Bez stresa, pilsoņi, man ir tieši tāds setups - elektroapkure un nokritizēto Norvēģu kamīnu kamīnkrāsniņa. Es gan jau pirms pirkšanas nekādus kW neskatījos un nekādas siltumakumulācijas spējas tam nepiedēvēju, jo fiziku, lai kā pārdevēji mēģinātu, neviens tomēr oficiāli nav atcēlis. Tā kā vajag pašam veselīgi un reāli skatīties uz lietām un tad neviens izņemot pats nebūs jāvaino.
Es gan ar savu krāsniņu esmu ļoti apmierināts - pirmkārt smuka, otrkārt ļoti pat laba kurtuve - ar labi izdomātām gaisa padevēm un ļoti efektīvu sadegšanu.
Malka? Kāda vēl slapja malka, da vi što, malka jāžāvē 2 gadus, 1 vasarā malka neizžūst - nu jau 100% pārbaudīts fakts. Nav tak problēma - galvenais malku pirkt pavasara sākumā vai ziemā, lai efektīvākais žūšanas laiks - aprīlis, maijs, ir iekļauti. Pēc jāņiem malka praktiski vairs nežūst. Precīzi kādu ieguldījumu tas kamīns dod - nezinu, bet ar elektroapkuri turu 20 grādus, vakaros iekurinu pečku, tad ir 25 visu vakaru. Starp citu - man 150m2 māja un šogad elektroapkuri ieslēdzu īsi pirms Z-svētkiem, visu laiku tikai kamīnkrāsniņa - visas durvis vaļā un super. Protams, temperatūras gradients ir, bet ne ļoti liels. Ja viesistabā, kur krāsns ir 23-24 grādi, tad perifērijas istabās, kas visas savienotas ar viesistabu un arī virtuvē ir ap 19-20. Un tas, ka kamīnkurtuves efektivitāte droši vien nepārsniedz 30% arī ir vispārzināms fakts, jo lielākā daļa siltuma aiziet skurstenī, bet nu par to nav ko cepties, tas taču ir pats par sevi.

Vispār jau pat Delviga grāmatā figurēja kautkas ap 80%. Es gan pats domāju, ka tas reāli sasniedzams pie ideāla gaisa padeves regulējuma, kam noteikti būtu jāatšķiras pilnas degšanas un pēdējo ogļu kvēlošanas brīžos.

kāds modelis krāsniņai? nesit dūmus atpakaļ pie atvēršanas?

Pašai kurtuvei sadegšanas lietderība noteikti nav zem 80%, vairāk gan šaubos, jo pat labākajiem gāzģenerācijas malkas katliem ar 2-ām lambda zondēm lielākais redzētais cipars ir 92%. Es tos 30% biju domājis lietderīgais siltums, ko saņem telpa. Pārējais izkūp skurstenī. Diemžēl, jo ja nav siltumakumulējošas masas, tad tā viš i.

Kamīna kurtuves apdare:
[www.norvegukamini.lv]
Pati kurtuve:
[www.norvegukamini.lv]
Dūmus atpakaļ? - It depends. Zinot ko un kā dara, principā nē un nekad, neatkarīgi no vēja stipruma. Bet jāievēro pamatlietas - sakrāmēju malku, ne blīvi, ar caurumiem, skalus nekad mūžā neesmu izmantojis - sausa malka un 1 iededzināšanas preskartona klucītis, kas piesūcināts ar parafīneļļu - visās bodēs ir. Kurinu tieši tā kā Nordpeis piegādātajā DVD pamācības diskā - iekurināšanas brīdī puspievērtas abas kurtuves durvis, nu kāds 1cm sprauga vidū. Kad iedegas lielākā daļa pagaļu ar lielu liesmu, durvis taisa ciet, atstāj vaļā abas gaisa padeves - apakšējo un augšējo. Pēc apmēram 10 min., kad viss smuki iededzies un skurstenis apmēram silts, apakšējo gaisu taisu ciet un augšējo pabīdu uz vidu, vēlāk atstāju pavisam mazu. Nekas nekūp, nekvēp stikli un pa skursteni pilnām liesmām degot nāk virmulis - dūmu nav principā. Aukstā laikā izskatās, ka kurina ar gāzi - smuks tvaiku mākonītis. BET - kurtuvi pie degošas malkas nedrīkst plaši virināt, tad ienāks dūmi, neatkarīgi no skursteņa vilkmes, jo kurtuve ir sekla un malka deg pie pašām durvīm. Ja grib piemest klāt - pagaidu kad izdeg pilnībā un paliek sarkanas oglītes, bet ne ļoti sarkanas, nedaudz sarkanas. Un tad kā video pamācībā - atkal paver nedaudz durvis, pagaida apmēram 10 sekundes, lai izvelk dvingu, tad atver, pieliek malku un turpina. Nekādu dūmu, nekādu problēmu.
P.S. Esmu ļoti priecīgs, ka nepaņēmu kurtuvi ar panorāmas durvīm - tās var atvērt tikai visas un tad tiešām būtu problēmas ar dūmiem. Divdaļīgās kurtuves durvis vizuāli varbūt ir nesmukākas, bet praktiskākas toč.

