Pirmie iespaidi par iestrādi. Skaidas - fantastisks materiāls, kad ieklāju horizontālu starpstāvu klajumu problēmu nekādu, māja piepildījās ar patīkamu egļu sveķu aromātu (izdevās dabūt sausas ēveļskaidas), nu kur vēl patīkamāku siltināšanas materiālu atrast. Problēmas sākās ar kaļķu piemaisīšanu. Maisot ar roku nekas prātīgs nesanāca, ar betona maisītāju arī sākumā nebija labi. Samaisīt jau samaisīja perfekti, bet tas viss nāca ar lieliem putekļiem, tas kaļķis nežēlīgi put ne tik vien pie maisīšanas, bet arī pie jebkuras pārcilāšanas un bēršanas un ir visai kodīgs, tā ka visu laiku puņķi un asaras. Vienu brīdi jau pat gribēju no tā kaļķa vispār atteikties, siltināt tikai ar skaidām, vēlāk aprīkojot māju ar advancētām ugunsdzēšanas iekārtām, automātisko dūmu detektoru un automātisku ūdens smidzināšanu, utt. Bet tad pamēģināju kaļķi vispirms samitrināt un tikai tad maisīt kopā ar skaidām. Tas problēmu atrisināja, putekļu nav vairs nemaz.
Tad problēmas radās ar siltinājuma iestrādi slīpajās jumta virsmās, taču dažus risinājumus jau izmēģināju un rītdien ceru vēl tehnoloģiju uzlabot. Pavisam fiksi, ērti un kvalitatīvi ietu, ja tās skaidas varētu iepūst ar tādu pašu verķi ar kādu pūš ekovati, teorētiski es pat pieļauju ka tā kā skaidas birst vieglāk nekā ekovate un nesaķep, tamdēļ caur trubu tās iepūst būtu pat vieglāk. Tas teorētiski, bet praktiski varbūt kādam ir kāda pieredze ar ekovates pūšamajām mašīnām? Varbūt kāds var arī ieteikt, kur tādas var izīrēt?

O, forši! Prieks dzirdēt, ka kāds tomēr uzdrošinājies paeksperimentēt!!!

Cik biezu liki horizontālo slāni?
Kā Tu to kaļķi mitrināji - sajauci putru un tad to meti klāt maisītājā pie skaidām? Kaļķis dzēsts vai nedzēsts? Cik daudz iztērējās?
Vai Tavuprāt horizontālā slāņa ieklāšana norit salīdzinoši ātri vai arī čakarīgi?

Varbūt vari kādu bildi iemest, kā Tev tās skaidas izskatās kopā ar kaļķi. Tad varētu arī būt vieglāk saprast, vai to konsistenci var laist caur ekovates iestrādes iekārtu. Problēma varētu būt tajā, ka skaidas varētu ķerties tajā mehānismā, kas to vati samaļ un sajauc ar gaisu, bet nu precīzi nezinu, tas tāds pieņēmums.

Gribētos arī savai mājai bēniņu pārsegumu ar skaidām siltināt, tikai nevaru saprast, cik tas ir laikietilpīgi. Lētāk jau sanāk gan, tas nu ir fakts!

--------------------------------
Mani hobiji:
Dažādi bišu produktu gardumi - [www.LusuDrava.lv]
Mana salmu māja - [SalmiUnMali.lv]

Skaidas jaucot maisītājā parasti dara tā. Ieber skaidas 20 spaiņus, tad uzber 1 spaini kaļķu. Kaļķis jāber lēnām un sevi jānodrošina ar respiratoru un brillēm. Tad uz maisītāja uzliek plānu audumu, labāk izmantot apakšbikses ar gumiju, kur galus aizšuj ciet- stringus nevajag. Tad ieslēdz maisītāju un ļauj maisīt 2..3 min. Kaļķis iebirst skaidu masā, caur audumu parasti telpā izdalās maz kaļķa, bet tomēr ieteicamāk maisīt ārā un stāvēt tā, kai vējš pūstu no muguras, Kad maisītājs apstājies, tad uzmanīgi novel bikšeles un virsū uzmauc maisu, kurā iepilda maisījumu. To izberot jādara uzmanīgi, maiss nav jāpurina.
Iepakojot bēniņu slīpnēs parasti pakaošanai izmanto koka kārti ar perpendikulāru dēlīti galā, līdzīgi kaplim, pieblietējot- piespiežot skaidas. Slīpņu augšējās malās, kur tās pāriet horizontālās plaknēs skaidas uzber ar kaudzi. Kaudze vai apcirknis kompensē skaidu rukumu.
Ar koka skaidām nevar nodrošināt labāku siltumpretestības koeficentu kā 0,094W/m2K, kas praktiski ir divas reizes sliktāks nekā minerālvatei 0,041...0,043. Taču kā jebkuram birstošam materiālam, siltumu noturošo gaisu materiālā jāaizsargā ar pretvēja barjerām - papīru, kartony, gofrēto kastu kartonu vai 3,5mm puscietām kokšķiedru plātnēm. No mitro telpu puses iekšpusē ieteicama tvaika barjera - ALU papīrs vai 200mkm polietilēna plēve.

