Es saprotu domu, kas nost no acīm... tas nav pie sirds. Atcerēsimies, ka no ēku ekspluatācijas viedokļa visstraujāk no ierindas iziet tieši inženierkomunikācijas - karstais ūdens, aukstais ūdens, elektrinstalācija. Ja tās nevar remontēt... taisi pa jaunu un tad zem grīdas vairs neielaidīsi!

Kas no šīm komunikācijām tad iziet no ierindas? Ūdenim - ventiļi, maisītāji, sūkņi, filtri, sildelementi. Elektrībai - rozetes, aizsardzības ierīces, retāk savienojumi. Tās visas tomēr ir vietas, kas no acīm nav nemaz tik tālu. Ir novērots, ka cilvēka klātbūtnes faktors negatīvi iespaido jebkuras tehnoloģijas darbaspējas. No vīra ar lauzni, lāpstu un urbi protams nav pasargātas nevienas komunikācijas, lai arī cik dziļi tās būtu noslēptas. Tomēr, baidīties no vilka - mežā neiet...

Esi kādreiz paskatījies, kā izskatās Hruščova-Brežņeva laiku daudzstāvenes trubu nodalījumā?
Arī par plastmasu ilgmūžību es nemaz nebūtu drošs, pat pasargājot no mazākā saules stariņa.

Nekas nav mūžīgs :) Es arī neesmu komunikāciju slēpšanas par katru cenu piekritējs, bet arī ne gluži noliedzējs. Vai tāpēc, ka katru trešo gadu ar kaimiņu kopējais ūdensvada atzars dēļ mūžu nokalpojušām caurulēm iziet no ierindas, es viņu pārvilkšu pa gaisu? Protams nē. Ierīkojot pirmskara mājā bez pagraba jaunu sanmezglu izvēle arī nebija plaša - vai nu kanalizācijas caurules ieguldīt zem grīdas, vai likt "sūdu blenderi" ar sūkni, vai arī netaisīt vispār. Nav grūti saprast, ko izvēlējos...

Viss tomēr attīstās, arī materiāli. Japāņu autiņi vēl pirms 20 gadiem sarūsēja 5 gados mūsu apstākļos, tas pats Auģiks, piemēram, pēc 15 gadiem no apakšas ir kā jauns. Vadus agrāk arī vilka pa sienas virsu, tagad to tomēr neviens vairs nedara. Darīt to kaut kādas nostaļģijas dēļ ar ūdensvadu, ja ražotājs pašām caurulēm dod 80-100 gadu garantiju ir muļķīgi. Turklāt jebkuram polimērmateriālam ilgmūžību un no tā izrietošo garantēto ekspluatācijas laiku neizdomā, bet aprēķina pēc konkrētiem eksperimentiem novecināšanas kamerās, kurās tiek simulēti ekstrēmi apstākļi un no tā ekstrapolējot izrēķina materiāla mūžu. Par savienojumu neslēpšanu vēl varētu domāt, bet pašas caurules likt redzamas - nu tā tomēr ir vakardiena. Lai gan mājā tāda īsta slēpšana jau ir tikai iebetonēšana grīdā vai zem tās, jo visam citam, pat aiz sienas, tik klāt pat pēc tam nav pilnīgi nekādu problēmu.

Nu labi, cauruļvadi iztur mājas mūžu? Taču sākas citas lietas... piemēram aukstā ūdensvada caurule rada kondensātu, kura iespaidā rodas pelējuma sēnīte tai pašā sienā? Uzreiz jau neieraudzīsi - piekrītu tas ir mazāk bīstami nekā smēķēt.
Vai ūdensvada caurules aizsalšana ārsienā - cik daudz šķēpu tiek lauzts.
Saprotu, ka visu jau var atremontēt vai pārvilkt no jauna... tikai tas dzīves laiks mums īss.. jāatstāj taču arī citām izpriecām.
Man piemēram ir ūdens ar lielu kaļķa saturu, kur mājā vecā cinkoto cauruļu sistēmā 1/2" collu caurules aizvelkas 10..12 gadu laikā....un tapēc es neesmu pārliecināts, ja ievilkšu 12mm plastikāta caurules, pārvilkšanu man nebūs jādara pēc 5 gadiem.
Ja tā ēka ir izbūvējama jaunā vietā, kur par dzeramo ūdeni nav skaidrības... ko tad darīt... tādēļ pārkalt visas caurules mitro telpu sienās?

Man ir 21 gadus vecs japāņu autiņš. Mūsu apstākļos dabūjis trūkties 11 gadus. Kaimiņš ar tikpat vecu Audi mani apskauž...

Trubām apkārt ir mačalka, lai neveidojas kondensāts.