Ir mazliet neskaidrības ar boileri boilerī/siltumakumulatorā - ziemā skaidrs - katls kuras, akumulatori silst un ūdens iekšējajā boilerī arī silst. Bet kas notiek vasarā, kad katls netiek kurināts un ūdens tiek sildīts ar elektrību? sanāk, ka jāsilda arī ārējā boilerī esošais ūdens? Pareizi? Tad jau labāk likt atsevišķu boileri karstajam ūdenim? Padalamies lūdzu pieredzē.

Saslēdz boileri tā: Aukstais ūdens no hidrofora tiek padots uz akumulatorā iebūvētā boilera apakšpieslēgumu. No augšas noņem silto ( nesasildīto vasarā, sasildito ziemā)) un tālāk padod uz elektrisko boileri. Ziemā, kad apkure strādās, šis siltais ūdens būs priekšsildīts un ejot tālāk caur elektroboileri, tiks, vai netiks sasildīts vēl vairāk, atkarībā no temperatūras kas ir no akumulatora un kas ir uzstādīta elektroboilerim. Jo karstāks no akumulatora, jo mazāk elektrības patērēsies ( vai nemaz) . Vasarā aukstais no hidrofora, ejot cauri akumulatoram, saldēs to. Ieslēdzot apkures sūkni, radiatori kalpos kā dzesētāji ( kondicionieris!). Bet tai pašā laikā pieaugs tam temperatūra ( siltais gaiss istabā silda radiatorus, tie silda caurplūdušo ūdeni) Arī ekonomija. Tālāk mazlietsasildītais ūdens tiek piesildīts ar elektroboileri. Viss ir ekeonomiski.

Es ar iesākumā neaptvēru priekš kam man boileris akumulatorā, ja vasarā, kad nekurina, vienalga vajag otru boileri. Bet, ja akumulatora boileri slēdz ieejā parastajam boilerim, tad apkures sezonā, tas darbojas kā priekšsildītājs un elektriskais boileris ieslēdzais tikai tik cik uzsildīt starpību, i to tikai tad, ja nepieciešams, jo akumulatorā jau temperatūra var būt arī 90 grādi.
Tagad štukoju kā iebakstīt akumlatora augšgalā kādus 20 m vara cauruli, kā siltummaini.

Didims,kā alternatīvu siltummainim akumulatorā var padomāt par kombinēto boileri tādam mērķim. Pat var būt lietots ar beigtu sildītāju. Čūsku Pievienot paralēli akumulatoram un ar savu sūkni, un termoreleju. Kā arī prasītos pēc kaut kādas elektronikas, kas atslēdz sūkni, ja boilerī ūdens siltāks, kā akumulatorā. Vēl vienkāršāks variants - boilera čūska ieslēgta katla mazajā lokā. Tam ir trūkums, ka iekurinot temperatūra kāps lēnāk kamēr sasniegs katla darba temperatūtu. Bet ņemot caurmēra katlu 20kW ņipri iekurinot, boilera čūska ar savu siltummaiņa jaudu ~5kW nemaz nespēs tik ļoti pazemināt atpakaļejošo ūdens temperatūru. Bet tādā variantā boileris priekšsildīs tikai, kad katls kursies. Akumulators tiek izslēgts, jo kad katls nekursies, mazajā lokā cirkulācija nenotiek. Toties vienkārši un ar minimāliem ieguldījumiem.

Didims:
Jāmetina aķa augšgalā flancis ar pieskrūvējamu met ripu, tad uztin no 18 mikstā kapara (ja diam pietiek) divas paralēlas, vienādas, 10m garas spirāles(vienlaicīgi) uz piem 30cm rores. Ar cietlodes un 2 90gr līkumiņu palīdzību savieno vienā galā, bet otrus divus caur bleķi izlaid atkal ar cietlodes, 3/4 garvītnes un uzgriežņu palīdzību(vai vienk aplodē ar cietlodi caur to bleķi izbāztus galus. Iegūto verķi iegriez pa spirāli aķī un bleķi ar blīvi pieskrūvē pie piemetinātās flanča pamatnes. Ceru , ka saprotami sanāca:)

Tas ar boileri mazajā lokā man jau ira un kā rādās mans 50 kW katls tos boilera 9 kW ne pārāk jūt. To siltummaini aķī man bija doma ietīt horizontālā vizienā apmēram aķa diametrā iepriekš izlaižot cauri (iemetinot) kādus pāris stieņus, lai tās cilpas turas akumulatora augšējos 20-30 cm. Galus izlaist cauri pārejai no 1/2 vai 3/4 uz vara pievienojumu ar savilcēju. Doma bija par 18 mm un kādiem 20 m. Karstais ūdens man tālāk pa māju ir 20 mm daudzslāņu, tā ka lielāku diametru ņemt nebūtu nepieciešamības.

Jautājums Rx. Man ar doma šādu sistēmu likt vienīgais vai nebūtu lietderīgāk elektriskā boilera vietā likt boileri ar piesildīšanu no krāsns. Respektīvi, kad kuras krāsns, tā pa mazo loku paceļ arī temperatūru, boileri. Vienīgi vajag noslēdzēju uz līniju, kad temperatūra katlā sāk kristies, lai nedzesētu. Tādejādi elektrisko piesildīšanu varētu uzregulēt uz mazu temperatūru un apkures sezonā arī šo vienu tilpumu tikpatkā nevajadzētu piesildīt ar elektrību.

Es gan neesmu RX, bet man arī šis jautājums interesē!
Īsti neesmu redzējis shēmas boilera pieslēgumam mazajā lokā un ari praksē neesmu manījis. Pirmais, kas nāk prātā, ir nevajadzīga papildus siltumnesēja dzesēšana mazajā lokā, kas savukārt varētu ietekmēt katla aizaugšanu ar darvu.

Man pašam ir boileris mazajā lokā, tā, ka sūknis no katla nākošo ūdeni velk cauri boilera čūskai. Lai sildot ar elektrību boileris nesildītu apkures sistēmu ir pretvārsts, sākumā ieliku ar klapīti, bet plūsma pārāk maza, nespēja aizspiest ciet un gāja siltums uz apkures sistēmu, tāpēc nomainīju uz pretvārstu ar atsperi.
Vienam paziņam boileris ir ielikts mazajā lokā, bet paralēli, lai silst uz pašteci.
Katlam nevajadzētu kautkā īpaši vairāk aizaugt, jo cirkulācijas sūknis ieslēdzas tikai tad, kad temperatūra katlā jau ir virs 60 grādiem un katlam kuroties uz normālu jaudu siltuma pietiek gan boilerim, gan apkurei. Ja čuņčina, tas jau ir cits stāsts, tad katls aizaugs arī bez boilera mazajā lokā.

Manā shēmā protams nav ievērots maksimālais lētums siltā ūdens iegūšana, bet toties vienmēr viena un tā pati temperatūra ziemā vai vasarā, kurini, vai nē. Jo vairāk kurina, jo mazākas izmaksas. Un vasarā