Gribēju lūgt padomu sekojošā jautājumā - divstāvu lauku mūra māja. Pirmā stāvā ir sekojošas apkures apkures ietaises - viena podiņu krāsns, viena neliela podiņu krāsns un maizes krāsns ar sildmūri. Pie maizes krāsns piekombinēta arī virtuves plīts, kura iet caur to pašu sildmūri (iespējams saregulēt 3 dažādus ceļus). Sildmūris novietots tādējādi, ka ar to vienlaicīgi var apkurināt trīs telpas. Šobrīd pienācis laiks mazes krāsni un sildmūri fundamentāli remontēt, tādēļ paceļas jautājums par tā siltumefektivitāti - restaurēt vai izvēlēties citus apkures risinājumus? Dizainiski un filozofiski es gribētu to krāsni saglabāt, bet tīri prakstiski man šķiet, ka tā krāsns apēd ļoti daudz malkas un aizņem tomēr pārāk daudz vietas. Tādēļ jautājums - vai šāda apkures ierīce no siltumetehnikas viedokļa ir efektīva ierīce vai tomēr tās primārā funkcija ir maizes cepšana?

Cik tad biži laukos maizi cepa ... cik atminos no nostāstiem tad tas bija reizi divās nedēļās, tika izcepti tik daudz kukulīši, lai pietiktu ilgākam laikam ...

ar vienu krāsns iekūrienu tika izcepta maize, pāc tam dārzeņu sautējums lielā čuguna grāpī un nobēgumā vēl 'daži kg cepeša ... laba ietaise ... pašam vēl tāda lauku mājās saglabājusies :)

respektīvi maizes krāsns nav apkures ierīce :D ... sev es viņu atjaunoju un saglabāju paredzētajiem mērķiem ... nostaļģija

Vecā krāsns bija arī apkures ierīce, ja arī ne pati ekonomiskākā, tad tomēr pietiekami (ekonomiskāka, piemēram, par plīti). Jaunai maizes krāsnij varētu taisīt gan mazākus izmērus (lopiem tak vairs nevirs), gan dubultčaulu ar siltumizolāciju starpā, lai tā nebūtu apkures ierīce:
Ieva: "Atnāc piektdienas vakarā uz mūsu klēti. Es to tā iegrozīšu, ka piektdien maize tiks cepta, un tad istabā gaiss ir ļoti karsts, un tēvs man atļaus gulēt klētī" (R.Blaumanis, "Paradīzē").

Ja plīts tiek kurināta caur sildmūri, tad tā nav mazāk efektīva apkures ietaise kā krāsns. Pašam ir plīts mājā un zinu ko runāju. Faktiski tāpat ir ar maizes krāsni. Tā pēc kurināšanas trīs dienas siltumu tur. Protams, ar vienu reizi malkas jāsakurina vairāk. Pārmūrēt maizes krāsni ar kautkādām modernām čaulām, nu tā ir pilnīga glupība. Maizes krāsns konstrukciju uzlabot nav iespējams. Tai vajag masu, lai maizi izceptu. Protams, ja apmierina "digitālā" uzpūstā maize no lielveikaliem, tad maizeskrāsns māja nav vajadzīga. Tai pat laikā, cik tad kvadrātmetrus iegūsi krāsni niojaucot? Vai tā maza pleķīša dēļ ir vērts sačakarēt mājas dvēseli. Ja tagad "plastmasas" maize no veikala garšo, tad varbūt uz vecumdienam nāks saprašana ,ka pašcepta maize ir simtreiz garšīgāka un vērtīgāka. Galu galā tā maizes krāsns tak ēst neprasa. Nav slikti, ka telpās ir lielas masas mūris, kurš uztur stabilāku temperatūru. Ja kāds "sertificēts" mūsdienu mūrnieksstāsta,ka sildmūris ir slikts siltuma avots, tad uzreiz to triec no mājas ar sū** koku arā. Modernie meisteri jau fišku vairs nerubī. Ka tik piķi niokāst un pa fikso kautko sakleķēt. Es gan nezinu, kas siltummūrim var notikties. Vot kurtuve un cepeškrāsns plītij izdeg. Maizeskrāsns kurtuve arī izdeg, bet siltummūrim principā nekas nevar notikt. Reizi gadā iztīra sodrējus un simts gadus stāvēs. Vārdu sakot, visu nijaukt un sačakarēt nav liela māksla, bet vai to vajag darīt?

