tikai balansēšana!
palielinot sūkņa jaudu disbalansu jau nevar likvidēt, tas tikai palielināsies.
ar vienu sūkni ir jāpietiek.

Paldies par ieteikumiem.

Vēlos dot precizējumu. Apkures loka stāv UP BASIC 25-6 180 sūknis.
Aprunājos ar pārdevēju un tas teicis - 6 nozīmē 6m augstums, tāpēc sūknis
nevelk. Sanāk ka no pagraba līdz 2. stāvam man ir apt. 7 m.un apt. 58 tek.m. trubu
līdz tālākam radiātoram. Sūknis esot pa švaku. Jāmaina uz 25-8.

Tātad, manā gadījumā
- jauns sūknis
- katra loka balansēšana.

Vai tas būtu pareizi?
Ar ko iesākt?

Cietnim:Pirmkārt: apkures sūknis noslēgtā sistēmā neceļ ūdeni, tikai to pārvieto: tas ir, spēks tiek veltīts plūsmas pretestības pārvarēšanai ( plūsmai jāpārvar pretestība ejot pa cauruli, pagriezienos, ventiļos, radiatoros, atgaitas regulatoros... Un tur arī šis cēlējspēks nepieciešams. Ja cēlējspēks ir 6m, tad sūknis spiež ūdeni ar 0.6 atmosfērām. Ja ar tām nepietiek vajadzīgajā ātrumā cirkulināt apkures silto ūdeni, pie nobalansētas sistēmas, tad jā, vajag lielāku jaudu. Atkārtoju: nobalansēta sistēma: tas ir, tā, ka visi radiatori saņem puslīdz vienādu plūsmu, atsevišķi palielinot plūsmu tiem, kuri saņem jau atdzisušāku siltumesēju tā, lai caur tiem plūstu vairāk, tā saglabājot atdodamo jaudu no radiatora. Plūsmas ātrumu izvēlās no sistēmas darba temperatūras un izvēlēto radiatoru izvēles. Tas ir, ir sistēmas kas uzprojektētas lai ieejā būtu 90 grādi, izejā 70. Ir tādas, ka ieejā 70, izejā 55 grādi. Ir tādas ka ieejā 55, izejā 40.... Un no tā, kāda ir sistēmas darba temperatūra maksimāli atdodamās jaudas gadījumā (ārā ir visaukstākais), cirkulēšanas ātrumam būtu jābūt tādam, ka radiatora ieejā ir , kā piemēram 70 grādi, izejā 55, un tad radiators atdos tā tehniskajos parametros uzrādīto jaudu. Samazinot sistēmas siltumnesēja temperatūru, arī atdodamā jauda no radiatora samazināsies. Ja palielināsiet sūkņa jaudu , tādu, ka ieejā radiatoram būs 70 grādi, izejā, piemēram 65, tad radiators jau atdos lielāku jaudu kā pasē uzrādīts, var parādīties trokšņi no plūsmas, liels cirkulācijas sūkņa jaudas patēriņš. Jūsu gadījumā samaziniet pirmā stāvā plūsmas ātrumu caur radiatoriem, kas tuvāk krāsnij, tā, lai ieejas-izejas temperatūra būtu ar 15 grādu starpūbu ( to ieregulē atverot pienākošo ventili radiatoram pilnīgi vaļā, bet pieverot ar atslēdziņu- skrūvgriezi izejas balansēšanas ventili. Ja izejas ventiļa nav, bet ir tikai ieejas ventilis, un tas ir arī tikai termoventilis, tad sistēmu nobalansēt nav iespējams... Kad pirmajā stāvā to veiksit, var mēģināt to darīt arī otrajā stāvā, jo pirmā stāva patēriņš ( plūsmas pretestība) būs palielināta un plūsmas stiprums uz otro stāvu pieaugs. Kad iegūsiet pieņemamus- līdzīgus parametrus ieeja- izejā radiatoros, bet temperatūras starpība starpība ieeja -izeja būs par lielu, vajadzēs palielināt sūkņa jaudu, un atkal mazliet piebalansēt sistēmu.

