jautaajums vai glikolu kas paredzeets 25 graadiem var jaukt ar uudeni. K-rautraa par apkures sisteemas skjidrumiem teica ka tos nevar jaukt jo nojauc kautkaadu tur liidzsvaru skjidrumaa. kaa isisti ir?

Labs jautājums, kas šad tad par sevi atgādina. Man spriedelēšanas līmenī liekas, ka līdzsvars tiek nojaukts ražotāju maciņos, jo neba jau ar glikolu šie atšķaida 25grādīgo, lai pārdotu kā 20 grādīgu...
Varētu kāds zinošāks ķīmijā ieviest skaidrību par to, kādas īpašības mainās pievienojot piem pusi ūdens tādam 25grādīgam...

Etilēnglikols (etāndiols, HOCH2CH2OH) Etilēnglikols ir visvienkāršākais divvērtīgais spirts. Ar ūdeni sajaucas neierobežoti. Indīgs. Tāpēc jauc jebkurās proporcijās, bet šo proporciju lielums nosaka sasalšanas temperatūru. Tāpēc ir no 35% līdz 96% šķīdumi. Šķīduma koncentrācija nosaka arī tā siltumnesēja pārnesto enerģiju tilpuma vienībā pie vienādas temperatūras (siltumietilpība). Tā ir sliktāka kā ūdenim. Vēl: etilēnglikols veic arī eļļošanas funkcijas sūknī un atšķaidot to ar ūdeni šīs īpašības pasliktinās (auto dzesēšanas sistēmā sūknis ātri var iziet no ierindas, strauji samazinās tā resurs...tāpēc šķaidīt var tikai uz laiku lai tiktu līdz remontam). Tāpat arī jāmaina šķīdums ik pa laikam, jo tas zaudē viskozitāti. Apkures sistēmās, lai padotu vienādu jaudu kā ūdens sistēmās, plūsma jāpalielina, kas attiecīgi noved pie lielāka elektrības patēriņa.

www noderīgi rakstīts ka: Svarīga ir koncentrāta un ūdens optimālā attiecība 70:30%, kad ir viszemākā kristalizācijas un visaugstākā vārīšanās temperatūra. Palielinot glikola daļu, sasalšanas temperatūra nevis pazemināsies, bet paaugstināsies. Tīra, ar ūdeni neatšķaidīta etilēnglikola sasalšanas temperatūra ir tikai mīnus 10 grādi. un: Etilēnglikols ir ļoti agresīvs pret melnajiem metāliem, tādēļ nevajadzētu auto dzesēšanas šķidrumu liet, piemēram, privātmājas apkures sistēmas čuguna radiatoros ūdens vietā.

Saskarē ar cietā ūdenī esošajiem kalcija un magnija sāļiem var notikt dzesēšanas šķidruma saslāņošanās un rasties vižņi vai gels. Visnoturīgākais pret salu ir etilēnglikola šķīdums, kas sastāv no 65% etilēnglikola un 35% ūdens. Novirzes no šīs proporcijas uz vienu vai otru pusi dzesēšanas šķidruma salcietību un viršanas temperatūru pazemina.

I-nets takš pilns ar infu par etilēnglikolu. No šīs tabulas:
[www.engineeringtoolbox.com]
sanāk, ka -25oC (40%) šķīdumu atšķaidot uz pusi iegūstam 20% šķīdumu, kurš sasals pie -8 oC. Ar to viskozitāti un siltumietilpību arī nav tik traki, skat to pašu linku, tur pat ir dati, par cik % ir jāpalielina cirk. sūkņa ražību, lai sasniegtu to pašu, ko ar ūdeni.

Visa tā teorija, protams, nav apstrīdama, bet prakse rāda ka nomainot apkures sistēmā ūdeni uz glikolveidīgo šķidrumu, nekas nemainās. Ne sūkņiem citi ātrumi bija jāpārslēdz, ne jutās kāda ietekme uz komfortu dēļ "mazākas siltumietilpības kā ūdenim".
Pieļauju, ka sākotnājais jautājums radies par K-rautā tirgoto Stafor firmas apkures šķidrumu, kuru ražotājs nerekomendē šķaidīt dēļ īpašajām piedevām, kurām jāsaudzē apkures sistēma, vai kas tamlīdzīgs tur bija.

aaaa : lieliski apkopots materiāls! Uzskatāma fizikālo lielumu izmaņu analīze. Paldies. Un: Ja nevēlās "matus skaldīt" tad var arī neinteresēties par šīm lietām. Protams labāk zināt un saprast kas un kā mainās lai būtu drošs par izdarīto. Un ja kāda ķibele pēc tam būs, vainot varēs tikai nezināšanu....un pats sevi.

Rx: Etilēnglikols ir ļoti agresīvs pret melnajiem metāliem
Auto dzesēšanas sistēmā man gadījies novērot tikai alumīnija koroziju

katls man viadrus, taatad melnais metaals. tad labaak sisteemu ar uudeni tikai pildiit? vai arii tomeer var glikolu pieliet?

Glikola tipa siltumnesējiem parasti liek korozijas inhibitorus. Ir dažādi, bet pamatideja ir vienkārša - novērst skābumu - ja sistēma ir slēgta, nekur nekas nekorodēs, bet ja atvērta - korodēs. Tas, protams, saistīts ar skābekli, jo jebkura korozija ir oksidācijas process un bez skābekļa korozijas nav. Skābeklis glikolus, kas ir spirti, var nooksidēt līdz skābēm, kas, savukārt, uzbrūk metālam.
Tā arī ir, kā Vienstāvs saka, Alumīnijs cieš visvairāk, bet tikai sākumā, pēc tam alumīnija korozija apstājas, pat ja skābeklis tiek klāt. Tas saistīts ar oksīdu aizsargkārtiņu, kas izveidojas uz alumīnija virsmas un pasargā to no tālākas sabrukšanas. Melnajam metālam oksīdu kārtiņa nav blīva, ir irdena un metālu neaizsargā. To lieliski var novērot arī atklātā veidā - alumīnijs, būdams n-tās reizes aktīvāks metāls par dzelzi nekorodē, bet dzelzs rūsē. Ar cinku ir tas pats.