Sveiki!

Jau kādu laiku māja (apkures platība ap 150m2, (bik varbūt piesilst arī pagrabs, kur atrodas pats siltumsūknis) griesti vidēji ap 3m, pirmais stāvs fibo+vate, otrais - 20cm frēzbaļķu guļbūve, nesiltināta) tiek apkurināta ar zemes siltumsūkni (10kw + 9kw teņi).
Viss itkā strādā, bet lielajā aukstumā pirmkārt slēdzas klāt elektro teņi, līdz ar to elektrības patēriņš krietni pieaug. Otrkārt, milzu aukstumā katla jauda ir bik pa īsu. Ja turas vairākas dienas zem -25..30, tad māja atdziest un katls nespēj noturēt vajadzīgo temperatūru.
Plus vēl, gribas kādu "backupu" elektrības nebūšanas gadījumā.

Tātad ir radusies doma papildus pielikt vienkāršu malkas katlu (bij pat doma par kādu centrālapkures kamīnkrāsniņu) un siltuma akumulatoru. Kad gribas ietaupīt elektrību, varētu pakurināt krāsniņu, tādā veidā atvieglojot siltumsūkņa darbību.
Kad slinkums kurināt, viss notiek pa vecam, darbojas tikai siltumsūknis un audzē elektrības rēķinu.

Kā parasti, gribas lēti un labi.

Vai šādam mērķim lētās C/A kamīnkrāsniņas spēj palīdzēt? ir doma par kādi 15kw piem. Vai tomēr tēmēt uz bik dārgāku apkures katlu ap 25kw? (piem. termomax krāsniņa vai katls? vai komforts katls?)
Vai siltumaķis ap 1m2 būtu ok? varbūt pietiek ar mazāk? Vietas problēma nepastāv, finanses gan nav bezizmēra.

Vai siltumaķi var slēgt "radiatora vietā"? Patreiz ir atstātas trubas ar ventiļiem uz pagrabu, kur teorētiski bij paredzēts pieslēgt radiatorus, ja rodas vēlme apkurināt pagrabu. Tāda vēlme nerodas, bet tur būtu ērti pieslēgt siltumaķi pie apkures sistēmas.
Tur pat blakus pagrabā varētu novietot krāsniņu, kas silda siltumaķi.

Vēl jautājums - vai tām kamīnkrāsniņām / tērauda apkures katliem pietiek ar ķieģeļu skursteni? (māja divstāvu, plus pagrabs, katls varētu atrasties pagrabā, tātad skurstenis būs virs 8 metri.)
vai skursteni nepieciešams oderēt?

Plus vēl, ja siltumsūknis patreiz silda divas kontūras ar atšķirīgu temperatūru - līdz 55grādi 2. stāva radiatoriem, un līdz kādi 35grādi pirmā stāva grīdas apkurei.
Vai varu siltumaķi likt tajās trubās, kas iet uz radiatoriem?

Sorry, ka bik nesakarīgi, lūdzu pasakiet, ja ko piemirsu pateikt..

Būšu pateicīgs par padomiem kā to visu labāk īstenot, un par jebkurām diskusijām vai atrunāšanu no tā visa..

Visvienkāršākais jau piekurināt ar kamīnu, vakarā iekurini, pavēro uguni ...
Malka ir vislētākais kurināmais, bet ne tās automatizācija !

Diemžēl tas īsti neder. Precīzāk - kamīns ir, bet vaļējais. Smuka dzīvā uguns, bet viss siltums pazūd skurstenī. Tākā kamīns ir izmūrēts no dabīgiem akmeņiem, visu to konstrukciju jaukt nost negribas. Tanī pat telpā (pirmais stāvs ir atvērtais plānojums) otrs kamīns / kamīnkrāsns neizskatīsies. Līdz ar to ir doma par malkas katlu / c/a kamīnkrāsni pagrabā, bet no pagraba tīri ar gaisu toč neko nepiekurināšu.

