Mājai jumta slīpās daļas ir sagatavotas ekovates iestrādei, taču kad tā vairāk painteresējos par ekovati, tad izrādījās ka nemaz tik ekoloģiska tā nav. Makalatura (no kā to taisa) ir pilna ar visai niknu ķīmiju gan no papīra ražošanas procesiem, gan arī no tipogrāfijas krāsām. Bez tam ekovates ražošanā tai ber klāt ne mazums visādas ķīmijas pret grauzējiem un pret degšanu un pret putēšanu. Tā nu es padomāju kamdēļ gan nelietot senas un labi pārbaudītas metodes: zāģu skaidas+kaļķis, kas tiešam ir izcili ekoloģisks, elpojošs un mitruma līdzsvarojošs materiāls? Siltumizolācijas koeficients ir drusku zemāks, bet nu tā starpība nav tik liela, ir redzētas šādi siltinātas mājas pat tikai ar 10cm siltinājuma slāni, kas ir daudzkārt siltākās un dzīvošanai patīkamākas nekā plēves+vates siltinātas pieRīgas jaunbūves. Siltinājumam man ir atvēlēti ~25cm un domāju ka ar to pilnībā pietiks. Naudas ziņā arī nesalīdzināmi izdevīgāk - skaidas tak praktiski ir par velti, kaļķis varbūt max 50 Ls iztaisīs, bet par ekovati kā minimums 800 Ls vai 1000 Ls vajag. Izvērtējot visus par un pret nevilšus rodas jautājums, bet kamdēļ gan skaidas nelieto plaši, kamdēļ cilvēki nenormāli pārmaksā par daudzkārt draņķīgāku materiālu? Vai nu ko neesmu ņēmis vērā vai arī tiešām liels vairums nepavisam ar savu galvu nedomā un tikai akli seko reklāmām un dara tā, kā to dara citi, bez apdomas?

Šis jautājums jau te ir gari un plaši apspriests (piemēram, te: [www.building.lv]), tai skaitā arī tas, kas tad ir tās "niknās ķīmijas". Tā ķīmija nav gaistoša un neviens tev neliek to vati ēst. Un tās siltās, ar 10cm skaidām mājas - nu piedod, fiziku tomēr neapmānīsi. Ja tā ir, tad problēma ir kautkur pavisam citur (iestrādē) un nekādā veidā nenorāda uz kautkādām sliktajām vates īpašībām.

Es siltināju mansardu ar ekovati. Un man nozīme noteikti nebija tai neizprotamajai "eko" daļai vatē (biju lietas kursā par izcelsmi, ķīmiju un veicu dedzināšanas eksperimentu). Patiesais iemesls elementārs - iestrādes tehnoloģija. Man bija skaidrs, ka vai nu minerālvate mansardā ir jāiestrādā pašam, jo tikai tā es varētu būt pārliecināts par to, ka tas ir izdarīts kvalitatīvi (jumta konstrukcija ir samērā sarežģīta, vairākas jumta izbūves, kur diagonālspāres un citas pagales veido visos griezumos neregulāras formas "kabatas"), un ja arī kvalitāte pieklibotu, tad pats vien būtu vainīgs, vai arī jāizmanto automatizēti iestrādājams materiāls. Tā kā jāties pašam ar minerālvati nebija ne laika ne vēlēšanās, tad izvēlējos ekovati.

Manuprāt skaidu jautājumā ir tieši tas pats - ok, horizontālajā daļā tu vari piebērt tās skaidas kaut metru, bet kā tu garantēsi viendabīgu iestrādes blīvumu (kas nodrošinās to labo zāģu skaidu lambdu) slīpajās daļās? Pie tam, skaidas normāli varēsi iestrādāt tikai tur, kur tiec "iebērt no augšas".

zxc,manuprat skaida sodien neiet cauri ne pec viena ugunsdrosibas pasakuma un ko nozime drusku zemaks siltuma koeficients,cik skatos,vismaz reizes desmit zemaks neka vatei

sev izvelejos siltinat ar URSA vati rullos,jo siltinu pats un vate kubikmetra man izmaksa 11 LVL ... zemakais ekovatei ko atradu ir 19 LVL ar visu iestradi ... savu darbu un patereto laiku nerekinu

