Visiem vecās mājās ir bijušās plīts mūrīši. Man te vēl tāds kā bijušās maizes krāsns mūris starp istabām. Nav nekādas sajēgas kur ieeja, kur izeja.Vai ir pie skursteņa vai nav. Kāda pieredze.Vai kādam izdevies sakarīgi tādus izmantot?

Ws ne tik vien izmantoju, bt pilnīgi no jauna uzmūrēju, gam rieri, gan sēdmūrīti. Nu nav tur nekā pārdabiska, bet kā apkures varianrs dažādas konstrukcijas sildmūri ir ļoti efektīvi. Visādā ziņā noteikti efektīvāki par reklāmās izslavinātajām ilgdegšanas bleķa vai ģuguna buržuikām. Zinu, ko saku, jo mājā ir gan viens, gan otrs un zinu, cik malkas norij dažādi kurināmās krāsns mutes :) krampis, kurā debesmalā dzīvo? Ja neesi dikti tālu no Lielvārdes, tad varu apskatīties Tavu sildmūri. Vecos laikos jau dikti sarežģīti nemūrēja, nevis kā es ar četrirm šīberiem un sešiem to stāvokļiem, tā ka sievai vajadzēja soeciālu apmācības kursu taisīt :)

Paldies! Es esmu baigi tālu - pašā otrā galā. Bet pastāsti par savu mūrīti. Faktiski jau viņi parasti ir knapi remdeni, kad darbojās tandēmā ar plīti, bet tā plīts jau rada pārmērīgu karstumu. Gribētos lai tikai tas mūrītis ir silts. Man ir 2 tādi mūrīši.Ja es uzliktu šīberus un ievadus, izvadus, tad varētu kurināt abus pēc kārtas. Laikam tā tev ir? Jautājums par kurtuvi. It kā visvienkāršāk būtu vecajai plītij čuguna virsmas vietā noklāt ar ķieģeļiem, bet sanāk nepareiza kurtuves forma.Vajadzētu teorētiski, lai iet uz augšu sadegšanas kamerā. |Laikam tādu kupri būs jāmūrē. Kāda tev ir kurtuve?

Man ir klasiska malkas plīts ar čuguna virsmu bez rinķiem, iebūvētu čūsku ūdens sildīšanai un čuguna cepeškrāsni. Tālāk stāv divi šīberi. Ar pirmo vasarā var dūmus laist pa taisno skurstenī, vai arī to iebīdot līdz pusei, laist dūmus gar cepeškrāsni un tad taisni skurstenī. Otrs tāds pats šīberis laiž dūmus rierī caur, vai bez cepeškrāsns. Ja abi šīberi ciet, tad dūmi iet caur sēdmūrīti un tālāk caur rieri uz skursteni. Nu vispār jau sarežģīti. Ziemā tā sēdmūrītis sasilst, ka grūti virsū nosedēt. Tā ka ar silšanu nav nekādu problēmu. Nu jā, lai pie plīts saimniecei nekarstu ģīmis, tad viss karstais gaiss no plītsvirsas apsilda otrā stāva darbnīcu. Savukart vēsais gaiss no darbnīcas pieplūst uz plītsvirsu un nekad pie plīts nav karsti. Atkal sarežģīti :) Būs laikam kāda bilde jāsafotogrāfē. varbūt kādam noder manas idejas.

Tiešām sarežģīti. Vai Tu nevarētu nobildēt un pastāstīt to sākotnējo ieceri, to primāro problēmu, citādi ne vella nevar saprast. Tas sēdmūrītis jau baigais luxus, tikai vai tur neveidojas kvēpi? Rodās doma, ka man arī varbūt to virsplīts siltumu ar ventilātoriem jāaizvada otrā istabā, jo mazajā virtuvē tas ir par daudz.Un gan jau būs arī bēniņos kautkad otrais stāvs un tad tas var noderēt.

gaidu bildes Didzi!

Aizej uz bibliotēku - grāmata "Palīgs lauku celtniekam" (1964). 312-323 lapa. Par pavardiem, sildmūriem ar izmēriem utt.
Ir arī citās grāmatās daudz info. Pats izmantoju augstākminēto, lai atjaunotu pirmskara pavardu. Sildmūris nebija jāatjauno, bet ar laiku nāksies pārmūrēt, jo podiņi daži sabojājušies.

Paldies! Tā jau unikāla grāmata. Kurā bibliotekā? Tie kretīni ceļ kautkādu stikla būri, bet informācija neglābjami pazūd. Viss Ganību dambis ar pamestām fabrikām. Būtu kaut 100 Ls devuši informācijas saglabāšanai.!

Mazliet jāpakustās. Bibliotēkā ir teju visas grāmatas, vajag tikai rakt. Lūk, ieej www.lnb.lv, pie katalogiem atrodi "LNB katalogs", ieej pie grāmatām un ieraksti nosaukumu vai meklē kā savādāk. Par šo grāmatu saka, ka tā ir pieejama - LNB:Galvenā grāmatu krātuve un RTU:Būvniec.un arhit.filiāle. Kā redzi tik ļauni mūsu bibliotekāri nav.

Bildes bildes ...