Vispār jau tas ir krāsns parastās trūkums, ka blakus ir, bet aiz trim durvīm nav. Manā iecerē vienkārši blakus krāsnij kontūru nevajag taisīt, bet gan aizsūtīt siltumu uz tālīno mūrīti citā istabā. Un inerce spēlē abos virzienos, tajā skaitā man vajadzīgajā.

Domājot mūri, mēs domājam karstu virsmu. Šeit tik karstu nevajag, jo domājamā virsma ir liela un līdzinās vairāk tradicionālajai sienu/grīdu apkurei.

Vēsāko atpakaļgaitu var arī pa pagrīdi palaist.

Bet tas viss, protams, tāda teorija vien ir. Tāpēc rakstu šeit, lai taptu iedrošināts vai demotivēts ar stroikās rūdītu vīru spriedumiem.
Mani gan drusku uztrauc blaknes, no sērijas, ka tapetes kritīs nost no tik pārkaltētas sienas, vai kas tamlīdzīgs.

Es apsvērtu iespēju aķi iebūvēt sienā. Ticis vaļā no krāšņu apkurēm, vairs tās nevēlos... Rādītāji malkas apkurei ir un paliks pēc manām domām divi - pēc iespējas labāki sadegšanas apstākļi un pēc iespējas zemākas dūmgāzu temp, lai arī būtu jāliek pakota neržas rore par skursteni...

Ja turpinām teorētiski attīstīt ideju:
1. Karstā gaisa turp ejas maksimāli tuvu grīdas līmenim, lai telpā strādātu konvekcija.
2.Atgaita pati augšējā eja. Diezin vai būtu lietderīgi sienā augstāk par 1,5m no grīdas.
3.Siltumatdošanas zonā (3. istabā) jāiemūrē kāds caurulīšu siltummainis ar spēju strauji noņemt siltumu no ejas un atdot telpā. Temperatūras svārstību izlīdzināšanai tieši pie siltummaiņa var piekombinēt kārtīgu tilpumu ar parafīnu, kas daudz siltuma enerģijas uzņem kušanai (atkarībā no ķīmiskā sastāva diapazons ap 60 grādi Celsija) un, tikai pilnībā izkūstot, palielina savu temperatūru. Savukārt arī sacietēšanas process ilgi notiek pie šīs pašas temperatūras, un tikai tad tā krītas straujāk. Par kādām pāris stundām var pastiept komfortu bez automātikas. Tomēr jāņem vērā, ka tā ir bīstama degoša masa pie zināmiem apstākļiem!
4.Siltumapmaiņas intensificēšanai ejās liktu kādus masīvus metāla priekšmetus (kāpurķēžu posmus), kas ar savu lielo metālisko virsmu konvektīvi straujāk ķertu siltumu no gaisa un papildus starojuma veidā atdotu uz ejas sieniņām. Skaņas gan varētu būt interesantas, kad vējš pūš kāpurķēdēs. DDD!
5.Eju iekšējās virsmas. Kaut kā jāgruntē. Citādi pie intensīvas gaisa kustības tiks rautas nost būvmateriāla daļiņas un bojāts ventilators.
Tāda lūk teorija.

SerViss, kā būtu ar atgaitu pa par brīvu iegūstamo pagrīdes telpu? Ievērojami palielinātu siltumapmaiņas virsmu.

Turpgaita pa sienu grīdas līmenī ir laba no siltumatdeves viedokļa, bet spēlē pret vilkmes fiziku. Es neceru to visu iztaisīt pašvilkmes režīmā, bet droši vien labāk, ka dabīgie spēki ventilatoram palīdz nevis pretojās.

Gruntēt bloku iekšsienas? - tas neiet kopā ar uzstādījumu eksperimentēt par to nemaksājot. Tad jau filtrs būtu lētāk. Bez tam tik liels vējš jau tur diezvai būtu. Es pat domāju, ka tur vajag konstantu 24h ventilatoru ar mazu jaudu lai starpkuršanas peridos dzen tālāk tuvākājās konstrukcijās akumulēto siltumu.

Nekas jau ar neliedz piemest ūdens bunduli, lai kurināšanai noņemtu jaudas pīķi un caur to pašu krāsns ūdens sienu lēnām atdotu starplaikos. Uz pašteci, protams, jo bunduļa saimnieks tic, ka spēks vados ir no nelabā. Tiesa bundulis atkal nav eksperimenta bezmaksas sadaļa.

Kas ir domāts ar pagrīdes telpu? Cik viņa hermētiska attiecībā uz iekštelpām? Tev tur beigās nebūs viss kopā ar putekļiem, pagrīdes skaidām, pelēm un (tpu, tpu) dzirkstelēm, jo kaut kādā brīdī tiem gružiem ir saskare ar nokaitētu dzelzi?

Nu no jauna būvētā kulturālā siltās pagrīdes telpā ir betons no vienas puses, gridas reģipsis no otras un pa vidu lāgas. Ar lāgām arī var piešķirt gaisa ceļam čūskas formu par baltu velti.

Hermētiskums nav problēma un tīrība arī ne. Ugunsdrošība - nezinu. Varbūt tās lāgas ar kaut kādu antipirēnu jānosmērē, bet no otras puses tas būtu tīrs gaiss, kurš jau ir daudzdesmit metru gājis pa mūra kontūru.

Lāgu materiāls. Reģipša izturība virs dobtas virsmas un akumulācijas spēja...

Atzīšos, ka es to grīdas reģipsi rokā neesmu turējis. Vai tas ir nederīgs uz dobumiem? Lāgas pārkaltīs un šķobīsies? Vai ir kādi aizstājēji, saglabājot vēlmi eksperimentēt pa lēto un nezaudējot grīdas normālo funkcionalitāti?

Reģipsis kā reģipsis, tik skaitās nedaudz vairāk armēts, parasti mazāki izmēri, var būt jau dubultā ar pusspundē nobīdītām malām. Domāts vai nu peldošām grīdām, vai uz cita salīdzinoši nepārtraukta pamata - osb, grīdas dēļiem, u.c. Siltajās grīdās parasti izmanto otrajos stāvos, kur nepieciešama vieglāka konstrukcija - starp plāksnēm carulītes, starp caurulīšu līkumiem atgriezumi, tukšumus aizlej, un otru plāksni pa virsu. Kas attiecas uz lāgām, tad dotajā gadījumā neredzu nekādu labumu pielietot apkures kanālos materiālu, kurš ir masīvs, aizņem vietu, bet ir siltumizolators.

[www.varupats.lv]ģipša-grīdas-būvniecība
Redz kur čalis liek ģipsi uz kokiem.

Nu man tās lāgas būtu tikai konstruktīvs elements lai ir šķirba, siltums tiktu atdots rīvējoties gaisam pret reģipsi. Neredzu kā citādi pagrīdi izveidot. Efektivitāte šeit ir otršķirīga, galvenokārt man būtu labs gaisa atgaitas kanāls ar mazu plūsmas pretestību, jo liels šķērsgriezums. Kanāls par velti.

Ir diskutabli vai tā ņemšanās ar pagrīdes izveidi atbilst uzstādītajai eksperimenta filosofijai taisīt to par mazcenas pasākumu. Tomēr man pagrīdi gribas atstāt, lai es varu ierīkot visādas komunikācijas (piemēram iebūvēto putekļu sūcēju) kad man tam būs gana naudas.

Ok, bet vai man tie koki sametīs kūkumus ja viņus tur tā viegli fēnos?