"Skandināvu prakse" ir, ka viņi visu liek pa virsu apmetumam, gan vadus, gan ūdensvadus. Ja liek kaut ko slēpti, tad visu bāž papildus pvc caurulēs.

Ziemā iekštelpās gaisa spiediens ir lielāks nekā ārpusē, tā ka var pūst ārā arī pa caurumiem, kas zemāk pie grīdas. Un ārā ejošais gaiss līdzi nes mitrumu.

Nu, nu, kā tad "gaisa spiediens" ziemā telpā var būt lielāks? Silts gaiss vienmēr ir vieglāks par aukstu un aukstais pa visām sķirbām pie grīdas grib tikt iekšā telpās. Vai tad kāds ir jutis ziemā, ka no loga šķirbām velk siltais gaiss :)? Jā, pie lustras gan siltais un mitrais gaiss gribēs tikt cauri plēvei. Prorams, te var gari un plaši teoritizēt, bet es uzskatu, ka vadu caurumi plēvē nav lielākā problēma. Tad jau hermētiķis jaliek zem katras riģipša skrūves.
Ciest es nevaru tās "skandināvu prakses", vai jevropas direktīvas. Vai tad te tiešām Latvijā pašiem galvas vairs nav uz pleciem.

Didzisp, man skolā mācīja, ka silts gaiss spēj uzņemt lielāku mitruma daudzumu , tai pašā skolā mācīja, ka viss cenšas nostāties līdzsvarā un, tāpēc, gaiss no lielākas koncentrācijas - siltākā, mitrākā gaisa telpā, centīsies līdzsvaroties ar mazāko koncentrāciju - vēsāko, sausāko gaisu aiz plēves. Ja tev ir "ventilējamā iekšsiena vai zemgrīde", tad protams, nekas nelīdzsvarosies, jo caurums darbosies kā gaisa pieplūde, bet tā jau ir problēma, nevis prieka avots, kā tu to centies pasniegt :)
Par to ka pāris caurumi var neko nesabojāt piekrītu, īpaši, ja tas ir papildus siltinājums un visur citur svilpo vējš šķirbās, tomēr var būt gadījumi, kad arī viens caurumiņš var būt pietiekams, lai samirktu vairāki kvadrātmetri siltinājuma.

Mes ka vienmer esam gudraki, bet parasti jau ta "pashiem galva uz pleciem" izpauzhas ta, ka visu esam pieradushi darit kjep ljep, dibenrociski - pleve ar nazi iegriezham krustu, ar kronjurbi urbjam atsperushies lidz galam, vadus velkam pa diagonali, savienojam kaa leetaak utt. Un interesantakais, ka darit pareizi jau nemaksa ne kapeiku vairak, bet laikam jau tomer mums tas pratinjsh par isu, jo pec tam vienmer braucam pie tiem pashiem skandinaviem, lasam zemenes un brinamies, cik vinjiem viss ir sakopts un kaartigs. Velreiz atkartoshu - kapitalists gadu simtiem ir isteniba radinats visu darit ta, ka ir letak ilgterminja, mums ta domashana pagaidam ir isterminja, diemzhel. Un neba nu aiz gara laika svensons censhas to plevi netraumet, un, ja satraume, tad saremonte...bet ko tad nu tie, vinji tachu visi stulbi, neko nesaprot, ar abaam kreisam rokam... mes vienigie tie gudrie, ar izdomu un rokaam...

didzip, pa rozetēm parasti pūš tā, ka nu tikai. patīkami tas nav nemaz, it sevišķi,ja tās rozetes tuvu pie gultas.

Ja pa rozetēm pūš, tad ne tikai tvaika izolācija ir caurumu caurumos, bet vēja izolācija visticamāk arī

Tieši tā,ka no rozetes nāk aukstums, tad vispār viss ar siltināšanu ir salaists grīstē. Diemžēl daudzos steigā taisītajos un treknajos gados būvētajos projektos tā ir.
Hmm, mācijamies skolā jau mēs vienu un to pašu. Ja telpai nav nekādas svaiga gaisa pieplūdes, tad gan jau tas siltais gaiss kādu brīdi izpletīsies un līdīs pa visām šķirbām laukā. Tas process gan nebūs bezgalīgs, jo jauna gaisa ta vairāk nebūs. Ta telpai normāla ventilācija, tad siltais un mitrais gais vienmēr celsies uz augšu, bet vēsajam un sausajam gaisam nafig līst rozešu caurumos. Tur priekšā tik pat sauss gaiss :)
aaaa, kartīgam meistaram prātiņš nav par īsu un sēnes lasīt viņš nebrauc uz jevropu. "speciālistiem" kuri "visu prot" un visu salaiž dirsā, darba nav un tapēc jābrauc sēņot. jevropā jau tādu "spečuku" arī papilnam, un tapēc tiek rakstītas visas tās instrukcijas lai strādnieki kā mērkaķi visu izpildītu līdz pēdejam punktam. Ja pašam galva uz pleciem, tad saproti,kā notiek procesi mājā un var visu uzbūvēt labāk kā pēc jevropas instrukcijām. Jā, protams ir jāmacās un jāzin,kā citur būvē, bet ir arī japasmejas par tupumu citās zemēs, kad "lamiņu drīkst nomainīt tikai serificēts elektriķis"

To jau nu šodien varētu pieņemt par aksiomu, ka lieki caurumi siltinājumā nav vajadzīgi... Pa pirmā stāva rozešu caurumiem vēsais gaiss nāks iekšā, bet pa otrā - varētu plūst ari ārā siltais, ja zemāk būs gaisa pieplūde. Gaisa spiediens līdzsvarojas, gan iekšā, gan ārā, tik siltais gaiss ir vieglāks un cenšas augstākos punktos izkļūt ārā. Zvanā, jeb gaisa balonā taču ari var uzsildīt gaisu...

Neiet jau runa par specialu caurumu veidošanu vai atstāšanu, bet par pataloģiskām bailēm no tiem. Skaidrs,ka nav pareizi griest ar nazi caurumu plēvē zem kārbas, bet vadu var mieīgi izpraust cauri plēvei, un nekāds gaiss tur garām īpaši nestaigās. Tāpat ar "plāksteriem" ap apaļu vadu pa rozetes caurumu neko nenohermetizēsi.