Ok, paldies specam. Siltumu pagrīdē nah*likvidējam un veram vaļā visus caurumus līdz ar siltā laika iestāšanos! Grīdai pašai gan uz lāgām līstes, uz kurām likt kokskaidu izolācijas plāksni vai puķiku? Par pēdējo ir baile, ka neelpošanas dēļ kaut kur varētu savākties mitrums.

Ja jau no apakšpuses, tev siltumizolācija būs atklāta, respektīvi vēdināsies, tad vari likt arī putuplastu. No augšas tev taču tīrās grīdas segums būs no mitruma pasargāts, tātad ar daļēju pretestību tvaika pārejai..bet siltumizolācijas apakša vēdināsies... respektīvi viss kārtībā "kažoks uzvilkts pareizi"

Kādā veidā siltais gaiss kondensātu palielinās??? Kondensācija ir tad, kad gaiss pie konkrēta mitruma satura atdziestot sasniedz rasas punktu, kas nozīmē, ka gāzveida ūdens, kas ir absolūti nekaitīgs jebkādām konstrukcijām, pārvēršas šķidrā ūdenī, kas sekmē pūšanu. Vasarā absolūtais gaisa mitrums ir nenormāli liels, bet zeme ir auksta, kas ar garantiju veicinās mitruma uzkrāšanos pagrīdē. Un tie caurumi to tikai veicinās. Es runāju no pieredzes - mēs laukos izjaucām grīdu, kas tieši tā arī bija - uz stabiņiem un sijām un bija fundamentāli sapuvusi. Jā, pamatu pretējās pusēs bija vetilācijas lūkas. Nesen radi Jūrmalā mainīja grīdu uz betona - mājai >100 gadi, nu to neviens neticētu - grīdas sijas nebija uz stabiņiem, bet gulēja tieši uz smiltīm, ar ko piebērti pamati - tās sijas par pūšanu tur vispār runāt nav ko - tām pat krāsa bija gaiši dzeltena, kā nesen zāģētām!!! Un tur, savukārt, pamati visu laiku ir bijuši mūrēti un apmesti, bez neviena mazākā ventilācijas caurumiņa.
Skaidrojums tam ir elementārs, tikai daži turas pretī fizikai un mēģina kaut kādu savu teoriju te izveidot - bez ventilācijas caurumiem vienīgā gaisa apmaiņa ir ar telpu. Telpas gaiss visu gadu ir apmēram vienādā temperatūra, kādā tādēļ ir arī grīdas sijas/gulšņi. Tāpēc uz tiešajām zemgrīdas konstrukcijām nekad neveidosies nekāds kondensāts. Ir redzēts, kā vasarā gaisam atdziestot praktiski katru vakaru pārdesmit minūšu laikā veidojas kondensāts uz autiņa? Tad lūk, pakļaujot zemgrīdes telpu mainīgajam āra gaisam, tas ir praktiski neizbēgami, ka tas pats notiks tur apakšā un tā grīda tur pūs.

piekrītu tev ' aaaa () 11.12.2012 23:16" .. tas tikai parāda, ka būvniecība ir gan māksla, gan zinātne un izbūvējot jebkura veida konstrukciju vienmēr ir jādomā... vienīgi jāņem vērā, ka jebkura koka konstrukciju ēka būs ar mazāku iespējamo ekspluatācijas laiku nekā sausamās kapitālās ēkas - mūris vai betons.

Sausāku pagrīdi var dabūt uzberot rupjas grants kārtiņu, bet siltumu gan labāk iepūst tālākajā telpas stūrī uz, nevis zem grīdas....

Tēma ir veca, bet domāju tas neliedz turpināt diskusiju.

Štatos ļoti izplātīts ir koka pārsegums ar ventilējamo pagrīdi. Visur tika būvēts ar ventilāciju, liekas pirms 2000 gada viss vairs nav tik vienozīnigi... kā saka aaaa... pagrīdi ver ciet, nosiltinot to. Iegūstot hermētisku pagrīdi un kkadu uzlaboju energoefektivitātē. Protams tam visam šis tas nāk klāt, kas būtu jāievēro.

Bija veikts pētījums. Ar liekas 10 mājām (vienādām (ciematiņš)) kurām visām bija vent. pagrīde. Tad lūk, 4 vai 6 no tām tika aizvērti ventilācijas caurumi un nosiltināti pamati. Ielikti merītāji kas ik 15 min nodod rezultāts šīm visam 10 mājām, kur daļai vairs nav vent. pagrīde. Tad nu tika pie datiem gada griezumā saistībā ar mitrumu. Reultatā nonāk pie secinājuma, ka pagrīde ir hermitizējama un siltināma.

Rekur links, kādam varbūt interesanti.

youtube. com/watch?v=H1nx6k3O5RI