Jautājums radās tādēļ, ka tā krāsns pēdējos padsmit gaidus nav izmantota maizes cepšanai, bet tieši mājas apkurei. Visa sildmūra konstrukcija bez izmaiņām šķiet darbojusies kādus savus 60 gadus - tādēļ tagad vietām sildmūrī ķieģeļi paļodzījušies un iekurinot sit dūmu ārā. Vizuāli vērtējot, ar kosmētisko remontu varētu nepietikt - daļu vajadzēs pārmūrēt.
P.S. Ir arī vairāki praktiski plusi šādai krāsnij - var kurināt ar metrīgām šķilām, t.i. vieglāk sagatavot malku.

Maizes krāsns ekonomiskuma ziņā daudz neatpaliek no vaļēja kamīna :) Parasti sev virs velves dūms atnāk atpakaļ, pagriežas un pa skursteni ārā. Skurstenī gaļu var cept... Ieliec gāzģenerācijas katlu ar aķi un aizies 5reiz mazāk malkas. Par garumu ir pierādījies, ka 50-60cm garus saskalda un sakrāmē ātrāk, kā 1m garos.

Pag pag, ja maizeskrāsni kurina caur sildmūri tād kāds tur skurstenis pa taisno. Maizes krāsn, kā vienīgais apkures veids, nav īsti pareizi. Lielai kurtuvei grūti pareizi gaisa padevi regulēt un tik lieku kurtuvi vispār nevajag. Kapēc plīts netiek kurināta?

Es piekrītu khe - nojaukt un likt mūsdienu iekārtu. Es arī nojaucu un nenožēloju. Sākumā arī drausmīgs sentiments mocīja, bet kad sāku jaukt un redzēju ka viss tur čupā, tad palika sirdij viegli. ;)
Visām tām krāsnīm ir tikai viens īsti pozitīvs aspekts - nevajag elektrību un nekas nevar sasalt, pārējie visi sanāk mīnusi (neekonomija, neugunsdrošība, sodrēji, draza, nevienmērīgs siltums, nekādas automatizācijas iespējas).
Tādā ziņā mājā labi atstāt kādu krāsni, bet ne maizes, laiks iet, jāmainās lietām, bet pārējais lai paliek tik tiešam autentiskuma saglabātājiem un muzejiem. Neaizmirsīsim, ka mūsu senči brīvvalsts laikā arī aktīvi jauca un pārbūvēja atbilstoši tā laika iespējām. Kāpēc mums vajadzētu apstāties?

plīts arī tiek kurināta, bet arī tā būs jāpārmūrē - virsma un cepeškrāsns izļodzījušās un izdegušas. Plīts viena pati, bez maizes krāsns nevelk.

Ar plīti tur var padomāt, jo to iespējams ir jēga atstāt - kad pamatīgas svinības, tad plīts krietni palīdz ēdiena gatavošanā. Sulu vārīšanai un tādiem lielāka tilpuma darbiem parastā plīts ir pārāka par gāzi. Cepeškrāns gan bezcers - skārda izdeg lupatu lēveros bez maz pa gadu, čugunam vajadzētu labāk turēt, bet trāpīt temperatūras - vienā galā deg otrā zaļš. Tur nav vērts cīnīties, labāk mūsdienu elektriskā vai gāzes - nav jau tā pārtika tik lēta, lai bojātu to tajās pavardu cepeškrāsnīs.