Sveiki,

Vai kāds praksē ir realizējis zemgrīdas apkuri ar alumīnija profiliem kā radiatoriem zem koka/lamināta/parketa grīdām? Tas ir Uponora ieteiktais standarts, ja nelej betonu pa virsu apkures caurulēm. Ja kāds ir izbūvējis - lūdzu padalieties ar atsauksmēm. Man ir vēlme šādu risinājumu izmantot veclaiku daudzdzīvokļu ēkā vienā dzīvoklī. Centrālapkure nāks dzīvoklī ar horizontālo ievadu un tā kā sijas ir ar 1m soli, tad nekādu Estriha slodzi tām virsū likt nevar. Mans galvenais jautājums ir vai siltums spēs tikt cauri melnajai grīdai, kas ir virs profiliem (finieris vs grīdas reģipsis?) un grīdas klājumam, teiksim līmētajam parketam. Biju izstādē pie Uponora stenda, kurš tā arī nespēja iedot siltumzudumu aprēķinu pie dažādiem grīdas segumiem un mājas lapā arīdzan neatrodu.. Tāpēc - ja kāds ir izbūvējis un vismaz vienu sezonu palietojis varētu padalīties ar savu apmierinātību/neapmierinātību. Risinājums ir gana dārgs, tāpēc negribas ieraut zarā fundamentāli.. Paldies.

kapēc tu negribi būt tāds kā visi pārējie... horizontālais siltuma ievads taču neko nenozīme, tāpat viena caurule ir pienākošāis siltums un otra aizvada atdzisušo ūdeni?

Vispirms tiec skaidrībā kur ko un kā liksi. Pirmkārt centrālapkures ienākošais ūdens parasti grīdām ir paŗāk karsts (jāliek mikseris, kas maisa atgaitu ar turpgaitu un automātika). Plūsmas ātrums 100% būs nepietiekošs, kas nozīmē, ka būs jāliek cirkulācijas sūknis. Praktiski tas pats Uponors piedāvā gatavu silto grīdu bloku ar visu iebūvētu - cirkulācijas sūknis, mikseris, kolektors, automātika. Tas viss var tikt iebūvēts smukā mazā skapītī kaut kur stūrī.
Nav obligāti jāliek dārgās atstarojošās plāksnes, pameklē tepat forumā, ir daudz un dažādi lētāki risinājumi. Siltums cauri ies, bet pamatnoteikums, ka grīdas segumam jābūt labi saistītam ar pamatni, tobiš pielīmētam. Peldošās konstrukcijas siltumu pārvada krietni sliktāk. Pats zinu cilvēku, kam ir siltās grīdas un virsū īsti liepas grīdas dēļi. Viņš drīzāk sūdzās, ka ir pārāk karsts, nevis auksts. Es gan sev neko vairāk par plāniem parketa dēlīšiem tomēr neliktu, jo pretējā gadījumā jāpalielina ūdens temperatūra un tas grīdām neskaitās labi.
Virs caurulēm var nelikt grīdas reģipsi, bet liet pašizlīdzinošo ģipša masu, skaties atkal tepat forumā, tikai nekādā gadījumā finieri vai OSB, šie abi tomēr ir siltuma izolatori.

Var komplektet no Kermi visu - kolektors,sunta mezgls,automatika un caurules ... bus letak neka Uponor

Liepas dēļi grīdai?
Kad skolā vajadzēja grebt koku, meklēju liepas pagali, kas bija vismīkstākā.

Cik var ticēt Gūglam, liepas cietība ir pat nedaudz virs priedes cietības (pēc Jankas skalas), bet nu priedes dēļu grīdu es esmu personīgi piedzīvojis - paldies, vairs nekad! Galu galā priede ir viens no mīkstākajiem kokiem vispār...
Liepu kokgriezumiem izmanto jau gadu simtiem, ja ne tūkstošiem, tās vienmērīgās un smalkās koksnes struktūras dēļ - baznīcu kokgriezumi pārsvarā tika taisīti no liepas. Nu droši vien ar mīkstumu tas arī saistīts.

