Ietekmējoties no krievu forumhousa sāku domāt, vai neieviest arī sev tādu režīmu malkas katlam. Plānoju rekonstruēt savu katla saimniecību un pārnest katlu uz garāžu un līdz ar to šo to pārveidot. Start/stopu domāju kā alternatīvu siltuma akumulatoriem un lielam izplešanās traukam, kas būtu nepieciešams pie akumulatoriem. Bet, lai labāk prognozētu sistēmas uzvedību, gribētu uzzināt dažas lietas no tiem, kam granulu un dīzeļa katli. Piemēram, cik ilgstoši katls ieslēdzas un ar kādiem intervāliem ziemas aukstajās dienās un cik starpsezonā? Malkas katls ar savu inerci tomēr nav gluži dīzeļa vai granulnieks, tomēr šādas tādas sakarības varētu būt noderīgas. Plānoju, ka savu katlu mierīgi varētu apstādināt, aizverot gaisu uz stundām divām. Tā, lai tas galīgi neapdzistu un atverot pieplūdi, atkal uzstartētos. Varbūt pat būtu vajadzigs kāds neliels 200 - 300l akumulators, kur varētu nogrūst lieko inerces siltumu, kad vajadzīgā t sasniegta, vārsti aizvērti, bet katls vēl kādu brīdi ražo siltumu.

Kāpēc atmet tieši aķus? Stopojot malkas katlu pirolīze kādu laiku turpinās tur, kur pāri 300gr, laikam.

Ideja garām!

Kāpēc?
1. KHE jau teica

2. Malka vislabāk (ar vislielāko lietderības koeficientu) sadeg tieši režīmā "gāzi grīdā"
Pievērsi gaisu- malka gruzdēs (pirolīze) un degošās vielas nesadegušas kūpēs gaisā. Nah tas ir vajadzīgs? Kad pēc pāris h atjaunosi gaisa padevi nav zināms vai katls par jaunu iedegsies vai tomēr būs nodzisis tā, ka nekā :D

Granulu un dīzeļa katli liesmas stiprumu regulē mainot kurināmā padevi. Malkas gadījumā tas nav iespējams!

Neizgudro riteni par jaunu- ja katls būs garāža - atrodi vietu priekš siltuma aķa, kārtīgi nosiltini un problēmu nebūs.

Gadās,ka dzīve spiež pieņemt dažādus upurus. Ar malkas katla stopēšanu varbūt iegūst zināmu ilūziju par regulējamu apkuri, bet paņēmiens diezgan drastisks. Tērauda katlam vispār ātra nāve. Turklāt pieaug arī nelietderīgs malkas patēriņš, jo stopa laikā process uzreiz neapstājas, bet nekas lietderīgs nenotiek. Bīstamība! Deggāze ta izdalās,un gaida tikšanos ar gaisu un dzirksteli. Pirmkārt jau jāpiesargas no noplūdes telpā, otrkārt aizdegšanās var sākties ar smuku pafffffff ne tikai degkamerā, bet arī dūmvada pievienojumos.
PS Nezinu reālo nepieciešamību, bet, ja paliek pie malkas, tad es tikai par maksimāli lietderīgu sadegšanas procesu ar enerģijas uzkrāšanu akumulatorā.

Jā, man arī no sākuma likās - krievu breds kaut kāds. Bet ilgāk apdomājot un pierodot pie domas, tā vairs neliekas.

Paliekošās pirolīzes problēmu varēt atrisināt, kādu laiku vēl padodot sekundāro gaisu pēc primārā aizvēršanas. Cik ilgi, 2 minūtes vai 10 to var noskaidrot eksperimentāli.

Ja katla durvis un gaisa vārsts pietiekami blīvs, tad paužu laikā gruzdēs minimāli un gaisā aizlidos maz.


Aķu problēma ir nauda un vieta. Ja vietu vēl garāžā varētu atrast.(kaut arī loģiski, par tik samazinās garāžas lietderīgā platība) tad par diviem akumulatoriem un kārtīgu izplešanās trauku izdotiem 500+ Ls varu iepirkt gatavu malku 3 gadiem! Ir ko padomāt.

