Mums ir veca koka māja, apšūta štruntīgi - ar putuplastu un ko tik vēl ne. Plānots mainīt, bet pagaidām gribam izlemt - ko, kā darīt, pirms ķerties klāt. Bēniņos siltināts, bet ar tikpat štruntīgi, kā ārsienas. Mājā ievilkta gāzes apkure pirms kādiem +/- 6 gadiem - Junkers Cerasmart katls+apkures balonu sistēma ar skapi ārpusē lielajiem baloniem 6 gab. Balons iziet visai fiksi - nedēļā cauri ziemas sezonā. Respektīvi - ap 30 Ls uz nedēļu uz 120m2, bet ja auksts ap - 20 - iziet pat 2-3 dienās.

Mājai ir divi vecie skursteņi - viens šobrīd nezināmā stāvoklī, jo krāsns, kas bijušas - nojauktas, apšūts ar reģipsi, bet izskatās izmantojams. Otrs - kuram vienā šahtā ielaista gāzes apkurei truba, bet pie otras - kamīns. Kamīns gan smukumam tik der - piesildīt spēj tikai to nelielo viesistabu.
Ir divi varinati padomā - ieviest malkas centrālapkuri 1. vai mūrētā kamīna vietā kamīna kurtuvi ar tādu funkciju vai 2. - nelielu katlu, jo lielākam fiziski esošā platībā vietas nav, bez tam gāzes trubu dēļ tuvumā ar nevar likt...
Ideāli būtu, ja var sajūgt kopā ar esošo gāzes apkuri(lai māju iespējams atstāt pāris dienas, ja rodās tāda vajadzība) - ar malku kurināt ikdienā, bet gāzi - kā alternatīvu atstāt. Pa ausu galam dzirdēts, ka var saslēgt.

Bet pašiem nav nekādas saprašanas par to, ko kā vajag, kur nu vēl uzstādīšānu. Ir doma meklēt speciālistu, kas labāk spētu novērtēt - ko un kā likt uz esošo situāciju un m2 - kur?
Energoaudits nav taisīts - tur jau tāpat skaidrs, ka bēniņi vēl jāsiltina, bet sienas ir jāskatās, jo šobrīd mazliet paurbinot apmetumu - redzams, ka paplāna putuplasta plāksne uzklāta uz koka. Man jau pat kā idiotam šajā joma skaidrs, ka uz koka veca deiz vai putuplasts labs. Ko vietā un cik klāt ticamāk kādam buvspečukam jajautā. Bet ziema nāk un baisi dārgi ar to gāzi.Malka mums pašiem sagatavota aliektiem galiem - varētu ar to kurināt.

Pie viena par silto ūdeni - šobrīd to silda Junkers, vairāki mazi bērni - ūdens iet uz urā. Jāizdomā pie esošās situācijas - kā nodrošināt paprāvu kvantumu ūdens sasildīšanu maksimāli lētāk. Pie kam esošā platība pakliek par mazu - ir doma nelielu piebuvi taisīt(1 istaba), kur platība mājai palielinātos par aptuveni 17-20 m2.No 120 uz 140 aptuveni. Ja tagad mainam apkuri, jau tagad šo jāparedz/jārēķinās, jo tuvāko 3 gadu laikā platību par vismaz vienu telpu būs jāpalielina.
Māja ir 1 st., bēniņus bij doma izbuvēt, bet par cik nav skaidrs, cik stipras ir esošās konstrukcijas+jumts būtu jāpaceļ, vairs pat to domu neapsveru.

Nu, pirmais kas iešaujas prātā ir atsevišķas katlutelpas izveide(var apsvērt kā nelielu piebūvi), kaut vai tādēļ, lai neaizņemtu dzīvojamo platību un netīrības dēļ (malkas novietošana, pelni). Protams, jāparedz vieta arī apkures akumulatoram, boilerim utt.
Var saslēgt gāzes apkuri ar malkas.
Varu pakonsultēt uz vietas!

Pareizākais, no ekonomiskā viedokļa, ir vispirms māju dabūt kondīcijā, tad tikai sākt rūpēties par siltuma avotu. Jo, ja pareizi nosiltina māju, var sanākt, ka katls vai katli jāpērk 2-3 reizes mazāki - māja vairs nepatērē tik daudz.