Nu kokiem jau tas blīvums atkarīgs gan no pasugu īpatnībām, gan vietas kur tie auguši gan grunts apstākļiem. Priedei blīvums svārstās no 380kg/m3 līdz 600 kg/m3.
Bet apsildāmā grīdā varbūt priedei tā nelaime, ka tā sveķo... varbūt pareizi sagatavots materiāls ir atsveķots. Tikmēr lapu kokam jau sveķu nav.
Par aaaa piezī,i."bet nu priedes dēļu grīdu es esmu personīgi piedzīvojis - paldies, vairs nekad! "... nekad nesaki nekad, jo diemžēl tu esi saskāries ar sliktas kvalitātes dēļiem un kur padomju laikā varēja nopirkt kvalitatīvu koksni... viss taču pakļauts piecgadu plānam?

=> aaaa
Paldies par viedokli. Par sūkni un jaucēju ir skaidrs. Jau tagad lauku mājai tādu izmantoju radiatoru/grīdas apsildei un viss ir kārtībā. Mani vairāk māc šaubas par grīdas seguma spēju izstarot [sev cauri] cauruļu atdoto siltumu. Pirmā doma bija virs šiem alu profiliem likt reģipsi un līmēt 3mm laminēto korķi virsū, taču Upnors pateica, ka korķis ir beidzamais, par ko domāt. Nu i nevaru saprast, vai tiešām 3mm korķis ir labāks siltuma izolators kā 22mm kārtainais parkets.

=> Ivaram
"Kāpēc Tu negribi būt kā visi pārējie..." Es gribu, lai man tāpat kā visiem pārējiem ir zemgrīdas apkure. Bet īsti nezinu, kā ir pareizi manos apstākļos to izbūvēt, lai siltumatdeve ir vislielākā. Un vēl - Vai tik nav tā, ka mūsdienu kapitālismā ir nevis piecgades plāns, bet 5 nedēļu plāns, kas lietu izstrādes kvalitāti pasliktina vēl vairāk...

=> DsKs
Paldies - papētīšu to Kermi.

Vienīgi es saprotu to, ja apkures sitēma ir redzama - tad var neizmantot automātiku, kas nepieciešama zemgrīdas sistēmai. Otrs aspekts ir tāds, ka redzamai sistēmai vienkāršāk novērst dažādas kolīzijas, bet ja kas notiek zem grīdas daudzstāvu ēkā?
Pieminētajai lauku mājai siltumzudumu sadalījums atkarībā no dzīvošanas veida ir daudz atšķirīgāks nekā daudzstāvu ēkai. Daudzstāvu ēkā siltumzudumi caur stāvu pārsegumiem tikpat kā nav... tas nozīmē to, ka sildot savu grīdu tu nodari kaitējumu kaimiņam, jo viņam ir jāsamazina radiātora lielums, jāuzstāda automātika... tu viņam atdod daļu ~10% ...15% siltuma.
Pieņemu, ka tev dzīvoklis ir "veclaiku daudzdzīvokļu ēkā", kur logaiļu laukumi ir zem 20% no grīdas kopplatības (lauku mājā tā arī bija vai arī ir), taču, ja tev ir vitrīnlogi. tad apsildes cilpu ierikošana logu tuvumā noteikti izraisīs grīdas seguma deformācijas.

=> Ivaram
Paldies par atbildi. Pēc kārtas...
Automātika, jaucēji un sūkņi [kas atkarīgi no nepārtrauktas strāvas padeves] mani nebaida. Pareizi izbūvētai sistēmai ir pareizi jāfunkcionē.
Kādas kolīzijas var būt bez-savienojumu caurulei zem grīdas? Savukārt radiatoru savienojumi ir radījuši 2x problēmas pēdējo 10 gadu laikā dzīvoklī. Un vienreiz pa nopietno - nolēju kaimiņu ar brūno zupu, kas atrodas daudz-dzīvokļu ēkas apkures sistēmā. Jo... fundamentāli pārplīsa garenvirzienā misiņa savienotājprofils...
Uponors savā lapā norāda, ka siltinājumam uz leju ir jābūt max biezam. Manā gadījumā tas būs ~15cm vate. Vairāk siju augstums nepieļaus. Tāpēc domāju, ka kaimiņam uz leju problēma tik liela nebūs. Vitrīnlogu nav un laukums pret grīdu noteikti ir mazāks par 20%.