UZ SĀKUMU :: DISKUSIJAS :: SLUDINĀJUMI :: UZDOD JAUTĀJUMU
Inženiertīkli :
Building.Lv Forums
Apkure, kanalizācija, ūdensvads, santehnika, elektrība u.c.
Apkure, kanalizācija, ūdensvads, santehnika, elektrība u.c.
Pašreizējā: 2 no 3
Re: esošas kanalizācijas drenāža
Autors:
andisk26
()
Datums: 29/04/2013 12:29
Varbūt izstāstiet smalkāk, kaut kur neiebraucu, kāda starpība vai iesūcās zemē no otrā un trešā bunduļa, vai teiksim ja ir grodi ar dibenu un no viņiem aiziet infiltrācijas caurule no kuras tāpat viss aiziet zemē ?
Re: esošas kanalizācijas drenāža
Autors:
andisk26
()
Datums: 29/04/2013 12:54
Kā izskatītos ja manis aprakstītajā gadijumā es pirmajam grodam kas ir ar dibenu pievienoju kompresoru lai pumpē gaisu un saberu baktērijas un no pēdējā iztaisu izvadu vai uz grāvi vai uz infiltrācijas lauku, tas pēc bio neož ???
Re: esošas kanalizācijas drenāža
Autors:
ub
()
Datums: 29/04/2013 13:15
Man šitie bio tomēr izskatās pēc reklāmas trika. Ja man laukos ir āra ateja vai krutākais bio ar laukiem, tad no tā cilvēku saražotais mēslu un sadzīves ķīmijas daudzums nemainās, tas pats arī pilsētā. Katram dabīgam mēslam zemē uzglūn un gaida miljoniem baktēriju, kas to vien cer sadalīt, jo no tā pārtiek, pretējā gadījumā mums krātos mēslu čupas. Dažādajai sadzīves ķīmijai nez vai baktērijas ir paredzētas, ne dabīgās Latvijas zemē dzīvojošās ne importa. Vienīgais jautājums- cik lielu platībā mēs mēslus izdalām- jo varam atļauties lielākā, jo vairāk dabīgo baktēriju tos sadalīs, kas ir pilnīgi dabīgs process. Bailes no baktērijām, kas mēslus sāk sadalīt jau tualetes podā, mums ir iepotējuši tie paši sadzīves ķīmijas ražotāji ar savām reklāmām. Vēlreiz- taisi attīrīšanas iekārtu kādu gribi, no tā nemainās mēlu daudzums un turpat pie mājas viņi arī tiks gardu muti no baktērijām apēsti, starpība var būt daži desmiti metru.
Re: esošas kanalizācijas drenāža
Autors:
Enrike
()
Datums: 29/04/2013 13:18
to Andis26 :
Te viss no grunts un lietošanas intensitates ( + majas iemītnieku skaits ) atkarīgs ,
domāju ka mēneša laikā visam vajadzētu atjaunosies , grunts ūdeņi vēl augsti, pie manis 1,5m līmenī , tas nozīmē ka nav kur jau iet tam saturam. Šādā pavasaru ( grunts ūdeņu ) un rudens lietavu situācijā izejas redzu tikai 2-vas - vai nu būtiski palielināt aku tilpumu , lai pārdzīvotu šādus periodus - tas tagad jau būs dārgi , vai būvēt kārtīgu infiltrācijas lauku - atkārtoju kārtīgu :O) , nevis vienkārši ierakt cauruli kā to praktizē mūsu celtnieki. Infiltrācijas lauka gadījumā paredzi arī ka reizi gadu 7-10 laikā tas būtu jāatsvaidzina svaigu ar pildījumu.
Man ir līdzīgi Tev , tikai 2x2m g sakumā , tad 2x1,5m ar dibenu , tad 3x1m ar dibenu - tad infiltracijas lauks ( geotekstils - oļi + smilts + sķembas - infiltracijas caurule 15m garumā ) 4 gadu ekspluatācija bez izmaksām , domaju ka vēl ( dzīve rādīs :O) ) pēc 3–īs sezonām saukšu mašinu
Te viss no grunts un lietošanas intensitates ( + majas iemītnieku skaits ) atkarīgs ,
domāju ka mēneša laikā visam vajadzētu atjaunosies , grunts ūdeņi vēl augsti, pie manis 1,5m līmenī , tas nozīmē ka nav kur jau iet tam saturam. Šādā pavasaru ( grunts ūdeņu ) un rudens lietavu situācijā izejas redzu tikai 2-vas - vai nu būtiski palielināt aku tilpumu , lai pārdzīvotu šādus periodus - tas tagad jau būs dārgi , vai būvēt kārtīgu infiltrācijas lauku - atkārtoju kārtīgu :O) , nevis vienkārši ierakt cauruli kā to praktizē mūsu celtnieki. Infiltrācijas lauka gadījumā paredzi arī ka reizi gadu 7-10 laikā tas būtu jāatsvaidzina svaigu ar pildījumu.
Man ir līdzīgi Tev , tikai 2x2m g sakumā , tad 2x1,5m ar dibenu , tad 3x1m ar dibenu - tad infiltracijas lauks ( geotekstils - oļi + smilts + sķembas - infiltracijas caurule 15m garumā ) 4 gadu ekspluatācija bez izmaksām , domaju ka vēl ( dzīve rādīs :O) ) pēc 3–īs sezonām saukšu mašinu
Re: esošas kanalizācijas drenāža
Autors:
Alvisss
()
Datums: 29/04/2013 14:23
andisk26 Wrote:
-------------------------------------------------------
> Varbūt izstāstiet smalkāk, kaut kur neiebraucu,
> kāda starpība vai iesūcās zemē no otrā un
> trešā bunduļa, vai teiksim ja ir grodi ar
> dibenu un no viņiem aiziet infiltrācijas caurule
> no kuras tāpat viss aiziet zemē ?
