Sveiki,

Nesen uzliku jaunu sūkni ar domu ieekonomēt elektrību, jo iepriekšējais rijējs bija 0.75kW/h, tagad ir mazais 62W NOCCHI. Lieta tāda, ka mazais sūknis nepavelk galējos radiatorus. Tiek apsildītas plašas telpas (aptuveni 600m2), apkure notiek divos lokos un abos galējie radiatori ir ledusauksti. Joks tāds, ka telpā, kas ir pirms aukstajiem radiatoriem, temperatūra normāla, viss silst un ir ok. Kā aizej aiz sienas, tā dubaks. Plusā vēl pāris telpās atpakaļgaita vēsāka nekā turpgaita. Apkures sistēma no 80o gadu beigām, nav bijusi kurināta, savus 10 gadus sistēma stāvējusi tukša.

Vai vainigs varētu būt fakts, ka mazais jaunais sūknis ir par vāju? Lielais sūknis kā rezerve ir atstāts, ieslēdzot to, aukstie radiatori ir silti, bet zūd kopējā temperatūra sistēmā (aptuveni 30 grādu atšķirība).

Runājot ar večiem veikalos, uzzināju, ka mazais sūknis izspiež 4 tonnas pa stundu, kas man ir atliektiem galiem.

Paldies par atbildēm jau tagad

Atpakaļgaita vienmēr jābūt vēsākai kā turpgaitai. Parasti pieņemts, ka radiators atdod nominālo jaudu pie 20 grādu ieejas- izejas starpības un tabulās dotās ieejas temperatūras. Tas ir normāls režīms. Tabulās doto temperatūru izvēlas 50, vai 70 grādi. Un tad montē atbilstošas jaudas radiatorus. Tas, ka Jūsu sūknis sūknē 4m3 ir patiesi tā, tikai!!!! pie "nekādas" pretestības plūsmai! Reāli , pie 600m2 mājas būs apmēram 60-80 radiatori ( ja nav siltās grīdas). Praktiski ar sūkni 80w var pietiekoši labi sūknēt priekš 15 radiatoriem... Bet Jūsu nopirktā sūkņa ražība ir ļoti par mazu. Teorija labi ir atrodama, ievadot Google tekstu: "Apsildes sistēmu elementu aprēķina metodika un piemēri".

Termovārsti, ilgi nelietoti, un arī lietoti, mēdz aiziet ciet, apskaties, paspaidi to puļķīti, noņemot termogalvu. Ja termogalvas nav, atskrūvē/aizskrūvē kādas 5 reizes gan turpgaitas, gan atpakaļgaitas ventiļus. Tur tie atvērumi ir ļoti šauri, pietiek kaut kādam rūsas gabalam tur iesprūst un čuš.

Temperatūru atšķirība turpgaitas un atpakaļgaitas trubās nav tikai 20 grādi. Tur ir daudz vairāk. Teiksim, ja man katlā temperatūra ir 60-70 grādi, tad turpgaita gandrīz visās telpās (atskaitos galējos radiatorus) ir tāda, kādai viņai jābūt, atpakaļgaita ir remdena, kas arī ir maigi teikts.

Kāds tad būtu risinājums manai problēmai?
1. Ir vērts mēģinat uzlikt krānus uz radiatoriem, kuros plūsma aiziet visvieglāk, piegriezt nedaudz, līdz ar to plūsmai piespiedu kārtā būtu jāmeklē cits ceļš pa trubām?
2. Tā kā gribētos jauno sūkni pielietot (ja jau reiz ir nopirkts), tad varbūt būtu vērts izvietot vienu, jau esošo sūkni turpgaita un ielikt vēl vienu tādu pašu, vai jaudīgāku atpakaļgaitā? Vai ta vispār drīkst?
3. Aprēķināt pēc kvadratūras/kubatūras nepieciešamo jaudu un meklēt atbilstošu sūkni?