Katlos izmanto "parastās"
[jeep-xj.info]
vai "platjoslas"
[www.daytona-sensors.com]
zondes?
[www.building.lv]

Vismaz mašīnas zondes darba temperatūra ir virs 500 oC. Tāpēc autiņiem ir vai nu divas - viena, kas strādā darba temperatūrā, otra, kas strādā arī pie neiesiluša motora. Citi to risina ar zondes sildelementu, kas to uzkarsē līdz darba temperatūrai elektriski. Platjoslenes laikam vispār tikai no kādiem 700oC sāk kaut ko rādīt.
Tāpēc arī smalkiem katliem ir divas.

Autiņiem manuprāt mēdz būt divas pirms un pēc katalizatora vai kautkādas tml lietas, kas rūpējas par vidi, ne motora darba režīmu. Motoram pietiktu ar vienu, nu, varbūt var uz katru cilindru atsevišķu, ja arī iesmidze ir atsevišķa, tomēr tā laikam nedara - četras dzirdētas tādiem, kam divi kolektori, glušaki un acīmredzot arī katalizatori.
Savukārt strādāt piemēram Mono Jetronic zonde sāk strādāt pēc kādas pus minūtes, bet bloks to sāk ņemt galvā tikai pēc 3 km nobraukšanas, savukārt ar modernākiem vadības blokiem sākot strādāt ātrāk.
Ja kāds pats maina autiņam vai liek krāsnij, droši vien jebkurā gadījumā jāpērk apsildāmā. Jo reti (tomēr ir) gadījies lasīt, ka zondi varētu pārkarsēt, tikmēr pats esmu redzējis ar glušaka rozā krāsas izdedžiem "aizmestu" zondi, un, cik atceros no mikroelektronikas, ar jebkura veida potenciāliem pielipeķļiem ir kā ar ūdens tvaikiem, ka šie nelīp pie karsta. Domāju, ka atsevišķos gadījumos (vēsā skurstenī) zondi var vai pat ir vēlams karsēt ar vairāk kā 12-14V.
Ar platjoslas nav bijusi darīšana, nav īsti skaidrs, pie kādas shēmas tādu (strāvas, ne sprieguma avotu) būtu jāslēdz.
Bet principā gribētos reiz uztaisūt automātisku krāsns gaisa ieplūdes regulatoru.

[www.youtube.com]
Bišķi līdzīgi leišu rudestai:
[www.rudesta.lt]
Pēdējais gan diez vai ir diži efektīvs tāpēc, ka turpat aiz metāla sienas skalojas auksts ūdens. Cilindram varētu uztaisīt no šamota un tikai nākamajā etapā lejupejošās gāzes varētu dzesēt ar ūdeni.

Degšanas zonā Rudestai tikai maliņas skaras pie aukstās ūdenssienas, toties pienākošais gaiss jau ir uzkarsēts un zem tās pankūkas ir augsta temp,jo neskatoties uz pieplūstošo(tikai karsto) gaisu pankūka ir sarkana. Par to pirmo: varētu būt padaudz līdzskrienoša balasta gaisa, kas ari jāuzsilda...?