Kāda materiāla PEXa vai Pe-Al-Pe caurules siltajai grīdai labāk izvēlēties? Varbūt ir vēl kāds labāks variants? Kāds būtu ieteicamais diametrs?

[www.uponor.lv]

Uponor piedāvā gan vienas, gan otras. Cena ar līdzīga, tikai Pe-Al-Pe caurules tur mazāku spiedienu un temperatūru. Cik noprotu arī salocīt viņas ir drusku sarežģītāk. Bet presējamie savienojumi šķiet ir pieejami tikai viņām.

Liec parasto PVC 16mm bus ok. Al tur 100gadu nav vajadzīgs. Depo bija pieejamas pa daudz maz normalu ciparu.

Es šodien nopirku Citā santehnikā Pe-Al-Pe 16mm trubu pa Ls0,39 metrā. 400m pajēmu. vajadzētu pietikt uz 63m2.

Pats liksi vai sauksi santehniķi?

Pats. Neuzskatu, ka izrullēt trubu pa putuplastu būtu jāsauc santehniķis, kuram jāmaksā 2Ls/m2 par to darbu. :)

Es veikalā to trubu palocīju - lokās pat labāk nekā grīdas Pexa. Vienīgi vai līkumos nevajag to locīšanas atsperi? Man arī prasa ap 2.5 lvl/m2, štukoju vai nelocīt pašam. Cilvēki forumā rakstīja, ka varot diezgan ātri to padarīt. Vienīgi paliek jautājums par nopresēšanu, vai to pats arī var dabūt gatavu?

Bračka sev locīja pirms 3 gadiem. Nelika nekādas atsperes. Teica, ka baigi vienkārši esot, jo pati truba - kā noliec, tā stāv.
Par presēšanu - ja nav nekur savienojumu grīdā, tad ko tur presēt?!
A, ja savienojumi ir, tad atliek vienā galā pielikt ventili/krānu (atkarībā ar ko presēsi - pumpi vai kompresoru) un otrā galā manometru. Iepūt konkrētu kg/cm2 un skaties vai krītas.
Man ar šito joks sanāca.
Es 7 gadus Estrih grīdas betonēju. Vienā objektā betonējam.... kaut kāds krāniņš pie sienas.... pagrozīju... nošņācās... Nākamajā dienā, kad nauda jāsaņem, saimnieks saka - jūs man trubas pārdūrāt, neko nemaksāšu. Skaidrojām, skaidrojām, ka vnk krāniņu atgriezām. Neticēja. Dabūjām naudu nedēļu gaidīt, kamēr pārpresēja no jauna! :D

Savienojumus siltajām grīdām nedrīkst likt betonā un presēšana ar gaisu ir pilnīga haltūra, jo ar gaisu lāgā neredz problēmas - ūdens ventiļi gaisu ļoti švaki tur, līdz ar to parasti ir noplūde krānos, ne pašās caurulēs, rezultātā nevar neko saprast. Pie mums ļoti reti kur taisa kā vajag - saliek, pieslēdz kolektoru, visu un tad piepilda ar ūdeni, uzliek spiedienu. Nedēļu spiediens nedrīkst krist nemaz. Tā ir parasta prakse Vācijā, Zviedrijā uc normālās valstīs, tur bez spiediena pārbaudes tu nevienu objektu nenodosi. Bet mums kā vienmēr liekas, ka mēs kaut ko ietaupam, bet īstenībā visu daram pa dārgo. Atkal atsaukšos uz to, ka kapitālists kapeiku *** vairāk kā jebkurš cits. Man tuvajā paziņu lokā vairāki!!! ir labojuši siltās grīdas pēc celtniecības - vot tas gan tad sanāk pa lēto! Mums vēl vairākām paaudzēm jānomainās līdz normālai darba kultūrai.
A ja par tēmu - tās caurules izlocīt pa māju ir elementāri (locīt gan uzmanīgi, jo ass locījums var aizlaust ciet cauruli un ja tā gadās, tā cilpa ir jāmet ārā un jāliek pa jaunu, iesācējam ar atsperi būtu drošāk, turklāt tā atspere maksā pāris latus), bet kā jau katrā darbā, arī tur ir savi knifi - caurulei siltums jāatdod istabā, nevis pa ceļam, līdz ar to no kolektora līdz istabai tās jāliek siltumizolātorā, nu kaut vai gofrā. Caurules parasti tin ar drāti pie armatūras režģa, kaut kā neredzēju to te pieminētu. Pēc satīšanas, tieši pirms betonēšanas režģi ar visām caurulēm paceļ uz distanceriem. Ja var, cilpas vēlams taisīt vienāda garuma, vai vismaz jāievēro lai viena nebūtu 2x garāka par otru, citādi arī plūsma garajā būs 2x lēnāka. Ja ir liela telpa jāliek 2 vai 3 cilpas uz šo telpu. Uz katru istabu vēlams savu cilpu, lai var pie kolektora aizgriezt ciet, ja to istabu nevajag vai vajag kurināt mazāk. Presi var izīrēt jebkurā vietā un pats sapresēt, bet nu tur arī ir savi knifi - pats svarīgākais kvalitatīvam presējumam ir pareizi nogriezta caurule, lai nav šķība un saspiesta un izmantot tikai ražotāja oriģinālos savienojumus.