Knaufs sacis razhot kaut kadu EKO-akmensvati, LV lapa gan neatradu, bet bija pat reklama laikam DariPats zhurnala.
[www.knaufinsulation.com]

DsKs Wrote:
-------------------------------------------------------
> sev izvelejos siltinat ar URSA vati rullos,jo
> siltinu pats un vate kubikmetra man izmaksa 11 LVL
> ... zemakais ekovatei ko atradu ir 19 LVL ar visu
> iestradi ... savu darbu un patereto laiku nerekinu


Nez, varbūt reklāmas triks, bet štruntīgi Tu meklē - rekur SS ir arī par 14Ls ar visu iestrādi. Attiecīgi, es domāju, ka ekovate savas iepūšanas dēļ ir nesalīdzināmi efektīvāka par ruļļu materiālu.

[www.ss.lv]

--------------------------------
Mani hobiji:
Dažādi bišu produktu gardumi - [www.LusuDrava.lv]
Mana salmu māja - [SalmiUnMali.lv]

Pirms pāris gadiem bija tv kā Vācijā jauns džeks ņem nost kautkādu štruntīgo vati un liek virsū dabisku ekoloģisku - kautkādu kokvilnu vai kaņepes. Varēja nojaust, ka tas ir padārgi, bet, ka nu visi normālie vācieši tādu liks.

JanisL,viena lieta ir klabinat taustinus interneta un otrs moments ir reals piedavajums 200km attaluma no Rigas,Liepaja sobrid neviens letak ekovati nepiedava un ari neviens netrieksies no Rigas par 14 latiem kubikmetra iepust 10 kubus ... attieciba uz to momentu - es domaju ... vari palasit seit arhivus un ir pietieksoi daudz diskusijas paceltas par so lietu ... galvenais moments - neviens precizi nevar pateikt,vai ekovate ir labaka vai ne ... tikai versijas no serijas ka butu ja butu

zxc

Nu kurš tad reklamēs zāģu skaidas? Gaterī tas ir atkritums. Bet, dabiski, ka tas ir vislabākais. Tikai jāņem vērā sēšanās. Ik pēc 5 gadiem jāpieber un jāuzrušina, kur tiek klāt. Jāuzrušina arī tādēļ, lai grauzēji nevarētu alas veidot. Un pie tam, konservants ir dabiskie koka sveķi, kurus var uzskatīt par veselīgiem, pretstatā minētajiem.

Individuālām dzivojamām ēkām līdz 2. stāviem nav tādu ugunsdrošības normatīvu, kas traucētu izmantot organiskus degošus materiālus - un koka skaidas samaisītas ar kaļķi, nemaz tā viegli nedeg. Skaidām ir raksturīga sasēšanās vai sablīvēšanās, bet tapē projektā vai dabā pie slīpajām mansardu daļām ir jāparedz kabatas vai apcirkņi šī rukuma kompensēšanai.
Cik saprotu ekovatei rukumu samazina apstāklis, ka tajā esošā borskabe salīmē celulozi irdenā masā. Principā to pašu var panākt arī samitrinot koka skaidas ar piejaukto kaļķi.
Grauzēji dzīvos jebkurā irdenā tiem sagraužamā materiālā - skaidās, ekovatē, minerālvatē, stiklavatē un polistirolos - pie nosacījuma, ka tie atrod barības krājumus vai nu pieliekamajā vai ledusskapī. Ja nav ko ēst, tad tiem ēkā nav ko darīt.
Aksioma... siltumizolācijas spēju jebkurā materiālā nodrošina tā porās vai starpās esošais mazkustīgais gaiss. Ja ekovati, kuras tilpumsvars 80..100kg/m3 saspiedīsim līdz skaidu bēruma blīvumam 200..300 kg/m3, tad to siltumvadāmības koeficenti būs vienādi.
Celtnieki skaidas nelieto tapēc, ka tas viņiem finansiāli nav izdevīgi, jo firmas peļņas procentus uzskaita no materiālu izmaksām. Piemēram, kau vai transports 10 % no materiāliem,,, viens atejas pods par 2000Ls vai 300m3 koka skaidu... ko vest ir izdevīgāk.