Es īsti negribu iedziļināties niansēs, bet ir acīmredzams, ka tik tiešām mājas konstrukcija nav komfortam, tur ir ļoti, ļoti daudz jādara un beigās tik un tā būs dažādi mezgli ar problēmām.
Es drīzāk domāju, ka ir ar 90% varbūtību jāatbild uz jautājumu ko grib panākt nākotnē - dzīvot patstāvīgi, vai brīvdienu māja, cik bieži utt.
Ja patstāvīgai dzīvei, tad domāju, ka ļoti nopietni jādomā par jaunas būvniecību, vai nu šīs vietā vai blakus un šo atstāt par saimniecības ēku.
Visu jau var teorētiski salikt - izlauzt grīdas, stingri siltināt, izveidot katlutelpu, pārvilkt santehniku, uztaisīt grīdu 2 st. un siltināt jumtu. Bet vai tas ir to vērts (sanāk reāli visas tās pašas izmaksas, kas ceļot jaunu ēku, izņemot sienu būvniecību un jumta konstrukcijas). Faktiski ir tā, ka brīdis kad vēl patstāvīgi nedzīvo, bet pēc laika dzīvos ir ideāls, lai tur atbrauktu lielā tehnika un visu nolīdzinātu līdz ar zemi, jo dzīvojot jau iekšā to visu nāksies nest ar rokām ārā un būs grūti visu pārlasīt un ģimenei būs sirmi mati.

Nojaukt un uzbūvēt pareizi un no jauna protams ir kardināls un labs variants, bet var arī apdomāt variantu, kad ēkai būvē klāt mazāka tilpuma ēku (iekļauoties arhitektūrā), bet jaunu, kurā ir tas viss komforts. Piemēram, var pagarināt, vai taisīt L veida pagriezienu dienvidu virzienā (nu kā glītos projektos, lai veidojas pagalms atpūtai). Tādā veidā var līdzekļus izdot pakāpeniskāk un ar mazāku risku un nezaudēt ne vienu (esošo ēku) ne otru (komfortu un ekonomiju).

Nekad nesaki nekad, bet pamatā tuvāko gadu laikā tā stabili ir domāta kā "brīvdienu" māja - vasarā biežāk un ilgstošāk, ziemā mazāk.

To kliedzošo energoefektivitātes trūkumu es apzinos, bet māju stabili nost nejauks un diezin vai arī kādu piebūvi taisīs. Ir jādomā, ko darīt ar esošo situāciju.

Mūru siltināšana - īstenībā pusei mājas jau ir relatīvs siltinājums smilšu javas (?) dekoratīvā apmetuma paskatā kādu 2-3 cm biezumā. Tiesa šis apmetums vietām ir pabojāts. Iespējams, ka to var daudzīt nost un tad siltināt ar "modernajiem" materiāliem, bet kaut kā negribētos darīt ar neapmestās mājas daļu. Nesmīkņājiet, bet nu tas mājas šarms vizuāli balstās tieši tajos dzeltenajos dolomīta akmeņos. Galu galā mājai jau arī tuvu kaut kur pie simt gadiem jābūt.

Starp citu, vēl 2000.ajos māja tika apdzīvota un pamatā kurināta ar krāsni otrajā stāvā. Pirmajā - tikai tad, kad aukstāks. Ogļu centrālapkure dēļ kaut kādām problēmām tika reti lietota. Apkures problēmas bija, bet, ja pareizi saprotu, tad problemātiskā / slikti siltinātā šīfera jumta dēļ. Pirmais stāvs ziemā faktiski netika apdzīvots.

Tādēļ arī iedomājos - un kā ir ar otrā stāva apkures "kabatas" taisīšanu? Tipa - kārtīgi nosiltina otro stāvu (jumts + grīdas) un tad uz to arī tendē pamatapkuri, un pirmais stāvs paliek kā saimniecības tipa ēka, kurā tikai kāpņu telpa (kurā kā reiz ir arī sūknis) tiek mazliet sildīta un darbojas kā bufertelpa uz otrā stāva siltajām telpām. Tad tipa atkristu vajadzība katru reizi ziemā pamatīgi iesildīt to visu dolomīta masu - vai arī tā ir tikai nereāla iedoma?

Tu jau pateici visu. Nosiltini simboliski otro stāvu, jo Tu jau tur būsi tikai labā laikā. Uzmūrē klasisku krāsni pirmajā stāvā mazā istabiņā ar atvērtu augšu un kāpnēm uz otro stāvu. Un, kad ierodies, uzliec pilnu klapi elektriskajiem pūšamajiem siltumventilatoriem, kamēr sāk sildīt krāsns. Iztērēsi 70 santīmus.
Problēmas būs ūdensapgādē un kanalizāciā, jo ziemā ir mīnusi....

"Atbrauc piektdienas vakarā, ārā, teiksim -18 ziemā, iekšā - 12 (nedēļu nav būts)."