Ir man tāda paštaisīta sistēma un darbojas bez problēmām. Vairāk gan tā domāta konkrētas temperatūras nodrošināšanai un divas stundas katls nekad nosmacēts nestāv. Nekas tur nelido gaisā no dzirksteles un degšanas process ir kā reizi optimāls. Malku dedzinot, vienmēr vajag pievadīt tā saukto virsgaisu. Ja kurina start-stop režīma, tad obligāti. Kad aizkrīt gaisa vārsts izdalās gāzes,kuras sadeg viietā, kur tiek padots virsgaiss un nerodas nekādas problēmas. Es vēl uzkonstruēju tā, kad pazūd elektrība, tad automātika protams atslēdzas un, lai katls neaizieietu raznosā, gaisa vārsts ar savu svaru aizkrīt ciet. Es uzkatu,ka tā malku dedzināt ir daudz efektīvāk,nekā ar tiem termoregulātoriem, kuri ar ķēdīti rausta gaisa padevi. Malka vislabāk sadeg ar švunku, nevis smacējot.

Bet tad jau tāpat sanāk dienā 3-4 reizes pie tā katla piestaigāt-kur tad tas efekts.Es arī kurinu ar malku un visa akumulācija ir čuguna radiatori un 300 litru sistēma.Esmu visādi izmēģinājis kurināt,un varu tikai piekrist,ka visekonomiskāk sanāk kurināt ar pilnu klapi. Līdz mīnus5C kurinu aptuveni stundu 1x dienā t.i -iekurinu un 1x piemetu- vis. 30 min. laikā sistēmā 60 C un jo sausāka malka,jo labāk. Esmu kautkur dzirdējis,ka pārāk sausa malka neesot laba-nesaprotu kāpēc? Ja piemērots katls un pusi nerauj skurstenī-nekādu problēmu.

Man nesanāk, jo mājā paralēli sieva parasti kurina plīti un tad sasilst sēdmūrītis ar rieri, kuri naktī uztur māju "pie dzīvības". Lai kā arī nebūtu, ja kurina ar malku, tad katls ir "jāapciemo". Nezinu, kapēc cilvēki tik šausmīgi baidās no mājas kurināšanas. Tā tak patīkama fiziska nodarbe. Vai tad labāk zvilnēt gultā, skatīties bezjēgā televizoru un pēc tam iet uz sportazāli, lai alusvēderiņu nodzītu.

Pastāsti,Didzi lūdzu, sīkāk par savu start-stop malkas katlam! kas to vārstu temp nokrītot atkal atrauj vaļā? Cik liela temp starpība starp ieslēgšanos un izslēgšanos? Vai virsgaiss tiek iepriekš uzkarsēts, vai tas pēc tam, kad beidz degt gāzes vienk nedzesē katlu?

Ieslēgšanās un izslēgšanās temoeratūru es varu uzlikt kādu gribu. Ja lielu karstumu uzreiz nevajag, tad uzlieku lielāku starpību, bet izslēgšanās temperatūra vienmēr ir starp 80-90 grādi, lai darva neveidojas. Vispār es visu to daru pilnīgi uz čuju. Nekādus gaisus nesildu, jo to uzskatu pilnīgi par lieku. Kāda nu temperatūra katlutelpā ir, tāds arī sanāk virsgaiss. Kad krāsns izdeg. tad vārsts paliek vaļā un ta spofig. Ja katls atdziest, tad tas vienalga ir zemākajā punktā un māju nedzesē. Ar visādiem spiediena testiem nekad neesmu ņēmies un neko speciāli blīvējis. Man vienkāršāk lieku steru malku nocirst, nevis uztraukties, ka tik nu pa skursteni kāds mazumiņš siltuma nepasprūk :) Nu jā, man pašteces sistēma un viss darīts, lai nenosaltu arī tad, kad nav elektrības. Bez elektrības es vienkārši kurinu rokas režīmā. Jo automātika vienkāršāka, jo tā stabilāk strādā un vienkāršāk regulējama.