Apenes ir jaunā Apes valūta. Kāda valūta būs Slapmē. Vents nav tik skanīgs.

Nu tā. Tehnoloģija ir tapusi atstrādata, tamdēļ siltināšana ar skaidām iet ātri un vienkārši. Sagatavot materiālu un iestrādāt slīpajas jumta virsmās, katru vakaru pa 1-2 stundām pēc darba pastrādāju un ~10-15 m2 nosiltināt var. Visus tehnoloģijas sīkumus te nepagūšu izstāstīt, bet galvenais ir kaļķi mitrināt pirms sajaukšanas ar skaidām. Ja to nedara, tad var nomirt no putekļiem. Apenes arī nepalīdz.
Es daru tā. Vispirms maisītajā ieberu vienu lāpstu skaidas (vai apmēram tādu daudzumu atstāju no iepriekšējās maisīšanas). Tad šo daudzumu samaisu ar vienu lāpstu kaļķa, tad leju ūdeni tik daudz, lai izveidojas masa zobu pastas konsistencē, mazāk nevar, citādi paliek kaļķa kunkuļi, kuri ta arī vienmērīgi nesamaisās ar skaidām. Tad pieberu maisītāju pilnu ar skaidām (~14 lāpstas). Kad samaisīts, tad iznākumu fasēju papīra maisos, kuros transportēju uz 3 stāvu un izberu tos, kur tas ir nepieciešams. Darbs iet samērā ātri, es pat domāju ka akmensvates iestrade (piegriešana, utt) iet ilgāk.


JanisL Wrote:
-------------------------------------------------------
>
> Cik biezu liki horizontālo slāni?

10 cm, tas man tikai skaņas izolācijai starp staviem.

> Kā Tu to kaļķi mitrināji - sajauci putru un
> tad to meti klāt maisītājā pie skaidām?
> Kaļķis dzēsts vai nedzēsts?

Mēģināju baltkrievu dzēsto baltkaļķi, tas bija ellīgi kodīgs. Saulkalnes nedzēstais dolomītkaļķis nav tik traks, turklāt nav tiesa ka Saulkalnē ir jāpērk uzreiz palete. Es sākumā nopirku 20 maisus, pieļauju ka var nopirkt ari mazāk.

Cik daudz
> iztērējās?

Izskatās ka ar 20 maisiem uz 10-15 m3 pietiks.

> Vai Tavuprāt horizontālā slāņa ieklāšana
> norit salīdzinoši ātri vai arī čakarīgi?

Horizontālā slāņa ieklāšana ir vēl vieglāka, faktiski viss reducējas uz kartona paklāšanu, materiāla izbēršanu un pieblietēšanu. Slīpās virsmas ari nekas daudz sarežģītāks nav, īpaši ja to dara pakāpeniski. Man iznāk sarezģītak tamdēļ ka sākumā bija paredzēts pūst ekovati, tamdēļ viss jau ir gandrīz līdz augšai aiztaisīts ciet un tikai pašā augšā ir atstātas nelielas spraugas pa kurām tad viss labums ir jādabū iekšā un vēl jāpieblietē.

>
> Varbūt vari kādu bildi iemest, kā Tev tās
> skaidas izskatās kopā ar kaļķi. Tad varētu
> arī būt vieglāk saprast, vai to konsistenci var
> laist caur ekovates iestrādes iekārtu. Problēma
> varētu būt tajā, ka skaidas varētu ķerties
> tajā mehānismā, kas to vati samaļ un sajauc ar
> gaisu, bet nu precīzi nezinu, tas tāds
> pieņēmums.