Par tēmu neko daudz nevaru pateikt, bet par šo - manā neapkurināmajā jaunbūvē šoziem ne reizi temperatūra nenokritās zem 0, lielākoties bija ap +4. Nezinu, kāpēc tā - varbūt caur lielajiem logiem no saules kaut kāds "siltums" tika? Vai no zemes (apakšā putuplasts)?
Jā, un ar vienu "pūtēju" neko tur nevar piekurināt. Ar bullerian krāsniņu arī - kā jau te teica - pret vakaru, kad jau jābrauc prom, mazliet sāk iesilt. :)

Nu tik traki ar bullerjāņiem nav. Man ir darbnīca - tīri cementa bloki, klons, betona pārsedze, kurai tiesa ir kādi 15cm skaidas uzbērtas. Ziemā ienākot var but ap nulli, vai pat kādi mīnus 5. Izmērs ap 11x5 un bez problēmām var uzkurināt līdz +15 pa 2 stundām. Nu var arī dzīt tālāk, kaut līdz 20 - met tik malku. Kā nemet tā skaties kā iet lējā.

Ja ziemā istabās strauji uzdzīsi tempertūru - uz sienas izkritīs kondensāts.

Par kondensātu taisnība, izkrīt, dekoratīvajai apdarei tas būtu traģiski, bet saimniecības ēkā to visu tā kā īpaši nemana, arī ventilācija jātur vaļā. Bet vispār es neteiktu, ka uz manām cementa sienām būtu baigais kondensāts, katrā ziņā esmu redzējis dzīvojamās mājās tik tiešām reālu kondensātu. Iespējams tādēļ, ka notiek laba ventilācija un nav nekādas darīšanas ar ūdeņiem, vārīšanu, kas palielielina gaisa mitrumu. Tikai skaidas, putekli un šrapnels. :)

Jūsu padomu iespaidots, dziļi aizdomājos un vairāk papētīju māju.

Mājai izrādās dolomīta pusmetrīgās sienas ir tikai vienā galā. "Dzīvojamā" galā sienas ir uz 70-75 cm un veido tādu kā "pīrāgu": dolomīta siena no āra (ar minēto javas dekoratīvo apšuvumu), gaisa sprauga, ķieģeļu siena no iekšas.

Cik palasīju forumu, tad šādas spraugas pamatā ieteicams likt mierā, ja vien nesiltina ne tikai spraugu, bet arī fasādi no āra. Pašlaik gan problēma ir ar to, ka sprauga nav īpaši noslēgta - atsevišķās vietās (paceļjot otrā stāva pārsedzes saplākšņus) ir "caurumi", kurus nosedz vien pārsedzes siltumizolācijas materiāls...

Pacilāju arī pārsedzes un te ir "pīrāgs" šāds: skaidu plāksne no augšas un apakšas (mitrumizturīgā?; plāksnei ir sarkans malu krāsojums) un pa vidu laikam minerālvate uz 20 cm, nevienmērīga, vietām daudz kur sakritusies, ar peļu alām un kakām.

Saistībā par tematu jautājums - ja ziemā pirmajā stāvā (istabās, kur ir gaisa sprauga mūrī) pakurina kamīnu vai krāsni dažas dienas, tad vai aprakstītajā pārsedzē starp pirmo stāvu un nesiltināto otro stāvu var veidoties ievērojams kondensāta apjoms, kas pabojātu esošo pārsedzi? Jebšu kodolīgāk - periodiski ziemā kurināt drīkst (nedomājot par kurināmā pateriņu) vai kurināt drīkst tikai tad, ja kaut cik siltināts ir otrais stāvs?

Te, atkāpjoties no temata, jau faktiski runa sāk iet par siltināšanas iespējām. Spraugu pagaidām nesiltinām, bet saprotu, ka tai vajadzētu dabūt lielāku hermētiskumu. Kā siltināt pārējo - to gāzbetona pusmetra sienu pa perimtru otrajā stāvā un jumtu? Vai ir iespēja veidot pīrāgu no kokšķiedras plāksnēm un pa vidu pildījumu ar ekovati - tipa: pie spārēm liek klāt kokšķidras pretvēja plāksni, tad kaut kādā mistiskā veidā tai paralēli 20 cm attālumā nostiprina otru kokšķiedras plāksni un pa vidu iepūš ekovati? Vai arī šāda konstrukcija ir daudz par smagu metāla jumtu balstošajai konstrukcijai? Gribētos, lai spāres maksimāli "elpo" un ir sausas, tādēļ negribas riskēt ar akmens vati starp spārēm. Savukārt iekšā negribētos krāmēties ar reģipsi - tāpēc apdomāju kokšķiedras plāksnes - bet vai tās drīkst tā pielietot (tajā skaitā vilkt caur tām vadus un rozetes)?

Un tas pārsedzes pildījums arī nav kā akmenī iecirsts - tur tā pat visi grīdas paneļi jāpārcilā, lai pārbaudītu dēļu un siju stāvokli, līdz ar to pie reizes var izvākt veco siltummateriālu un ielikt kaut ko citu.

Es saprotu, ka te jau vajadzīga teju speciālista konsultācija uz vietas, bet pirms tam vēlējos apdomāt visus variantus - jūsu padomi stimulē domāt, izglītoties un atklāt jaunus apvāršņus. :)

Ja tiem kanāliem sienā nav ventilācija, tad stājas spēkā pieņēmums, ka gaisa kabatas ārsienās ir nevēlamas. Cik redzēts pārbūvējot agrākas celtnes - tās kabatas ir aizbērtas parasti ar būvgružiem, javas paliekām. Es domātu par tvaika izolāciju starp pirmo un otro stāvu un konsultētos par ventilācijas iespējām pirmajam stāvam.
Vai tās gaisa kabatas nevar aizbērt ar putuplasta granulām, vai keramzītu?