Sveiki!

Lieta sekojoša!

Vecā mājā, kurā ilgāku laiku nav dzīvots ir tikpat vecs skurstenis, kurš ir izbūvēts no sarkanajiem ķieģeļiem un šuvēs liekas ir māls, pakasot ar skrūvgriezi ''suves var ļoti viegli izkasīt, jo māls ir palicis kā presētas smiltis.

Otrajā stāva skurstenis ir diezgan noaudzis ar piķveidīgu vielu no ārpuses, domāju tas ir tāpēc ka otrais stāvs ir bijis neapdzīvots un tur temperatūra ir tāda pati kā ārā, respektīvi kurinot mīnus grādos rodas milzīgas temperatūras svārstības starp skursteņa iekšpusi un ārpusi, kā arī kad tur dzīvoja neviens neskatījās vai malka ir pietiekami izžāvēta un kādu malku vispār kurina,.... bet nu šuves ārā nekrīt kā arī plaises nekur neredzās, skurstenis ir sttabils vienīgi augstāk minētās problēmas,...

kāds būtu labākais Risinājums šajā gadījumā??

doma ir:
1. iztīrīt skursteni speciālo birsti.
2. patīrīt šuves no māla kādus pāris centimetrus , nogruntēt un aizpildīt ar speciālo skurteņu mūrjavu kā arī visu skursteni apmest ar speciālo mūrjavu,
3.otrā stāva telpā nokasīt visu piķaino vielu patīrīt šuves nogruntēt un apmest kā pirmajā stāva,...
4. noizolēt skurtenim blakus esošās konstrukcijas ar speciālo vati kurai ir folija kārtiņa(vienīgi uz kuru pusi jāliek folijs uz skurstena vai uz ārpusi pie koka konstukcijas)

1.,2.,3.vēl iestrādāt stiklašķiedras sietu apmetumā.
Par 4. - agrāk iztika ar papildus mūrējuma kārtu. Ja gribētu max nodrošināties, tad liktu skārda strēmeli pie koka un aizmūrētu atstarpi. Ja turpinās neuzsildīt skursteni, tad melnā viela ari turpinās līst caur apmetumam, kautgan tas iespējams arī turpināsies, kamēr uzkrājusies izlīdīs uz āru...
Vēl jau ir tādi lokšņu materiēli, kā minerit un magnezīta loksnes ko var izmantot....

Nu skurstenis jātīra neatkarīgi no tā, kā to domāts apdarināt. Vislabāk jau būtu uzaicināt sertificētu skursteņslauķi, lai tas noteiktu prognozi par dūmeņa likteni.
Taču, ja ēku ir doma kapitāli remontēt un rekonstruēt, tad vispirms būtu jātiek skaidrībā par vēlamo teorētisko gala iznākumu - projekta skice vai kā... varbūt tādēl dūmeņa daļa jāpārmurē?
Dūmenim darbojoties, tas kustas -deformējas siltuma iedarbes rezultātā, tapēc dūmenim vajag plastisku javu - agrāk senči mūrēja māla vai māla -kaļķu javā, bez cementa.
Taču ja domā ēkā ierīkot speciālu ilgdedzes katlu, tad visticamāk dūmenī būs jāievieto nerūsējoša skārda čaula un tādā gadījumā dūmeņa deformācijām vairs nav nozīmes - izlej kaut vai no dz/betona.

Nē nu galvenā doma pa to dūmvadu ir viņu nedaudz atjaunot ja arī ir kādas plaisiņas vai kaut kur pabirusi šuve ārā lai tas neietekmē uz kopējās ēkas ugunsdrošību, tāpēc doma ar to skursteņu mūrjavu viņu apmest, un vietas kur vecvecāki ap skursteni siltinājuši ar zāģu skaidām nosiltināt ar vati, skurstenī tiek ievadīta metāla caurule no Krāsns(1,5m gara) doma to notīt ar vati kurai ir folijs iestrādāts jo tā atrodas diezgan tuvu griestiem,...

krāsns arī saglabājās vecā, apaļa ar skārda apvalku un iekšā ķieģeļiem, kalpo labi, ārī pēc ilgās nelietošanas jāiztīra tik cukas un kalpos vēl ilgi,...

Redzi, tu saki skārda apvalks krāsnij un dūmeņa pievadam. Tas viennozīmīgi nozīmē, to, ka no dūmgāzēs esošais mitrums tev var sākt iztvaikot tikai dūmenī. Mūrētām krāsnīm ar podiņiem vai redzamu mūri, tas notiek jau krāsns virsmā. Līdz ar to, tev dūmenis pakļauts lielākam iekšējam mitrumam un ir lielāka mūrēto ķieģeļu mirkšana kā no ūdens tvaikiem, tā darvas kondensāta - nesadegušā oglekļa daļīņām un citiem organiskiem savienojumiem.
Es tā īsti literatūrā neesmu lasījis par māla ķieģeļa spēju vai iespējamo daudzumu kādā tas var akumulēt šos organiskos savienojumus... noteikti kaut kāda robeža ir?
Taču manuprāt labākais variants akumulācijai būtu izmantot leramzītgrants kaļķu javu - keramzīts ir porains materiāls, nodrošina siltumizolāciju un kaļķu java to netraucē. Tātad tev iespēju robežās mehāniski jānotīra skurstenis, varbūt pat var nomazgāt ar sodas šķīdumu, tad jāgruntē un jāapmet ar šo vieglo javu. Jābalsina.
Runājot par skursteņa mūrjavu. Ja uz maisa ir rakstīts, ka java izstrādājama 2 stundu laikā, tad tās sastāvā ir cements un tas nu dūmeņa apdarei nebūtu piemērojams materiāls.
kaļķu java gan jāapmet tad kad gaiss ir vismaz +5 grādus silts.

ex-Vetonit (tagad to firmu jau citādi sauc) Clay Mortar (tur starp citu arī klāt cements un manuprāt tas nemaz nav slikti) instrukcijā īpaši piekodināts mūrēt atstājot 2 cm dziļas šķirbas, kuras aizpilda otrajā kārtā. Iztīri tik dziļas un veic "tikai otro kārtu". Manuprāt pat kaļķa-cementa apmetumu (bez cementa nenopirksi, būs jājauc pašam) varētu vālēt tais šķirbās un vēl 2 cm pa virsu.

Pats galvenais - kāds ir cukas izmērs? Ja ķieģelis x ķieģelis (27x27cm), ir brīvas iespējas likt jebkādas, pat keramikas čaulas un vēl siltinājumu. Ja pusķieģelis (14cm), tad kautkādu bleķeli var mēģināt iespundēt.