Ir mājā malkas pavards (plīts) ar diviem riņķiem, cepeškrāsns un galā liels tovers siltajam ūdenim. Plīts ir pievienota mūrītim.Sistēma vienkārša, bet higiēniski ne visai un arī nepraktiski. Skurstens mūrēts, labā stāvoklī.

Uzdevums ir izveidot sistēmu NEtērējot elektrību, kura varētu uzsildīt ūdeni (virtuvei, dušai) un 50x50cm virsma kur gatavot ēst un cepeškrāsns. Čūska plītī neder, jo vasarā siltais ūdens nāks no kolektora, līdz ar to nebūs lietderīgi dedzināt trubas.

Tas ko pats esmu izdomājis ir:
Pārmūrēt pavardu ar 50x50cm sildvirsmu un cepeškrāsni. Aiz pavarda likt "Titāna" veidīgo uzparikti (varbūt ar iespēju piesildīt ar elektrību akurāti), kuru varētu kurināt atsevišķi no pavarda, ja nu kādreiz vajag tikai silto ūdeni, un tad skurstens.

Ja ir kādi ierosinājumi, tad lūdzu.

Esmu par ūdens sildīšanu prātojis pirtskrāsns sakarā, un secinājis, ka loģiskākā vieta dūmgāzu dzesēšanai ar ūdeni būtu tuvu izplūdei skurstenī. Pirms mūrīša manuprāt nebūtu optimālākā, bet labāka par trubām kurtuvē.
Var karsēt antifrīzu vai pat eļļu virs 100°C. Vēlams ievērot t.s. "brīvās dūmgāzu kustības" (stove.ru) pamatprincipu - dzesējamā posmā dūmgāzes virzīt lejup.
Par trubu dedzināšanu nesapratu. Vai tad vasarā kaut ko kurinās? Savukārt siltā ūdens tilpumu gan var izvietot ja ne gluži plītī, tad tuvu tai (un siltā ūdens patērētājiem).

Doma tāda, ka ar aizviru mehānismu regulēt kur plūst dūmgāzes: mūrītī vai pa tiešo sildīt ūdeni un tad skurstenī.

Man mājā ir gan variants ar boileri, kuru vasarā silda elektrība, bet aukstajā laikā čūska plītī. Palīgmājā savukārt ir "titānveidīgais" boileris, kuru silda dūmgāzes. Tur gan es varu kurināt pirti pa taisno, caur boileri, caur rieri un plīti pa taisni skurstenī, caur boileri un caur rieri. Vārdu sakot, sarežģīti, bet viss darbojas. Ja čūska plītī, tad mierīgi boileri var sildīt arī ar elektrību vai saules enerģiju. Čūskai ir tikai viens trūkums, plīti nedrīkst kurināt, ja sauss boileros. Tapēc es palīgmājā boileri sildu ar dūmgāzēm, jo tad var ziemā ūdeni no sistēmas izlaist.

Atvainojos par ne visai tēmu, bet paņēmu Wikipēdijas skursteņa formulu:
[en.wikipedia.org]
un uzmetu Ekselī. Interesanti pamainīt vērtības. Kā jau man savulaik Skurstenis.lv veči teica - nekas tā neuzlabo skursteņa vilkmi kā tā diametra palielināšana.
[www.failiem.lv]

Vai Didzisp pats to "Titānu" metināji? Tipa principā operējot ar šīberiem piever attiecīgo kanālu?

Didzi, un ko dod tas iegūtais vilkmes apjoms kubos? Vai krāsnīm ir kāds standarts, cik lielai vilkmei jabūt, lai normāli funkcionētu? Ietresējos, jo kā reizi vasarā taisos piebūvītē likt Titan tipa boileri ar malkas krāsniņu zem tā (izmēri 40*40*50) un izolēto metāla dūmvadu.

>aaaa
Praksē, pārāk daudz palielinot skursteņa diametru, var iegūt pretēju efektu. Kurināšanas sākumfāzē karstās gāzes nevar uzsildīt pārāk lielu kubatūru. Aukstā gaisa spilvens mēģina spiest atpakaļ atdzisušos dūmus. Klasiskajos kamīnos pret to būvē "zobus".

Ja "zobs" ir angļu "smoke shelf", tad woodheat.org lapā tas ir it kā atmaskots...

Pieņēmu lēmumu, ka titānu likšu atsevišķi sanmezglā, kur arī pie reizes piesildīs telpu :) Tik jāizdomā pareiza konstrukcija iestiprināšanai jumta daļā. Tagad ir uz vecā lubiņu jumta uzlikts šīfers