Nākamais - koka māju vislabāk būtu siltināt no ārpuses. Noraut nafig visu nost (sevišķi putuplastu!!!) līdz plikiem guļbaļķiem, stāvbaļķiem vai kas nu tur ir, uzsist latojumu un maukt virsū ekovati (celulozes vati) vai kādu no tiem produktiem. Celulozes vate pēc savas būtības ir tas pats koks (celuloze), tikai saēvelēta pūkās :) Es teiktu, ka uz fasādes vajag 15-20 cm celulozes vates, uz bēniņiem - 30 - 40 cm.
Uz fasādes pēc tam var sist, piem. fibrolītu un pēc tam kaut kādu apmetumu.

Un tad var domāt par siltuma avotu. Nezinu vietējos apstākļus, bet varu iedomāties, ka tas var būt tiklab gāzes katls, cik jebkurš cits avots. Tas jāskatās cik daudz ir vietas, un kas ir tuvumā pieejams. Cietajam kurināmajam jābūt vietai, kur to glabāt. Var būt tiklab granulas, malka, ogles, kā jebkas cits. Var būt arī gāze. Vispār, siltuma avotu mājai var būt kaut 10.

Ja grib iziet uz maksimāli ekonomisku variantu apkurei, viens no veidiem kā to izdarīt, ir uzstādīt siltuma akumulatoru (nu, tā ap 1 tonnu ūdens). Tad var kurināt manuāli ar cieto, kamēr kāds ir mājās, bet tad, kad visi prom, palaist automatizētu siltuma avotu - granulas, gāzes katlu, utt. Bet nu tā ir lieta, kas uz vietas jāpēta, jāanalizē un jāprojektē. No malas visu to tā 2 rindiņās nevar sarakstīt.

VanRaiks - to jau saprotam, ka vispirms vajadzētu siltinājumu, bet ja jāpiebuvē - tas jau būtu laikus jāieplāno, mums te sarežģīti ar piebuvi. Mājas ieejas gals ir zem sarkanajām līnijām, par cik blakus divas ielas, mēs uz stūra un kaut kad nezināmā nākotnē ielu taisās paplašināt u.c - mums iela nāks tuvāk.
Ar vietu švaki uz to pusi, kur jau ir esošā gāzes sistēma(augļu koki un tūlīt uzreiz iela, mazākā gan, kuru varbūt ar īpaši nepaplašinātu(teoretiski) un kur būtu loģiski likt tādu piebuvi: praktiski joprojām neizremontēta telpa(tamdēļ ar neizremontējam, lai var izštukot visu un nevis izremontēt un tad domāt, kur ko varēja ielikt), kur varētu pat ielikt katlu, pat loga vietu paplašinot līdz druvīm - atsevišķi ieeju uztaisīt malkas nešanai, kas teoretiski izskatās iespējams. Bet tas nozīmē atvadīties no vannas istabas, kas tur plānota:D, jo telpa jau nav liela - 3m garumā- 2 platumā(bet apmēram 1m garumā un 2 m platumā gar sienu aizņem jau tagad gāzes katls, gāzes un ūdens caurules un pieeja pie skursteņa+sildmūris, kas palicis no kādreizējās virtuves plīts). Sabakstīt tur apkures katlu no malkas+esošais gāzes katls u.c - man jau liekas diezgan neiespējamā misija. Man neuztrauktu ar malkas ienešana pa durvīm, visu tak var saslaucīt un uzkopt. Glabāšanai šķūnis jau top. Ir šobrīd maza WC kopā ar dušu blakus, citam pietiek, bet citam gribas vannu:) Teoretiski - abas var savienot, dušu likvidēt, bet īpaši jau neko no tā neiegūtu platības ziņā. Vilkt kaut kur citur - uzreiz izmaksas palielināsies ierīkošanai, kaut ir doma tāpat veidot piebuvi, vienam bērnam nav istabas. Piebuvēt uz jau esošās verandas rēķina(tur jau jumts ir, praktiski maz izmantojam pat pasēdēšanai, bet zem tās ir kanalizācijas aka, kur sanāk kopā WC un virtuves notekūdeņi) , kas jau pati par sevi būs risināma problēma, bet kur jau divas sienas ir - daļeji arī jumts un attiecīgi izmaksas mazākas droši vien. Faktiski tur varētu pārcelt apkures pričendāļus,WC/vannu, bērnam atstāt bijušo virtuves telpu nelielo, bet skursteņi verandai nav tuvumā pat(šobrīd nelietotais skurstenis(nav zināms stāvoklis) sanāk aptuveni 2,5 metru attālumā pa taisno(bet priekša jau esoša guļamistaba:D) un visu savilkt - būs baisās izmaksas.

