Tātad tiek kurināts katls Viadrus ar priedi un egli. Brīnums ir tanī, ka tek darva(labi zinu, ka darva tiek gatavota no bērza). Varbūt kāds kaut ko vairāk zinās.

tie visi ir nepilnīgās sadegšanas produkti, kas kondensējas uz pārāk vēsās virsmas, ja labi pacenšas un dūšīgi kurina, var viņus nodedzināt nost, kaut gan manam centrālapkures kamīnam palīdz tikai lodlampa un špaktele, tad to piķa kārtu var nokasīt un turpat sadedzināt. cik esmu novērojis, tad pirmais un būtiskais ļaunums ko tas dara ir traucē uguns siltumam nokļūt apkures šķidrumā, dažu mm kārtiņa un kirdik, brīnies kāpēc slikti silst. otrais-korodē katla sienas, kaut gan savā gadījumā to uz aci novērojis neesmu.

Aizmirsu piebilds, ka gadu biju izlaidis kurinot, pirms tam tā netecēja

Pārāk vienkāršota katla apsaiste, mitra malka...

visvairāk darvu katlā tiku novērojis dedzinot sazāģētas kravas paletes, izskatījās pēc priedes. Liec kādā režīmā gribi, veidojas darva un melni dūmi no skursteņa. Lapu koka malka tādā ziņā ir labāka.

Darva veidojas tikai tad, ja katlam nav pietiekošas temperatūras un slapja malka. ETT pareizi saka, nav pareizi katls uzstādīts. Ja katlā būs riktīgai karsts ūdrns, tad darva pat ar slapju malku neveidosies. Nu ja vēl pa skursteni melni dūmi nāk, tad dedzināšanas process ir pilnīgi garām. Tātad kurināmajam trūkst gaisa un nenotiek pilnīga sadegšana. Nekādas paletes tur nav pie vainas, bet nrpareizs kurināšanas režīms.

Didzisp, tu tomēr esi tik zinošs par visa veida katliem un dedzināšanas procesu kā tādu, ka pilnīgi gribās uzsaukt to lēto konjaku, par ko citās tēmas nemitīgi īdi...

Katlam mazais loks ir?

Pie vainas vienkāršā katla temperatūras uzturēšana, katlā jābūt ne mazāk par >65'C, citādi kvēpi ar malkas mitrumu kondensējas uz katla sienām un veidojas darva, pamēģini izkurināt katlu tā līdz 95-100'C lai darva izdeg būs vieglāk nokasīt. Jāizmanto vai nu termostatiskais vārsts vai katla sūknis kopā ar termoreleju, kas ieslēdzas pie 65'C, vienkāršajā variantā. Var izmantot ar gudros apkures kontrolierus [www.smile-control.com], kas mēra temperatūru katlā un sledz sūkni, protams nodrošina ar loku vadību utt.

Darva no skujiniekiem tek vairāk, jo, lai sāktu koksne degt, ir nepieciešams lielāks karstums, lielāka skābekļa pieplūde u.tml. Ja tas viss ir nepietiekami, tad priede vienkārši gruzd. Par bērza darvu ir 100%tīgs mīts. Bērzs parasti deg ar pieteikami lielu karstumu, lai darva maksimāli uzreiz sadegtu, ja vien bērzs nav zaļš.

Man vairāk izskatās, ka nav mazās cilpas, vot i visa bēda. Tā teikt mūsdienu visuzinošie santehniķi pastrādājuši.

Un vēl jautājumi.
Vai māja ir siltināta?
Cik kv.m. apkurināmā platība?
Un cik kW Viadrus katls?