aaaa, nu tad atbrauc pie manis ciemos un paosti gaisu :) Mājā ir divi skursteņi ar ventilācijas cukām un nekādu mākslīgo "karlsonu" ar trubām nevajag!!!! Es vēl saprotu, ja ventilāciju apvieno ar rekuperāciju, lai maksimāli ietaupītu siltumu. Neviens gan nav matemātiski pierādijis, ka rekuperācija sanāk letāk par pāris lieki nodedzinatiem malkas steriem :) Vajag vienkārši visu pareizi izveidot un gaiss mainās ka prieks. Domā vecos laikos, kad "karlsonu" un elektribas nebija, cilvēki smaka nost savā pirdienā :) Skaidrs, ja iebūvē mājas sienā retītes un to nosauc par dabīgo ventilāciju, tad nekas nesanāk. Jabūt skurstenim un pietiekami garam lai būtu vilkme.

Vai tad nav kāds m3 skaits, ko būtu velams apmainīt, ja piem cauru diennakti uzturas viens cilvēks? Ja viņ ir 12h prombūtnē, tad tas jau varētu būt uz pusi mazāk. Protams, bez ventilācijas un pie ciet durvīm, divatā, 10m2 telpā būtu tā krietni smacīgi pārlaist nakti, bet ar vaļējām durvīm uz otru 10m2 istabu - jau labāk. 30 kopejos m2 tīri normāli, bet ja tas viss iestrādāts plēvē(caur kuru gaisa spiediena ietekmē tā kustība ir 0), tad ziemā bez, kaut tās pašas dabiskās nosuūces, neiztikt un nepietiks tik ar caurvēja uztaisīšanu uz 5 min. Vasarā jau var turēt lgus vaļā, puspagāztus, ar vēd spraugu utt. Dabīgās nosūces trūkums manuprāt ir tas, ka palielinoties temp starpībai, palielinās ari nosūkto m3 skaits, bet vajadzētu būt otrādi, jo pie lielākas temp starpības palielinās ari gaisa maiņa pa visādiem nehermētiskumiem un, kaut nelielā mērā, bet ari caur materiāliem. Negribēs taču kāds apgalvot, ka uzmūrējot kubisku telpu, piem no aeroca, apmetot un iepūšot tajā kaut 0,1Atm, tā tur ilgi saglabāsies..., ja nu vienīgi kārtīgi nokrāsojot no iekšas ar ņipru Bindo...

Padomju un patreizējie LBN arī prasa noteiktu gaisa daudzumu uz purnu - 15 m³/h. Man grūti iedomāties, ka jebkurā vietā, kur esmu dzīvojis, tāds apjoms tiktu nodrošināts, bet varbūt man nav mēroga izjūtas, cik kubikmetru spēj izskriet caur šķirbām un porām. Tomēr vispārīgā gadījumā man nav prasība raut vaļā logu ik brīdi.
Tai pat laikā no V.Bokaldera pirmoreiz uzzināju, ka skābekļa saturu nodzīt zem 19% neesot iespējams pat plēvjmājās, savukārt ventilēšanas vajadzību pareizāk noteikt pēc subjektīva piesārņojuma, ko mēra decipolos (kas parāda, cik cirvjus var pakārt telpas gaisā). Man ir neatliekama vajadzība raut vaļā logu jebkādos laika apstākļos, ja telpā smird linolejs vai, vēl trakāk, skābā ventilēšanas vadu dezinfekcijas piedeva.
Viens pirtsbiedrs nesen teicās redzējis filmu, kurā kāds krievu zinātnieks atklājot, ka gaisā jau sen vairs neesot 21%, bet tikai 19% skābekļa un tas tiekot slēpts no sabiedrības. Es iebildu, ka to būtu jābūt atklājušiem daudziem, kas darbojas ar dedzināšanu (dzinēju vai gāzesplīšu regulētāji).

Privātmājās un dzīvokļos tāds vispārpieņemts likums ir, ka ventilācijai jāapmaina 0.5 iekštelpu tilpumi stundā. Ja, teiksim ir 100m2 māja ar 3m augstiem griestiem, tad stundā ventilācijai būtu jāapmaina 150m3 gaisa. Es nemēģinu nevienu pārliecināt - man pašam gadu nostāvēja viesistabā vaļā skursteņa caurums, kur nekas nebija pieslēgts un vilka viņš visu laiku - pat pieliekot roku bija jūtama riktīga vilkme. Protama lieta - vasarā stipri švakāk. Bet tad, kad beidzot pieslēdzu ventilatoru, kurš pat neapmaina 0.5 tilpumus stundā, bet apmēram 0.3 tilpumus stundā - atšķirība iekštelpu gaisam ir diena pret nakti. Varbūt tā dabīgā ventilācija aukstā laikā arī tos kubus izvelk, bet ne no VISĀM!!! telpām. Un parasti guļamistabas mājā tomēr ir izvietotas pa perifēriju - pārsvarā stūros un tās nevēdinās pilnīgi nemaz un no rīta pieceļoties tādā istabā var cirvi pakārt - turi tu tās durvis vaļā vai nē. Bet ja visu laiku veņķiks pamazām velk - gaiss nekad uz vietas nestāv. Tur jau visa tā fiška. Var jau darīt kā Zviedrijā vecajās mājās un dzīvokļos - ir viena nosūce, parasti vannasistabā, toties pieplūdes ir visos mājas logos - standartā loga rāmja apakšā izfrēzēts caurums ar aizveramām restītēm. Ideja tā pati - vai nu nosūce centrā un pieplūde katrā istabā, vai nosūce gala istabās un pieplūde centrā.
Ja celtu māju vēlreiz - noteikti parketa vietā saliktu laminātu, bet ventilāciju taisītu riktīgu - ar rekuperatoru, lai var visu gadu dzīvot svaigā gaisā, citādi ziemā skopums neļauj ventilēt :) Galu galā laba gaisa kvalitāte ir pats svarīgākasi dzīvojamā telpā - kas var būt svarīgāks par to, ko mēs elpojam?

aaaa, man pilnīgi pofig visi tie kubikmetri un aprēķini, es gaisu jūtu un neciešu tādu, kad cirvi var pakārt. Faktiski man sanāk tas zviedru variants. Majai pa vidu divi skursteni ar ventilācijas cukām un gaiss ieplūst caur logiemun durvīm. Logi parasti koka un caur zēģele labak par zviedru ventilacijas caurumiem, toties mājā visu laiku patīkams mikroklimats. Par cik apzinos, ka par savu komfortu ir jāmaksā, tad logus nemainu, bet nocērtu pāris sterus malkas, uz ziemu, vairāk. Nu neredzu es pilnīgi nekādu vajadzību skursteņos montēt "karlsonu". Vilkme ir tāda, ka špickai liesma dziest :)