Paldies

Pārbaudiet katra radiatora izplūdē temperatūru. Ja tā ir karsta, tad var samazināt plūsmu caur šo radiatoru. Ja tie ir jaunā tipa radiatori, tad tiem ir jābūt lejas daļā, apkures ūdens izejā, ar atslēgu, skrūvgriezi regulājamam krānam. Tas kalpo sistēmas balansēšanai, un ierobežo siltumnesēja caurplūšanu. Tā piegriežot tuvākos radiatorus, tālākajiem tiks vairāk. Mēģināt var... Bet tas, ka Jūs sakāt ka nāk atpakaļ auksts, nozīmē, ka siltumnesējs pārāk ilgi kavējās radiatorā un paspēj atdzist vairāk kā 20 grādi. Jeb, plūsmas ātrums ir par mazu. Ja atradīsiet radiatorus, kam izejā nāk karsts, piegrieziet plūsmu, situācija uzlabosies, bet domāju, neatrisināsies. Teorētiski var likt virknē divus sūkņus, kuriem reizē jāstrādā. Praktiski tā arī dažkārt notiek, jo bieži divi sūkņi strādā katrs savā lokā, bet šo loku plūsmas var savienoties. Nekas slikts nenotiek. Sūknis rada plūsmu, kas otram sūknim ir kā sākums, jeb darba atvieglojums, lai sasniegtu nominālos apgriezienus.

Baidoties par lielajiem mīnusiem ziemā, arī domāju, ka pāris krānu uzlikšana uz karstajiem radiatoriem var atrisināt problēmu uz doto momentu, bet radīt jaunas problēmas tad, kad apkuri pārveidot būs daudz sarežģītāk (aukstā laikā, domājams, ka nav ieteicams noslēgt apkuri, lai veiktu izmaiņas).
Tīri teorētiski, ja es atstātu esošo sūkni vienā no lokiem (nezinu vai ir svarīgi - turp vai atpakaļgaitā), cik lielu sūkni man vajadzētu pielikt klāt, lai būtu normāls cirkulācijas temps abiem lokiem abās gaitās? Pēc iepriekš rakstītā, tīri matemātiski saprotu, ka, ja uz 80w sūkņa pietiek aptuveni 15 radiatoriem, tad uz maniem nedaudz virs 60 kopējā jauda, kas ir vajadzīga, ir vismaz 300w?

Jā, tā sanāk. Vienīgi ņemiet vienu faktu klāt: Radiatora siltuma atdeve ir atkarīga no tā temperatūras. Temperatūras vidējās, no visa laukuma ( apakšā vienmēr aukstāks). Pie 700w Jums varēja būt tā, ka izejā bija tikai 5-10 grādu kritums. Tagad pēc "ekonomiskās rekonstrukcijas" kritums radiātoros būs , pieņemsim 20 grādi. tātad telpās pie tās pašas temperatūras krāsns izejā, būs aukstāks! Vajadzēs palielināt krāsns izejas temperatūru, jo ar temperatūras paaugstināšanu Jūs kompensēsiet samazināto plūsmu, kā rezultātā stipri nevienmērīgo radiatoru sasilšanu.

Vai tiešām 20 grādu ieejas/izejas starpība raksturo nominālo jaudu? Cik man zināms, tad pēc EN442 standarta jaudu mēra pie 75/65 ieejas/izejas temperatūras, kad telpā ir 20°C. Jeb citiem vārdiem - 50 grādu starpība starp vidējo radiatora temperatūru un telpas temperatūru. Es savus radiatorus esmu ieregulējis, lai temperatūru starpība būtu nedaudz virs 10 grādiem.

Jums taisnība: Pamatā ir : 85/75; 75/65 ; 55/45 Citi uzrāda 70/55 . Kā zināt....šādas augstās temperatūras gandrīz neviens nelieto...Un ko tad? Ja varat nodrošināt 10 grādus, labi. es gan speciāli regulēju sistēmu, lai būtu vismazākais jaudas patēriņš uz sūkni, tā iegūstot ap 20 grādu starpību. Bet tas nav principālu un domāju, neko būtisku nemaina. Un tāpēc es rakstīju: " pieņemsim 20 grādu" . Un ja nevar izspiest ar šādu plūsmu jaudu radiatoros sevišķi aukstā laikā...padodu lielāku jaudu uz sūkni, jeb lieku sūkni tādu, lai tam būtu slēgšanas rezerve!

Apskaties manu problēmu:
[www.building.lv]

Tava problēma ir nepietiekamā cirkulācija.
Bet nu neko uz "šara" te pateikt nevar - jārēķina kaut aptuveni! (Nav tas nemaz tik sarežģīti)

Ja agrāk sistēmā stāvēja jaudīgs sūknis 0,75 kw, pieņemu ka sistēmas hidrauliskā pretestība ir paliela.
(bet nu jārēķina) Mazie sūknīši nespēj attīstīt vajadzīgo spiedienu. Tā kā vai nu - jaudīgāks sūknis (ar lielāku pacelšanas spiedienu) vai resnākas trubas. Un kas ir interesanti - pat neliels diametra pieaugums pamatīgi samazina plūsmas pretestību.