Par cik izmainās cirkulācijas sukņa ražība, ja spiediens sistēmā ir 1 bar/1.5 vai 2 bar?
Sistēma ir zemes kolektors, 40 truba, 500 metri. Suknis 25/6 laikam.

Vispār jau necik...

Paskatot <a href=" [siltumnieks.lv] "> līknes </a>
, kas dotas tiem sūkņiem, kur vienā pusē ir H(augstums m) un otrā Q(tilpums M3/H), var secināt, ka jo augstāk jāuzspiež jo mazāks tilpums.
Vai šo nevar attiecināt arī uz spiedienu??

Kad interesējos pie sūkņu speciem, tie skaidroja to tā, ka tiem dārgajiem cirk sūkņiem, kas samazina el patēriņu, jūtot ka apgr pietiek, ir nozīme spiedienam, bet tik jaudas samazināšanas dēļ, ne ražības. Pārāk mazs spiediens(zem 1atm) varētu noēst sūkņa ražību dēļ kavitācijas. Kā tas īsti izpaužas nezinu( [en.wikipedia.org] ). Par to 1atm ari atkarīgs no sūkņa jaudas, jo mazāki labi dzenā ar pie 0,1.
Ja nu kādam, kas zin nav slinkums par to kavitāciju uzrakstīt - tā populārzinātniski:)

25/6 laikam neskaitas mazs... kaut gan atkarīgs ar ko salīdzina.

"Pārāk mazs var noēst ražību" nozīmētu, ka, ja atstājam šļaukai galu vaļā, iztek 1 muca minūtē, bet, ja galu spiežam ciet, caurplūde palielinās. No sūkņu līknēm tas neizriet.
Kavitācija manuprāt ir, piemēram, tā burbuļrūkoņa, ja ar šauru airi (vai mietu) strauji ieairē ūdenī.

Kavitācija: Rotējot sūkņa lāpstiņai, tās vienā pusē rodās spiediens, otrā pusē retinājums. Kā zināms, ūdens nav saspiežams, jeb saspiešanu droši var neņemt vērā. Ūdenī atrodās izšķīdušas gāzes, kas piesaistītas ūdens molekulām. Jo lielāks spiediens, jo labāk gāzes molekulas sasaistītas pie ūdens molekulām. Parādoties retinājumam, šī piesaiste var izjukt un gāzes molekulas apvienojās gāzē un parādās burbulīši. Burbulīši tālāk apvienojās savā starpā, kā arī sadalās daļās...Burbuļu apvienošanās un sadalīšanās procesā rodas mikro sprādzieniņi- hidrositieni, jeb kavitācija, jo ļoti ātri mainās ūdens ieņemtais tilpums. Jo zemāks ūdens statiskais spiediens, jo ātrāk, rotējot lāpstiņām, sūknī radīsies retinājuma pusē kavitācija, gāzes izdalīšanās. Tāpēc: Palielinot statisko spiedienu apkures sistēmās tiek panākti divi labumi: samazināta tiek kavitācija sūknī un ūdens vārīšanās temperatūra tiek palielināta ( Katla temperatūra var būt 100 grādi, bet gāzes izdalīšanās- vārīšanās nebūs. Pieaugs sistēmas drošums, darba temperatūra.).

Nebiju domājis starpību starp sūcpusi un spiedpusi, bet pamatspiedienu vēl nesūknējot. Liekas ka tos burbuļus 10m dziļumā nebūtu viegli uztaisīt ar to airi(koku), bet tajā sūc(spied)ratā tie mazina ražību. Nez kāda kritiskā attiecība starp spiedienu sistēmā un sūkņa ražību, vai apgriezieniem, vai aploces ātrumu sūcratam? Saprotu, ka pie lielākiem spiedieniem sistēmā samazinās sūc/pūš starpība, tā sist nostīvinās?

Un: Kamēr apgriezieni sūknim būs tik zemi, ka retinājums neizsauks kavitāciju, sūkņa ražība būs proporcionāla ( tuvu proporcionalitātei) apgriezieniem. Kad sāksies kavitācija, ražība kritīsies, jo sūkņa lāpstiņās radīsies gaiss, kas neļauj radīt spiedienu ūdenim. Palielinot statisko spiedienu kavitācijas slieksnis palielināsies un sūkņa ražība nemainīsies, pie vienas un tās pašas pievadītās jaudas- apgriezieniem.

Zemes kolektoram tak ir apmēram zināms, cik jābūt spiedienam, ne? To vai tad nerekomendē SS ražotājs? Šitādā monstrāli garā kontūrā spiediens daudz neko neizteiks, bet gan cilpas pārmērīgais garums, jo ir nenormāla hidrauliskā pretestība, īpaši zemes kontūrā, kurā parasti pilda glikola šķīdumu, kas pie kontūra temperatūras ir daudz viskozāks par ūdeni, resp., sūknim jāstrādā praktiski 2x vairāk un jāpatērā 2x vairāk štromes. Stabili, ka 500m kontūram tikai cirkulācijas sūknis noēd vismaz 1 COP vienību. Interesanti, cik tam sūknim ir jauda, parasti uz korpusa rakstīts - vai tik nebūs kādi 300-500W?
Apkures sistēmās parasti zem 1.5 bar neiesaka.