Labdien!

Ir grīda, kurai ir ventilējama zemgrīda. Grīda balstās uz sijām , kas savukārt ir uz stabiņiem.

Radās doma, ka zem grīdas esošais gaiss ir pavēss un arī varētu gribēt nedaudz sausāku.
Smilts apakšā sausa.

Jautājums šāds: Ja es izveidoju ventilācijas trubu, kura savāc silto gaisu virs krāsns un ar nosūces ventilatora palīdzību aizdzen to zem grīdas, vai man varētu paaugstināties zemgrīdas temp?

Vai tas neradīs kondensātu zem grīdas?

Arī ienāca prātā. Tāpēc jautāju.

Domāju, ka nav nekādas vajadzības. Ja tur staigā vējš, tad viss ir labi.

ventilējamas telpas nesilda. piemēram malkas šķūnīti, auto nojumi, dārza lapeni u.t.t.

Nekad nesapratīšu, kāpēc zemgrīdas telpa būtu jāventilē! Vasarā tas ir ārkārtīgs risks iedzīvoties pelējumā, jo mitrais āra gaiss var aukstajā pagrīdē sakondensēties, a ziemā - nu kurš tad grib -10 zem kājām? Parasti jau grīdas segums nav tik hermētisks, lai pagrīdes mitrums neiztvaikotu telpā. Ja grīda ir auksta, tad pagrīde ir jācenšas siltināt, nevis uzsildīt.

"aaaa () 10.12.2012....Nekad nesapratīšu, kāpēc zemgrīdas telpa būtu jāventilē! "... ja tu apskaties būvnormatīvos par koka elementiem, tad vai tu domā, ka punkts par vēdināsanas nodrošinājumu koka konstrukcijām ir Zaļās partijas vadošā biedra Lemberga pirksts..?
Koku vēdina tapēc, lai neveidotos pelējums... vasarā vēdināšanu veic vējš, bet uz ziemu bija pieņemts, ka daļa no atverēm tika aizvērta, tāpat kā loga slēģi , kurus atvēra tikai dienā.

Ventilācija notiek vertikālās konstrukcijās, zem grīdas gaisa kustības nav, vēl jo vairāk caur tām pāris 10x10cm lūciņām, kas vēl ar resti aiztaisītas. Interesanti, kādi gan spēki liks tam gaisam vērā ņemamos daudzumos kustēties caur tiem mikro-caurumiem pamatos??? Nekādi, uzreiz varu pateikt un tieši tā "ventilējamā" pagrīde ar garantiju sapūdēs grīdas gulšņus. Tos caurumus vajag mūrēt ciet, un jo ātrāk un hermētiskāk, jo labāk!!! Par būvnormatīviem neizteikšos - ne tādas muļķības vien tur ir tikušas sarakstītas, piemēram bēdīgi slavenie noteikumi, ka koka stāvbūves obligāti apšujamas ar ruberoīdu no ārpuses, kas būtībā Latvijā ar garantiju sapūdēja daudzus simtus māju. Praktiskajā Būvniecībā šī tika atzīta par lielāko kļūdu LV būvregulējumu vēsturē!!! Esmu runājis arī ar arhitektu, kas teica, ka no tām "ventilējamām" pagrīdēm esot jāmūk kā no uguns, jo neko citu kā mitruma un grauzēju pieplūdumu mājā tās nedodot.

Ventilējamā pagrīde ir jāvēdina pa tām pašām aizrestotajām atverēm, lai pavasarī svīstošie pamati (kas NOTEIKTI būs ziemā atdzisuši) atdotu kaut kādai gaisa plūsmai savu mitrumu nevis uzsūktos koka konstrukcijās, ja vien pagrīde nav līdz pašam grīdas dēlim piebērta ar izdedžiem vai tamlīdzīgi.
Tieši tik pat daudz stāstiem ar (aizmirstiem/noslinkotiem) aiztaisītiem ventilācijas caurumiem, esmu dzirdējis nobeigumu ...un tad sapuva lāgas un stūros izlīda pelējums.

Par papildu ventilāciju pagrīdei esmu domājis, līdzīgi kā GatisHei. Ziemā virs kamīnkurtuves savācu silto gaisu, kur pa izolētu cauruli bēniņos un sienā no nogādāju līdz pagrīdei, savukārt no tās pašas kurtuves pagrīdes iet ventilācijas skurstenis uz āru (jumtā). Jautājums paliek atklāts- vai dabīgā vilkme skurstenī novilks pagrīdē silto gaisu no kurtuves (par mitrumu līdz šim nebiju iedomājies). Pavasarī pamatu caurumus vaļā un skurstenis palīdz tiem vēdināt pagrīdi.

Nu šoreiz gan aaaa kļūdās gana fundementāli. Ja grīda ir veidota, ka zem tās ir telpa, tad tā ir noteikti jāventilē, pretējā gadījumā pēc max 10 gadiem grīda iebruks brīdī, kad ar švunku sēdīsies dīvānā. Ventilācija ir obligāta un to nodrošina vējš, jo lūkām jābūt pretējās pusēs. Turpinot domu, ja galvenais drauds ir zemgrīdas kondensāts, tad siltā gaisa pievadīšana to tikai palielinās. Turpinājums, manuprāt, ir skaidrs...