Man šitā čakarējas atgaisotāji, visvairāk tas kurš karstajā zonā uzreiz aiz katla stāv pa ceļam uz akumulatoru, tur gan vairāk tas, ka viņš savāc to bišķi eļļaino taukumu no apkures ūdens (man liekas, ka tas no vara trubu lodējamās pastas ir radies) un tad sāk nelaist gaisu ārā vai arī nenoslēdzas atpakaļ un tad pa pilei laiž arī ūdeni ārā.

Sveikiņi visapkārt.Veselu dienu veltīju foruma lasīšanai.Daudz gudru atziņu ieguvu.Bet nekad jau nevar visu zināt.man ir dzīvoklī apkures sistēma.Gāzes katls FondItal Victoria,5 radiātori,Termolux 22 klase ar Danfosss termogalvām.Trubas trīsslāņu,ja nemaldos henko.Un programmātors Fantini Cosmi.Tikai nav atpakaļgaitas ventīlis radiātoros..Dzīvoklis 3istabu,78 kvm.Jautājums!Vai ielikt šos sistēmā,lai piebremzētu caurplūdi.Lai karstais ūdens vienkārši neizskrietu cauri.Cik būtu vēlamā temperatūras starpība starp turp un atpakaļ gaitu?Katls ieregulēts ap 60grādiem.Kā ekonomiski pareizi ieregulēt sistēmu.Jau iepriekš paldies.

Vai tev ar sistēmu ir problēmas, ka meklē kaut kādu optimizāciju? Vienīgais kāpēc būtu jāliek ventīļi ir, ja pa radiatoriem nevienādi sadalās ūdens. Tiksim pirmais uzkarst pēc pārs min, bet pēdejais jāgaida kādu pusstundu vai pat viuspār tolkam neuzsilst. Un kā tas saprotams - karstais ūdens neizskrietu cauri? Viņam ir jāskrien cauri. Ja atpakaļgaita būs pārāk auksta, tad katlā būs kondensāts. Un gāzes katls taču tev strādā automāta uz visu sistēmu pret grādiem kādus tu pats uzliec. Piedevām termogalvas katrai istabai atslēdz radiatorus, kad istaba ir uzsilusi. Nesaprotu kādu efektu tu no plūsmas bremzēšanas gribi iegūt.

Nu, ja atgaitas varstus radiatoriem lieto, lai hidrauliski sabalansetu sistemu. Vel to nozime ir, lai varetu nonemt radiatoru neizlaizot siltumneseju no sistemas.

Es vienrezi vedu uz objektu katlu inspektoru. Viņš stāstīja kā laukos (CCCP laikos) paliels katls pālecis pāri 3-stāvu mājai un katlenes vietā esot bijis dziļš baseins. Un tas viss kamēr vīri pa nakti pirtī apmazgājuši jauno inž. būvi. Šamēji no pirts braucot brīnījušies ka veči ar kokiem bakstās tajā baseinā un meklē katlu. A tas krūmos labu gabal nost. Esot izvārīt katls sauss un tad padots iekšā auksts ūdentiņš. Viss protams pa dzērumam noticis.

nu ne vienmēr pārvārīts katls jāspridzina ar aukstu ūdeni... pietiek ar bojātiem skursteņiem un katlutelpas ar nepietiekamu gaisa pieplūdi... tūlīt pēc kara apkārt braukāja daudz mašīnu ar tā sauktajiem gāzģeneratoriem... motoram vajadzīgo gāzi tak no malciņas ieguva... un cik ogļu katlumājas padomju laikā kurinātāji neuzspridzināja, kad rīta pusē šos pusnosalušie iemītnieki pa telefonu spēja beidzot uzmodināt?

Kā tad pareizi rīkoties, ja pazūd elektrība?

raimix Wrote:
-------------------------------------------------------
> Kā tad pareizi rīkoties, ja pazūd elektrība?


Man ir viens no iespējamiem veidiem:
[datubazes.wordpress.com]
Zem virsrakstiņa Drošība.

Var arī skatīties no citas puses. Laba vilkme ar pareizi noregulētu gaisa ieplūdes vārstu, kuru "latvietis parastais" vēl nav iemācījies izmantot. Katls tuvojas vārīšanai - vārsts apslāpē līdz pat aizver ciet. Bet tas der kur patiešām vilkme ir laba.

Yeahhhh, man ir arī gaisa pieplūdes vārsts, kurš pie 90 grādiem aizverās, tikai katls anyway turpina mazliet kurties, iespējams nenoslēdzas pietiekami blīvi. Var jau būt, ka arī tas to katlu neuzvārītu, jo apgaita riņķī sūknim ir un kaut kāda paštece notiek, neesmu šādus eksperimentus veicis.
Bet ar to vārstu arī ir tā, ka ne vienmēr īsti der tā automātiskā atvēršanās. Piemēram, ejot gulēt vai ejot prom no mājas, sametu malku, tad, ja atstāj uz to automātisko padevi, pēc izkuršanās vārsts stāv vaļā nejēgā un viss skursteņa siltums ātri aizlido gaisā, ja atstāj uz mazu konstantu šķirbu, tad vismaz tik ātri viss neizkūp gaisā.