Neesmu speciālists, bet ir viedoklis! :D Bet, ja nopietni, tad atšķirība ir infiltrācijas lauka dziļumā jeb kādā dziļumā novadi netīros ūdeņus. Pēc teorijas ir tā, jo tuvāk zemes virskārtai, jo bagātīgāk ar baktērijām, kas šai ūdeņos esošos "netīrumus" pārstrādā jeb apēd. Toties, jo dziļāk tiek infiltrēts, jo mazāk tiek klāt šo baktēriju un jo vairāk neattīrītu notekūdeņu iesūcas dziļāk, radot piesārņojuma draudus.
-------------------------------------------------------
> Varbūt izstāstiet smalkāk, kaut kur neiebraucu,
> kāda starpība vai iesūcās zemē no otrā un
> trešā bunduļa, vai teiksim ja ir grodi ar
> dibenu un no viņiem aiziet infiltrācijas caurule
> no kuras tāpat viss aiziet zemē ?
Neesmu speciālists, bet ir viedoklis! :D Bet, ja nopietni, tad atšķirība ir infiltrācijas lauka dziļumā jeb kādā dziļumā novadi netīros ūdeņus. Pēc teorijas ir tā, jo tuvāk zemes virskārtai, jo bagātīgāk ar baktērijām, kas šai ūdeņos esošos "netīrumus" pārstrādā jeb apēd. Toties, jo dziļāk tiek infiltrēts, jo mazāk tiek klāt šo baktēriju un jo vairāk neattīrītu notekūdeņu iesūcas dziļāk, radot piesārņojuma draudus.
Re: esošas kanalizācijas drenāža
Autors:
Vienstāvs
()
Datums: 29/04/2013 14:49
Ju seklāk, jo vairāk dažādu augu (tai skaitā koku) sakņu, kas sadarbibā ar baktērijām "ēd" sūdus.
Re: esošas kanalizācijas drenāža
Autors:
khe
()
Datums: 29/04/2013 14:57
Alvisss piekrītu, jo ir kur lasīts, ka dziļāk par metru vajadzīgās baktērijas tik maz, ka neskaitās attīrīšana. Arī sakņu sistēma neizmantos. Tas vienk iet gruntī...
Ja skaties perspektīvā, tad pirmos grodus laukā un to vietā bioloģijas bunduli(piem bioclar) un drenāžas lauks, kas būs ļooti ilglaicīgs, ja vajag pielāpīties, tad tikai drenāžas lauks vai nu paštecē, vai caur pārsūknēšanas trumuli.
Tie, kas saka, ka nepiesārņo, varbūt nav rakuši zemi, kur laists septiķis - tā visa ir zili melna un smirdīga un tas viss brauc lejā uz gruntsūdeņiem.
Ja skaties perspektīvā, tad pirmos grodus laukā un to vietā bioloģijas bunduli(piem bioclar) un drenāžas lauks, kas būs ļooti ilglaicīgs, ja vajag pielāpīties, tad tikai drenāžas lauks vai nu paštecē, vai caur pārsūknēšanas trumuli.
Tie, kas saka, ka nepiesārņo, varbūt nav rakuši zemi, kur laists septiķis - tā visa ir zili melna un smirdīga un tas viss brauc lejā uz gruntsūdeņiem.
Re: esošas kanalizācijas drenāža
Autors:
Begemotc
()
Datums: 29/04/2013 14:58
Arī neatbalstu dabas piesārņošanu, bet kā reiz aizdomājos par to, cik tad patiesībā tā ķīmija no veļas mašīnas, traukiem, Wc, dušas utt ir kaitīga, ja ap kaimiņa "sūdu aku", kas ir prosto divi 1,5 metrīgi grodi ar dibenu, kurā visa mantība satek jau nez kuro gadu, un šķidrums turpat sūcas visos virzienos un pavasaros palu laikā kopējais mantas līmenis ir teju augstāks par zemes līmeni, ir nevis nāves zona, bet vistreknākā zāle... :)
A lietots tiek daudz - 3 pieaugušie, divi bērni. Visi ar slieksmi uz tīrību nevis bomzību...
A lietots tiek daudz - 3 pieaugušie, divi bērni. Visi ar slieksmi uz tīrību nevis bomzību...
Re: esošas kanalizācijas drenāža
Autors:
khe
()
Datums: 29/04/2013 15:01
Ja jau to var sadzīt zālē, kokos, tad ideāli, bet kurš to smaku ķerpīs, ja būs ''titikaka ezeriņš''...
Re: esošas kanalizācijas drenāža
Autors:
andisk26
()
Datums: 29/04/2013 15:04
Par šito variantu var kāds pakomentēt ???:
Kā izskatītos ja manis aprakstītajā gadijumā es pirmajam grodam kas ir ar dibenu pievienoju kompresoru lai pumpē gaisu un saberu baktērijas un no pēdējā iztaisu izvadu vai uz grāvi vai uz infiltrācijas lauku, tas pēc bio neož ???
Kā izskatītos ja manis aprakstītajā gadijumā es pirmajam grodam kas ir ar dibenu pievienoju kompresoru lai pumpē gaisu un saberu baktērijas un no pēdējā iztaisu izvadu vai uz grāvi vai uz infiltrācijas lauku, tas pēc bio neož ???
Pašreizējā: 2 no 3