši jebkurā tautā un zemē ir tādi mīti, kas dzīvo gadu tūkstošiem, bet kuriem nav pil;nīgi nekāda pamata, un tie lielākoties ir pilnīgas blēņas, bet no paaudzes paaudzē tam tā ejot tie nemirst.

Par kabeļiem runājot - man te nesen pie mājas zem ceļa raka grāvja cauruli. Iet elektrības un telekoma kabeļi. Te kaut kur ir, bet neviens nevar pateikt kur. Vecais no racējiem esot baigais rīkstnieks. Kā tad. Tāpat staigāja ar to savu L-veida drāti - tā drāte griezās kā traka, bet čuš vien tur sanāca. Viss beidzās ar to, ka gaidīja Latvenergo večus, kas atbrauca ar metāla meklētāju un dažu minūšu laikā precīzi pateica kur ir kabelis - un tas galīgi nebija tur, kur tā drāte grozījās.
Par gultām uz āderēm - manuprāt tās vispār ir lielākās blēņas vakareiropā. 100x-loģiskāki ir feng-šui principi mēbeļu novietojumam istabā. Reizēm cilvēki sūdzas, ka slikti guļ, lai gan tas nav saistīts ar gultas novietojumu, bet, teiksim, ar caurvēja klātbūtni, ventilācijas un gaisa trūkumu istabā utt. Var jau būt, ka kaut kas ir...nezinu. Pēc feng šui - noliekam galdu, abšsa pusēs krēslus. Vieni sēž ar muguru pret sienu-stūri, otri ar muguru pret durvīm, kas iet uz virtuvi, kur visu laiku kāds staigā. Tie, kas ar muguru pret sienu sēdēs 10x-ērtāk un mierīgāk, kā tie otrie. Arī nogurums iestāsies tiem, kas pret durvīm daudz ātrāk.
Tas pats ir ar kamīniem. Čoms stāstīja - ieliec kamīnu stūrī, un tu viņu kurināsi reizi gadā. Ieliec kamīnu pa vidu starp logiem, un tu viņu kurināsi ik pārdienas. Stūrī liek bērnus par sodu. Neviens negrib skatīties stūrī un to arī nedara, bet visi grib skatīties pa logu. Itkā elementāra lieta, bet bieži māju projektētājiem nav tādas elementāras saprašanas par šīm lietam. Un tad sanāk - itkā vienādas mājas, bet vienā ir forši un patīkami dzīvot, otrā ne visai.