Sveiki vīri,

Es rūpīgi studēju jūsu ilggadējos spriedumus par apkures risinājumiem. Daudz vērtīgu atziņu esmu guvis. Paralēli esmu studējis izmaksu ekseli, tas mēdz patīkami atgriezt realitātē, kad inženiertehniskās domas lidojums ir zaudējis kontroli.

Izmaksas man ir likušas apskatīt arī tādu apkures veidu kā siltā gaisa vadu apkure. Šis risinājums ir patīkami lēts un ekspluatācijā vienkāršs, bet, būsim pret sevi godīgi, patizls arī. Trūkumi zināmie -zema automatizācija, lēkājoša temperatūras līkne, zems komforts dēļ gaisa kustības, putekļi, nomelnējušas lūkas un kas tur vēl ne.

Vēl man ir klikšķis uz pēc iespējas pašpietiekamām sistēmām. Nu no sērijas, ka nedēļu nav elektrības, utt.

Skatoties uz sapņu mājas projektu, kur netālu gar potenciālo krāsns vietu iet liela starpsiena, es esmu dzemdinājis ideju uz kuru internets, pirmajā skatā, nesniedz nedz noliegumu, nedz apstiprinājumu.

Tātad - starpsienu es izbūvēju no blokiem, dubultu ar tādu kā gaisa spraugu pa vidu. Materiālu lietoju ar labu vadītspēju un siltuma inerci. Pilnos silikāta bloku vai ko tamlīdzīgu. Gaisa spraugai vēl piešķiru čūskas kontūru. Vienā galā čūskai karstā gaisa ievads, otrā izvads, kas aiziet atpakaļ uz kamīnu, veidojot noslēgtu sistēmu. Iegūstam silto sienu, jeb mūrīti.

Sistēmai zūd gandrīz visi gaisa apkures trūkumi. Saglabājas lētums, drošums un ekspluatācijas vienkāršība.

Ok, gaiss ir slikts siltuma nesējs. To es varu kompensēt palielinot nesēja kustības ātrumu, jo man tas gaiss nav jālieto. Tas gan varētu radīt zināmu troksni.

Sistēma varētu būt slikti automatizējama, bet izbūves un ekspluatācijas izmaksas man atļautu kā balansējošu elementu izmantot elektrību, kas, savukārt, ir ļoti viegli piemērojama šai funkcijai.

Lietderības koeficients kurināmajam gan laikam būs zems. Toties primārais enerģijas avots - malka ir no lētā gala.

Vēl jau tā var spēlēties zemgrīdas telpu siltās pagrīdes gadījumā.

Es ļoti vēlētos dzirdēt idejas kritiku.

Met no galvas ārā apkuri ar gaisu. Vienīgi super, truper pasīvā mājā, kad apkuri vajag reti un ču ču.

Piedod, bet man ļoti patīk Tavs domu gājiens. Tur kaut kas sanāks, romiešiem arī bija šāda apkure. Nekāda vaina gāja bez elektrības gadiem, pārāk neindējās nost. Tāda liela krāsns ar zemu temperatūru varētu būt ļoti labs variants. Un liels daudzums ar termisku materiālu arī neļaus mājai lēkāt līdzi āra te,peratūrai. Ej šajā virzienā u. Ziņo šeit, kas sanāk. Un bildes liec pēc iespējas vairāk.

Jā, noteikti sanāks, romiešiem bija ziemas kā vikingiem...
Uzmūrē normālas krāsni(s) un miers.

Cik saprotu tu taču netaisies dūmgāzes laist caur to starpsienu, bet gan karsto gaisu, kas uzsilst no krāsniņas. Nu jā, pats viņš tur diezgn knapi cirkulēs. Bet ventilatori mēdz elektrību vairāk rīt, kā cirkulācijas sūkņi. Bet orientēties uz nedēļu bez elektrības. Nu nezinu, pakārtot sistēmu priekš vienas reizes pa 20 gadiem neatmaksājas.

Dūmgāzes nē. Tikai tīru gaisu, kas ir sasildīts ar krāsns ārējo virsmu.

Par ventilatoru - tāds sistēmā noteikti būtu un pamatīgs. Es neprecīzi izteicos, jo ar pašpieteikamību bija doma, ka tā krāsns vienkārša kurināšana bez elektrības ir iespējama un nekas nevārīsies. Un ne tikai nevārīsies, bet arī nesasasls, nenoplūdīs, nerūsēs, nesagaisosies, nejuks dārgi vārsti un krāni utt. Tas ventilators un pārītis primitīvu temperatūras mērītāju/ vārstuļu būtu sistēmas sarežģītākais punkts.

Krāsns tomēr nav tas. Pie krāsns karsti, blakus istabā auksti utt. Starp citu ir arī granulu katli, kas darbojās siltā gaisa ražošanas režīmā. Tā ka kaut kāda automatizācija ir iespējama.

Mājai priekš tāda risinājuma ir tādai puspasīvai jābūt, tas ir fakts.

Lai sasildītu tādu sienu vai nu vajag augstu temperatūru vai šausmīgi ilgu laiku. Ja parastā krāsns kaut kur sāk adot siltumu pēc 2 stundām, ap 3 līdz 4 sasniedzot maksimumu. Cik ilgs laiks paies, lai vispār kaut kādu siltumu varētu just, jo temperatūra gaisam tomēr būs krietni zemāka? Ja lielāks sienas laukums, jo pietiktu ar zemāku temperatūru, Tomēr, ja arī izdotos šādā veidā pieražot pietiekoši karstu temperatūras gaisu, būs grūtības ar ventilatora iegādi, kurš šādu t var izturēt un būtu pietiekoši ražīgs. Ja neizdodas transportēt pietiekami karstu gaisu, tas nozīmē, ka sanāk lietot mazāk masīvus (plānākus) materiālus, kas savukārt samazina siltumietilpību un inerci. Nu kaut kā tā, no kritikas puses :)

doma par mūrīti ir laba un gadu garumā pārbaudīta. tikai pie viena nosacījuma, ka šo silda ar dūmgāzēm, kurām ir attiecīga t. pretējā gadījumā projekts nefunkcionēs.

protams, ka pie klasiskā risinājuma ir svarīga vilkme, piešaušanās pie kurināšanas, un iespēja tās cukas iztīrīt.

Ideju manuprāt vajag transformēt izmantojot tikai principus, piemēram:
Krāsni veido kā sienu;
siltuma atdevi regulē ar gaisa cirkulāciju, ko veido atdaloša konstrukcija un regulējamas atveres;
Sienu veido kā klasisku ūdens akumulātoru .

Piekrītu ETT, ar parasto krāsni būs grūti, bet ar šādu [kadiki-arv.lv] to mūri varētu sasildīt to mūri, protams jārisina gaisa cirkulācijas jautājums (ventilatori). Un šo krāsni var arī skaisti apmūrēt, kā bildēs.
Varbūt kādam ir pieredze ar šīm krāsnīm?