Paroc mājas lapā atradu, ka tvaika plēve rekomendējama pirms reģipsi. Tad nu tā kā būtu tā lieta daudz maz skaidra. Paldies visiem!

Kāpēc negribi taisīt kā projektā? Būs lētāk un kļūmjnoturīgāk, jo tā plēve aiz reģipša ir kvalitatīvi jāiestrādā, īpaši pie elektrības rozetēm, slēdžiem. Ja tas netiks izdarīts, tad no tvaika izolācijas būs maz jēgas.

Andris.

Es ieteiktu apmest un apmetumam pa virsu vairs neko nelikt. Naudas, laika un darba patērīnš nejēgā, bet ieguvums būs nekāds. Tvaika izolāciju neizdosies iestrādāt ideāli, kas rada potenciālus riskus - pelējumu dajebkur. Otrkārt agri vai vēlu ruļļu vate sasēdīsies. Treškārt, tiek sabeigta mūra mājas būtība, respektīvi nebūs nekādas siltuminerces. Ja jau sper tik radikālu soli, ka plēs visu nost, tad neatkārto vecās kļūdas.
Otra lieta. Ja ārā liktais putuplasts ir uz pļekām, tad efektīvs un salīdzinoši vienkārss paņēmiens ir kvalitatīvi nostrādāt sienu augšējo un apakšējo daļu. tas ir, lai gaiss skraida starp fasādi un putuplatu, bet nevajag tam ļaut iziet ārā. Praksē ir pārbaudīts, ka uzlabojumi ir jūtami un panākami kaut vai ar montāžas putām. Izgriežam 2-3cm platu svītru/kanālu un piepūšam ar putām. Viens kanāls paralēli vēja kastei, otrs karnīzes rajonā. Vēlāk nav sapīgi nosegt remonta vietas ar kaut ko dekoratīvu pa perimetru.

Par to apmetuma atstāšanu un tikai- nu nezinu... Man jau liekas, ka vēl vairāk aukstums būs. Ja nu vienīgi apmetums un riģipsis bez vates, varbūt... Ar nosacījumu, ka ārsienas kārtīgi nostrādā pa perimetru.Tad uz riģipsi varētu vai nu šķidrās tapetes, jo siltas, vai arī korķa apdari. Runājot par projektu, nu nav pēc projekta, nav. Ārsiena bij paredzēta siltināt ar vati + apmetums. dažādu apsvērumu dēļ uzlikām putoplastu.
Paldies.

Bloku mājai sienas ir kā akumulators - kurinot telpas, uzsilst arī sienas un lēnam atdziest. Ja uzliek kādu materiālu virsū - korķi, reģipsi utt - akumulators vairs nedarbojas. Siena ir silta (uz tausti), bet siltums netiek klāt pie pašas sienas un to nesasilda...
Bet es tomēr domāju, ka pat ja vate būtu bijusi ārā, tas neko nemainītu, vatei izpūstu vēl vairāk kā putuplastam! Tur ir kāda cita problēma. Varbūt tiešām pļekas pārāk lielas un vējš stipri staigā, tad jānopūš ar putām perimetrs, kā iepriekš ieteica. Noteikti vajag paskatīties sienas apakšā, cik tur liela šķirba virs pamatiem pie putuplasta.

Ir tā, ka "gudri vīri" taisīja pamatu un uztaisīja ne ar taisnu leņķi. Līdz ar to viena siena- 10 m- nav precīzi uz pamatiem. Vienā galā trešdaļa no bloka pārbīdās uz āru, otrā galā pretēji- uz iekšu. Pārbīdes aizpūstas ar putām un apmestas. Pamati un bloki- vienā līmenī gan horizontālā plaknē, gan vertikālā pēc skata.

Ļoti šaubos, ka ir tādi super meistari, kas mūrējot fibo blokus, 100% aizpilda šuves tā, ka neviena škirbiņa nepaliek. Sevišķi tas attiecās uz vertikālajām. Ja tās atstātas tādas, kā ir pēc mūrējuma, tad vējšš svilpo cauri sienai un sienas siltumizolējōsās īpašības strauji samazinās. Aizdarot šuves no abām pusēm viss būs ok. Apmešana-apšpaktelēšana no abām pusēm palielina sienas siltumizolācijas efektīvo biezumu. Paskaidrošu: ja nav apšpaktelēta- apmesta, tad ap fibrolīta graudiņiem gaiss zināmā ( ap 3-5cm) dziļumā viegli ieiet un tā arī iziet, tā samazinot siltumizolācijas biezumu salīdzinot ar sienas biezumu mērot fibo blokus. Apstādinot šo gaisa plūsmu, siltumizolācijas biezums strauji pieaug un sasniedz sienas fizisko biezumu. Par šķirbām domāja jau ļoti sen...mūrējot ar ķieģeļiem: Ar speciālu instrumentu visas ķieģeļu šuves tika labi aizdrīvētas, nolīdzinātas, tā iegūstot arī labākas siltumizolācijas īpašības un gludā šuve ļāva labi kontrolēt šķirbu parādīšanos. Fibo blokiem ir raupja virsma, un šādu gludu, kontrolējamu šuvju izveide nav iespējama, jeb apgrūtināta - graudiņi maisa. Tāpēc neveido šuvi, bet apšpaktelē šuvi. Reti to dara visai virsmai, ja zin, ka būs vate iekšpusē. No ārpuses arī neko nedara, jo zin, ka būs arī vate.....vai putuplasts. Un pēc tam brīnās ka aukstums šiverē sienā....

mjā, tas skaidro situācijas būtību. Būs nopietni jādomā, ko darīt. Būtu lieki pāris desmit tūkstoši, varētu to būdu montēt nost un celt pa jaunam...

Kā jau rakstīju iepriekš, vajag painteresēties par termogrāfiju. Tagad ir labi apstākļi - vajag sakurināt māju un aukstā laikā varēs labi redzēt, kur siltums iet ārā un aukstums nāk iekšā. Un tad var koncentrēties uz konkrētām vietām. Varbūt situācija nav tik traka. Tikai nezinu, cik tā termogrāfija maksā.
Varbūt kāds zinās pateikt? Varbūt var to termokameru iznomāt?

ļoti laba doma, ar ko sākt. Cenas netā atradu. Tad nu pie tā sākumam palikšu. Redzēs rezultātu. Pēc tam šeit ieteikto noteikti ņemšu vērā.