Pakonsultējos ar ekovates pūtējiem, neviens neesot mēģinājis un tamdēļ neņemās spriest kas no tā sanāktu. Bet tagad, kad tehnoloģija ir labi atstrādāta un viss rit raiti, tad ari nav nekādas vajadzības pēc pūtēja.
>
> Gribētos arī savai mājai bēniņu pārsegumu ar
> skaidām siltināt, tikai nevaru saprast, cik tas
> ir laikietilpīgi. Lētāk jau sanāk gan, tas nu
> ir fakts!
>

ceru ka atbilde ir augstāk, ja nu ir liela interese, tad vari atbraukt apskatīt.

Pamēģināju arī degšanas testu. Ar mazu uguni (serkociniem un papīru) protams šo maisījumu neaizdedzināsi. Uzbēru uz kvēlojošām oglēm un blakus ieliku malkas pagali. Malkas pagale aizdegās jūtami pirmā. Tātad ja visi atrod par pieņemamu māju būvēt no koka, tad nebūs lielāks risks siltināt ar skaidām. Turklāt ja koks deg ar lielu liesmu, tad skaidas pārsvara tikai gruzd bez atklātas liesmas.

Vēl...
Skaidas ir ne vien tiešam ļoti ekoloģisks materiāls (atšķirībā no ekovates, kas ir pilna ar borskabi un citiem draņķiem), bet tagad kļūst redzams arī cik liels ir ekonomiskais izdevīgums. Ja ekovates siltinajumam manai mājai bija sarēķināta ka ir nepieciešami 850 LVL, tad siltināšana ar skaidām izskatās ka iekļausies ~70 Ls (kaļķis)+ vēl kādi 15 litri benzīna, kamēr visu (kaļķi, skaidas) atvedīs.

Es priekš sevis skaidas ar kaļķi jaucu bumbierveida maisītājā pa sauso. Protams putekļi nejēgā, bet ar respiratoru un labi ventilējamās telpās nebii nemaz tik traki. Proporciju maisīju 10 līdz 15 pret 1. Izmantoju Saulkalnes dolomītkaļķi.
Pārsegumā ar sablietēšanu aizgāja apmēram 2x vairāk nekā vienk. saberot. Blietēšana bija ar mērķi, lai nepaliek sprauga starp skaidām un melnās grīdas klāju. Zem melnās grīdas tapa ieklāts būvkartons, lai novērstu putekļu izplatīšanos. Jo grīdas segums nenovēršami šūpojas starp lāgām (kaut vai minimāli) un tad tā sanāk tāda kā plēša, kas putekļus pūš ārā. Plaušām nelabs būs kā boraks tā kaļķa putekļi. Tas attiecas arī uz akmensvati un citiem siltinājumiem.
Kādreiz tiku runājis ar ekovates iestrādātājiem no Rīgas Būvdariem par iespēju ar pūšanas tehnoloģiju iestrādāt smalcinātus salmus. Viņi pieminēja, ka viņiem esot "veco laiku" aparāts, kas sākotnēji ir bijis paredzēts tieši skaidu un kūdras iestrādei. Viņi ieteica iestrādāt smalcinātu salmu un ekovates maisījumu, tad ekovatē esošais boraks nodrošinātu arī salmu antiseptiku. Par kaļķu skaidu maisījumu diskusijā netikām skaidrībā vai kaļķis nenodarīs ļaunumu kādiem pūšanas agregāta mezgliem, piem. smalcinātājam.

kādu tad īsti to kaļķi vajag skaidām jaukt klāt dzēsto? nedzēsto? ir vēl kādi varianti?

Nedzēsts pieejams tikai pelēkais dolomītkaļķis, kas ir diezgan rupjš pulveris un nav pārāk aktīvs. Domāju, ka peļu deguniem vairāk nepatiks smalkais, dzēstais. Tiesa, tam nebūs īpašība ķīmiski izsūkt ūdeni no mitrām skaidām, bet tas tak nav vienīgais izžāvēšanas veids...

......peļu deguniem, žurkulēniem patīk skaidas ar kaļķi! Māja celta 1947 gadā. Skaidas bēniņos. Nekādu problēmu šiem dzīvniekiem dzīvot, rakt alas... Šogad tāds milzīgs uzbrukums: 1kg "labās" barības jau apēsts! Tā ka neceriet, ka kaļķis šajā jautājumā palīdz!