Un automatizācija šobrīd nemaz nav primāra. Kad tiks kurināts malkas katls, tad var gan ar roku atvērt vārstus siltumaķim, lai šis sāk sildīt apkures sistēmu, gan ieslēgt papildus cirkulācijas sūkni, ja tas nepieciešams. Bet ērtāk drošvien to būtu atstāt automātikai, kas atver un aizver vārstu pie noteiktas temperatūras.

Manuprāt nav nekādas problēmas - taisi autonomu malkas apkures sistēmu ar katlu un akumulatoru, pašu vienkāršāko - ar 2 trīsgaitniekiem utt., un vienu sistēmu no otras nodali ar lodveida vārstiem, lai nemaisa gaisu - kad gribi kurināt, aizgriez SS ciet un uz priekšu ar malku.
Vienkāršāko shēmu meklē šeit:
[www.building.lv]
Un ļoti vērtīgu diskusiju par un ap tēmu šeit:
[www.building.lv]

Par to manuālo grozīšanu nav nekas labs sakāms, pašam ir nācies trīcošām rokām griezt vaļā krānu , kad katls pilnās burās burbuļo un dreb, tā teikt cilvēciskais faktors taisa visādas ziepes .
Otrs problēmu radošs faktors - citāts no autora - Plus vēl, ja siltumsūknis patreiz silda divas kontūras ar atšķirīgu temperatūru - līdz 55grādi 2. stāva radiatoriem, un līdz kādi 35grādi pirmā stāva grīdas apkurei.
Pie kuras kontūras tad jūgs klāt papildus apkuri ?

Vispār paštukoju vēl par to visu, šķiet tiešām jātaisa gana vienkāršs variants, kā aaaa saka, tikai, es domāju turpināt visu laist caur siltumsūkni.
Slēgtu es pie radiatora kontūra (vienkārši tur man jau ir izvadi), plus radiatora kontūram vajag lielāku temperatūru, ko ar malkas katlu ir vieglāk sasniegt.
radiatora kontūrs pie siltumsūkņa tāpat ir savienots ar grīdas kontūru. tikai siltumsūknis vada termovārstu (vai kā nu viņu sauc), kurš attiecīgi novērš pārāk augstas temperatūras aiziešanu uz grīdas kontūru.

Siltumsūknis pats pamanot, ka temperatūra ir augstāka, nekā vajag kompresoru slēgs ārā, teņus klāt neslēgs, cirkulācijas sūkņi turpinās darboties. Plus vēl, siltumsūkņa automātika turpinās vadīt jaucējvārstu uz siltajām grīdām, attiecīgi nedodot pārāk karstu temp. uz grīdām.

mēģināšu sazīmēt kautkādu shēmiņu pa brīvdienām, lai iemestu te iztirzāšanai, vai neesmo ko galīgi aplam izdomājis vai sapratis.

Ieteiktu gan parunāt ar SS ražotāju vispirms - neaizmirsti, ka kurināšanas beigās no katla nāks ārā kādi 80-90 grādi. Vai SS siltummainim tas patiks?-galu galā otrā pusē ir freons. Parasti nopietnām SS ražotājfirmām ir gatavi zīmējumi kombinēto apkures slēgumu shēmām. Varbūt sāc ar kādu e-pastu ražotājam ar konkrētu jautājumu? Mož tev atsūtīs gatavu slēgumshēmu?

SS toc nav domats tadam augstam temperaturam. SS neko neregules ja temperatura parsniegs maxx iereguleto un ss metis ara alarmu. Neticu, ka pagraba paredzetajiem radiatora izvadiem caurulu izmers ir vismaz 3/4", parasti jau kads 20mm. Labakais malkas katlam veidot atsevisku, vienkarsu apsaisti.

Kāpēc nevar uztaisīt pilnīgi autonomu gravitācijas sistēmu, kaut vai daļai mājas? Malkas katls,stāvvads, izpelšanās trauks, daži radiatori abos stāvos, minimāls materiālu patēriņš un darbosies arī tad kad nebūs elektrība. Kādi mīnusi?