Cietnim:Pirmkārt: apkures sūknis noslēgtā sistēmā neceļ ūdeni, tikai to pārvieto: tas ir, spēks tiek veltīts plūsmas pretestības pārvarēšanai ( plūsmai jāpārvar pretestība ejot pa cauruli, pagriezienos, ventiļos, radiatoros, atgaitas regulatoros... Un tur arī šis cēlējspēks nepieciešams. Ja cēlējspēks ir 6m, tad sūknis spiež ūdeni ar 0.6 atmosfērām. Ja ar tām nepietiek vajadzīgajā ātrumā cirkulināt apkures silto ūdeni, pie nobalansētas sistēmas, tad jā, vajag lielāku jaudu. Atkārtoju: nobalansēta sistēma: tas ir, tā, ka visi radiatori saņem puslīdz vienādu plūsmu, atsevišķi palielinot plūsmu tiem, kuri saņem jau atdzisušāku siltumesēju tā, lai caur tiem plūstu vairāk, tā saglabājot atdodamo jaudu no radiatora. Plūsmas ātrumu izvēlās no sistēmas darba temperatūras un izvēlēto radiatoru izvēles. Tas ir, ir sistēmas kas uzprojektētas lai ieejā būtu 90 grādi, izejā 70. Ir tādas, ka ieejā 70, izejā 55 grādi. Ir tādas ka ieejā 55, izejā 40.... Un no tā, kāda ir sistēmas darba temperatūra maksimāli atdodamās jaudas gadījumā (ārā ir visaukstākais), cirkulēšanas ātrumam būtu jābūt tādam, ka radiatora ieejā ir , kā piemēram 70 grādi, izejā 55, un tad radiators atdos tā tehniskajos parametros uzrādīto jaudu. Samazinot sistēmas siltumnesēja temperatūru, arī atdodamā jauda no radiatora samazināsies. Ja palielināsiet sūkņa jaudu , tādu, ka ieejā radiatoram būs 70 grādi, izejā, piemēram 65, tad radiators jau atdos lielāku jaudu kā pasē uzrādīts, var parādīties trokšņi no plūsmas, liels cirkulācijas sūkņa jaudas patēriņš. Jūsu gadījumā samaziniet pirmā stāvā plūsmas ātrumu caur radiatoriem, kas tuvāk krāsnij, tā, lai ieejas-izejas temperatūra būtu ar 15 grādu starpūbu ( to ieregulē atverot pienākošo ventili radiatoram pilnīgi vaļā, bet pieverot ar atslēdziņu- skrūvgriezi izejas balansēšanas ventili. Ja izejas ventiļa nav, bet ir tikai ieejas ventilis, un tas ir arī tikai termoventilis, tad sistēmu nobalansēt nav iespējams... Kad pirmajā stāvā to veiksit, var mēģināt to darīt arī otrajā stāvā, jo pirmā stāva patēriņš ( plūsmas pretestība) būs palielināta un plūsmas stiprums uz otro stāvu pieaugs. Kad iegūsiet pieņemamus- līdzīgus parametrus ieeja- izejā radiatoros, bet temperatūras starpība starpība ieeja -izeja būs par lielu, vajadzēs palielināt sūkņa jaudu, un atkal mazliet piebalansēt sistēmu.

P.s. Sistēmas ķļuda, pati ielika 2 reizes!

Sūkņa jauda liekass pietiekoša, 2.5m3 pie 3m, pamēģini atslēgt 1.st un paskaties kā silst 2.st. un otrādi.

RX, paldies par izsmeloso komentu ;)

Rx, paldies visu iesaistīto diskusijā par teorētisko izskaidrojumu. Priecē ka atbildēji tik fundamentāli.

Sekoju MW padomam, un pārbaudīju sistēmas darbību atsevišķi 1. un 2. stāviem.
Katrs atsevišķi, protams strādā, gaisa korķu nav.
Fakts ir arī, ka abu stāvu loki ir darīti atsevišķi un uz dažādu cauruļu bāzes (iemesls - pakāpeniskā rekonstrukcija)
Esmu mazliet piegriezis 1. stāva turpgaitu ar lodveida krānu (radot papildus pretestību), un otrā stāva aina uzreiz izmainījās. "Gudrais" katls arī nav apstājies, ko arī vajadzēja panākt!
Tātad - jāpaliek pie balancēšanas. Šajā sakarā uzdošu vēl vienu jautājumu - man ir jānodrošina 1. un 2. stāvu loku vienādas turp-/atpakaļgaitu temperatūru līmeni un to starpību. Manā gadījumā pietiktu ar 1. stāva loka pretestības palielināšanu (jo ir lielāka diametra trubas).
Vai varat ieteikt kādus konkrētus balansa krānus, kur tos var iegādāties?
Iegriezt parasto aizbīdni turpgaitā - to jau var vienmēr.

Pērkot jaunu radiatoru balansa krāni ( radiatora izejā) nāk komplektā. Mazliet pārlasot paša uzrakstīto, vēlos vēl piebilst: Vieglāk noregulēt radiatoru (sistēmu) ir tā: Aizgriež viena radiatora "izejas krānu" pilnīgi ciet. Pārējiem arī vēlams piegriezt izeju. Sagaida, kad radiators atdziest. Pie pilnīgi atvērta ieejas krāna, lēni/pakāpeniski paver "izejas krānu" un tausta radiatoru, sajūtot, kā tas pildās. Piepildīšanas jānotiek ne sevišķi ātri, bet jūtami, ka tas notiek. Un tā ar visiem radiatoriem. Kad tas veikts, var jau piekoriģēt precīzāk, jo katra pretestības izmaiņa radiatorā, iespaido pretestību sistēmā. Bet ar laiku tas ir izdarāms.

Kā diez to dara 12-stāvu daudzdzīvokļu mājā? Noteikti jābūt kaut kādai gudrai metodei kā to reāli paveikt. Ir kaut kādi speciāli instrumenti?