Lietojot siltuma akumulatoru, jāievēro, ka, jo lielāka būs siltuma starpība akumulatorā, jo lielāka uzkratā enerģija tiks izmantota. Tāpēc liek 1,5-2 reizes lielākus radiatorus, apsilde ar "silto grīdu". Tad temperatūra jau izmantojama lūīdz 25-30 grādiem . Un tāpēc liek automātiku, kas to visu labi regulē. Tad tā arī sanāks....

50 kW 800 ltr akumulatorā sanāk sekojoši
akumulatora tilpums 800 ltr
T2 =90 grādi
T1 =35 grādi
starpība 55 grādi
ūdens siltumietilpība -4.18 kJ/kg/K
3600 kJ = 1 kW
aprēķins = 800 X 55 X 4.18 / 3600 =51,08 kW

Man ir 750 l aķis. Apsildāmā platība ~150 m2. Es parasti aķi uzkurinu līdz ~65 grādiem, lai dabūtu augstāk ir jāmuļļā ūdens 2reiz cauri katlam un tas prasa pārāk ilgu laiku. Tad, kad bija baisie aukstumi , pietika līdz rītam t.i. stundas 8-10. Tā kā mājā visu laiku kāds ir, tad risinājums ir ļoti vienkāršs - pirmajā stāvā iekurināt jotuleni, jo otrajā pa dienu tāpat praktiski neviens nav un nav jēgas sildīt plikas sienas.
Droši vien, ka varētu izgāzt vairākus simtus (vai pat vairkāk, neesmu interesējies) automātikā un kaut ko baisi automatizēt, bet neredzu tam jēgu, jo max 2 reiz dienā iekurināšana pārdesmit dienas gadā nav īpaša problēma. Es jau reiz rakstīju, ka, manuprāt, vispār malkas apkuri nevajadzētu izvēlēties cilvēkiem, kam visu gribas automātiski un bez īpašas piepūles, jo izgāžot naudu par automatizēšanu, pērkot jau saskaldītu malku utml gala rezultātā esam zaudējuši malkas apkures būtiskāko priekšrocību - lētumu ekspluatācijā, un diez ko neesam ieguvuši arī automātikā.

Gint, tev kaut kas man šķiet nav riktīgi ar to sistēmu. Kur tu piefiksē, ka tev ir 65 grādi tvertnē - kaut kāds paša vidējais rēķinātais?
Akumulatorā siltums krājas pa slāņiem un siltajā daļā jebkurā gadījumā tev būs tāda temperatūra kā katla turpgaita, kura nomināli svārstās no 80-90 grādiem. 65 grādi ir reāli vidējā atpakaļgaitas temperatūra.
Vai varbūt tev termometri nerādā pareizi? :)

Termometrs ir aķim vidū. Temperatūra tajā kāpj attiecīgi, kad karstais slānis nokāpj lejā līdz termometram. Vispār ja tā padomā, es arī sāku domāt, ka kaut kas īsti nelīmējas, jo aķī iet iekšā (augšā, protams) tīra turpgaita un tā parasti ir vismaz 70-80 grādi. Varbūt tiešām termometrs ne īsti pareizi rāda. Vēl gan fakts, ka man katlā 90 grādi praktiski nekad nav, varbūt atgaitas ieplūde pārāk nikna?
Man katlam ir arī mazais loks, kurā nekā nav (tb nav patērētāju), bet tā ieplūdi atgaitā regulē termovārsts, kas verās ciet/vaļā pie 60 grādiem. Attiecīgi atgaitai tieši pirms katla man turās 60 grādi vienmēr. Uz mazā loka vēl ir arī manuāli regulējams vārsts, kas ir pusaizgriezts un laikam katla sūknim arī ir uzlikta vislielākā jauda, iespējams būs nākošziem ar tiem jāpaeksperimentē.

Nu es domāju, ka termometrs neķer patieso siltumu tev - tas snuķis slikti pieguļ, vai par īsu ligzdā vai arī pats termometrs nav pareizs - galu galā tu tak sezonas garumā redzi rādījumu. 65 varētu būt tikai īsu brīdi, kad aķis apmēram līdz pusei pilns un pie termotra pietuvojas 80 grādu slānis, bet tas burtiski ir uz kādām max 20 minūtēm.
Pārējā sistēma gan jau tev pareiza, jo atgaitu tev regulē tas 60 vai 65 grādu vārsts un turpgaitu tu uzliec uz katla - vilkmes regulators plus varbūt kaut kas vēl. 90 grādi nav arī obligāti, patiesībā 70-85 ir ļoti ok. It kā vairāk varētu gribēt robežu 80-85, bet dzīvē tā var nenotikt dēļ sūkņa un arī vienkārši dēļ tā, ka katla siltummainis ir tāds kāds tas ir un cauruļu diametri arī ir tādi kādi uzlikti.
Tā ka lielos vilcienos viss pareizi tev, tikai termometrs neriktīgs visticamāk. Baigi neslikti ja tev akumulatoram būtu temperatūras rādītājs arī teiksim 1/4 daļu no apakšas, jo tad tu varētu labak redzēt cik tuvu pie pilna akumulatora tev ir. Tagad tu to vari (netaustot mucu zem siltinājuma) redzēt tikai pašās beigās, kad atpakaļgaita sāk celties virs tiem 60-65 grādiem. Bet tajā brīdī ideāli būtu, ka katlā iekšā nav vairs kam degt. :)

Nu tagad es zinu, ka aķis ir pilns, ja izejošā truba ir karsta :)
Bet tas atlikušais malkas daudzums jau arī nav problēma, to ielaižu boilerī (ja daudz vēl katlā palicis) vai radiatoros (pašas beigas).

Automātika nav nekāda ekstra, bet nepieciešamība un tos dažus simtus automātikā tu atpelnīsi jau pirmajos 1-2 gados. Palasi šo diskusiju, kur Rx apraksta savu sistēmu:
[www.building.lv]

Paldies aaaa par atsauci....Piebildīšu, ka ir jāzina ( jāsaprot) ka enerģija, kas uzkrājas ūdenī ir viena un tā pati, palielinot tā temperatūru par 1 grādu no 20 uz 21, kā piemēram un 80 uz 81. Jeb enerģijas uzkrāšanās ir tieši proporcionāla temperatūras izmaiņai, nevis tā temperatūrai. Kopā uzkrātā būs tā, ko varēsit izmantot, jeb tā būtu par to jārunā. Tāpēc ir ļoti būtiski izmantot zemās temperatūras enerģiju. Un to var izmantot, ja ir liela laukuma enerģijas devēji: Lieli radiatori, grīdas. Un lai to visu paveiktu, jāseko temperatūrai ko padod uz sildītājiem. Bet tā kā siltums no akumulatora viena cikla laikā ir ar ļoti lielu starpību, tad bez automātikas neiztikt, ja vēlās maksimāli izmantot tā uzkrāto enerģiju.

Atpelnīšanās kā vienmēr ir atkarīga no ieguldītās naudas. Maniem mazliet īpašajiem apstākļiem gada maksa ir samērojama ar šiem pāris simtiem :) Un es pieņemu, ka ieguvums būs 10-20% robežās, ne vairāk. Tā kā ar tiem pāris gadiem tā būs kā būs.
Jā bet vispār konceptuāli es pilnīgi piekrītu Rx, kad slinkums pārsniegs zināmu slieksni, tad par šo padomāšu :)