Ar siltināšanu ar ticamāk jāsāk, tik jāieplāno būtu, kur likt, ko likt,lai nav pēc laika atkal kaut kas jāpārbuvē vai jāplēš nost un jāsiltina no jauna:D. Pie kam tā vāvuļošana par piebuvi ar kaķim zem astes liekama, jo nav zināms, kā ietu ar saskaņošanām, jo mums daļēji māja ir uz sarkanām līnijām, pirms nopirkām, te bija pārplānots, izrauti liekie gaitenīši, kas nav saskaņots un spēkā vēl vecie plāni. Veranda ar jumtiņu ir aptuveni 3 m x 2, tālāk stūris,kuru varētu piebuvēt kā istabu 2,5x3,5 - bet pirms nav nojausma par izmaksām, pat īpaši neko neštukojam dziļāk, bet par cik ir tā vajadzība lētāku apkuri+papildus nelielu telpu vienam bērnam-tad jādomā, kā atrisināt. Pārdot it kā nav paredzēts, bet nekad jau ne par ko nevari būt drošs kā dzīve mainās, par cik plānota tā ielas paplašināšana un draud daļējas zemes atsavināšana, māju tā kā nevarētu skart(bet mega droši ar nevaram būt), par cik tikai mazliet zem sarkanajām linijām- izpētīju likumus - pavisam atsavināt izmaksājot kompensāciju(zinu, ka izmaksā tikai kadastrālo - Dienvidu tilts kā piemērs) var tikai ja platība mazāka par 600 un cik tur tiem m2, dome klusē kā partizāni un saka - nāks tuvāk, tad redzēs. Bet tādā garā var paiet n gadi, jādzīvo tagad, bērni aug pa dienām,ne gadiem - apkure lētāka vajadzīga un papildus platība ar būtu vajadzīga - uz augšu vecai mājai būvēties - izmaksas būs krietni lielākas, jo jāceļ jumts augstāk, jāstiprina konstukcijas u.c Saprotu, ka vajag atrast zinošu cilvēku par vecām koka ēkām, apkuri/kanalizāciju, siltināšanu. Faktiski siiltināt lielu daļu varētu ar jau kaut šodien, ja tik iepriekš zinātu, cik ieplānot piebuves daļai siltinājumu. Griesti tas pats - bēniņus daļu var kaut tagad nosiltināt, bet daļai(2 istabām) jumts uzlikts līdz ar pašiem bēniņiem, tur nav pat paprāvas šķirbas, kur ielīst kaķim, kur nu vēl siltinājumu ielikt, pat nezinu, kā to atrisināt bez jumta pacelšanas, par cik māju laikam gatavojuši pārdot, tad viņiem bijis pie kājas - kā ko likt, ka tik jumts un daudz maz izskats:( Citādi jau mājai nekāda vaina, savulaik jau sūdus necēla. Guļbaļķu nav - vismaz pēc atsegtās sienas bijušā virtuvē(kur tagad gāzes katls) ir stāvbaļķu, celta 30gadu sākumā.

Parasti arhitekts tiek galā ar visām telpu saplānošanas lietām. Es strādāju kopā ar arhitektu, mēs abi kopīgi izspriežam un piedāvājam ideālāko risinājumu(telpas un komunikācijas).
Ja būvējat malkas šķūnīti, neatrodas vieta katlumājai ārpus dzīvojamās ēkas? Nemaz nesanāk dārgi ierīkot plastmasas siltumtrasi uz dzīvojamo ēku no atsevišķas katlumājas. Atsevišķu katlumāju vajag, jo malkas apkures sistēma mūsdienās bez siltuma akumulatora nav iedomājama.S-aku aizņem vietu un citas apkures komponentes (izplešanās trauks, boileris). Tāpat malku var glabāt turpat.