Lasot daudzās atziņas par apkures katla darbību, saskaros ar rekomendācijām, ka siltumnesējam katlā - ūdenim jānodrošina šaurs temperatūras intervāls no 60 līdz 90 (95) grādiem. Taču teorētiskajā literatūrā esmu lasījis, ka siltumnesējs var būt arī eļļa.
Tālāk, piemēram man ir katls ar mazu siltumkontūru, kurā atrodas eļļa. Blakus katlam ir siltuma akumulators ar ūdeni - 2..3m3, kas darbojas ēkas apsildē. Tad kādas var būt problēmas katlu darbināt augstākos temperatūras režīmos - atpakaļgaita 150 grādi un turpgaita 300 grādi. Tāds režīms samazinātu siltummaiņa virsmas lielumu un sistēmu varētu veidot lētāku.
Jūsu pārdomas?

Teorētiski tā var darīt, ja runa ir par siltummaini akumulācijas tvertnē, taču praktiski jau siltummaini akumulācijas tvertnē neizmanto, jo lētāk, ērtāk un drošāk un efektīvāk ir sistēma ar kopēju siltumnesēju. Siltummainis jebkurā gadījumā samazina lietderību siltumpārnesei.
Par katla darbināšanu augstākā temperatūrā gan jau var, bet tad visai armatūrai un pašam katlam tam būtu jābūt paredzētam. Normālās armatūras tomēr kam tādam nav paredzētas, turklāt eļļa strādā ar gumiju, kas šur un tur ir.

Ja turpgaitā 300gr, tad skurstenī ap 500 un vairāk....

Zinu divus cilvēkus kas šādu siltumnesēju bija mēģinājuši, bet tas bija 80to beigās ar tā laika iespējām. Nekas labs tur nebija sanācis. Nevarēja noblīvēt savienojuma vietas un pa visām malām gāzās eļļa.

Atomreaktorā kā siltumnesēju izmanto kālija-nātrija sakausējumu, kas ir šķidrs un ar gaisu reaģē ar sprādzienu.

Tātad ūdenim katlā galvenā problēma ir kavitācija, kas rodas ūdenim sākot vārīties. Eļļai pamattrūkums ir nespēja to noblīvēt skrūvētos savienojumos, bet to var risināt savienojumus vai nu sametinot vai salodējot. No krāsns apsildes teorijas zināms, ka dūmenī ieplūstošai dūmgāzei jābūt vismaz 85 grādus karstai, lai neveidotos kondensāts, faktiski mērījumos dūmenī no keramiskās krāsns, to nesmacējot, ieplūst 130..190 grādus karstas dūmgāzes. Tādā gadījumā dūmgāzes var izmantot papildus no ārpuses apsildot siltumakumulācijas tvertni. Tātad akumulācijas tvertne no metāla, kam apkārt mūrēta vai no vieglbetona blokiem mūrēta siena ar atstarpi. Tā siltumizolēta ar vati. Pašā akumulācijas tvertnē siltummainis no vara caurules ar ēļļu vidēji 250 karstu. Ap akumulācija tvertni dūmgāzes ar 100 grādu temperatūru.
?

Nu nezinu, mūsdienu gāzģenerācijas katlam dūmgāzes ir max optimālas un lietderība ir līdz pat 85%. Ir atsevišķi katli, kuriem primāro un sekundāro gaisu regulē automātika (Kunzel) un tiem efektivitāte ir jau ap 93%. Mandomāt tur vairs nav racionāli jebko uzlabot, jo tāds katls jau ir pati pilnība - regulē atbilstoši situācijai, lai iegūtu max labumu.
Cita lieta, ka daudz cilvēki izmanto čuguna katlus ar zemu lietderību, plus vēl nepietiekami sausu malku. Lielākie zudumi notiek tieši tur, jo īpaši, ja vēl nav to akumulācijas tvertņu.
Man ziemā bija uznācis trakums un es kādu mēnesi rēķināju faktisko lietderību savam gāzģenerācijas Atmos un beigu beigās sanāca ap 80-tiem 85% kas īstenībā jau ir tas ko var sasniegt. Es tā sapņoju, ka jaunajai mājai es ielikšu to Kunzel brīnumu.
Ir redzēts internetā, kad cilvēki ap izplūstošo dūmvadu apkārt uzliek to čaulu, kura vēl noņem nost extra siltumu, bet to var darīt, ja nemaina krāsni, kurai tādas temperatūras dūmi nāk ārā. Paildus mīnuss, ka krāsnij ir dažādi tie kuršanās režīmi un dūms ne jau vienmēr ir robežās, kad no tā varētu ņemt nost to siltumu un tajos brīžos protams var rasties visas tās kondensēšanās problēmas.

Citāts:"Tālāk, piemēram man ir katls ar mazu siltumkontūru, kurā atrodas eļļa. Blakus katlam ir siltuma akumulators ar ūdeni - 2..3m3, kas darbojas ēkas apsildē. Tad kādas var būt problēmas katlu darbināt augstākos temperatūras režīmos - atpakaļgaita 150 grādi un turpgaita 300 grādi. Tāds režīms samazinātu siltummaiņa virsmas lielumu un sistēmu varētu veidot lētāku. "
Kada jēga palielināt savienojošā siltumnesēja temperatūru līdz 300 grādiem, ja tas lādē akumulatoru, kurā ir ūdens? Kas tad tiek samazināts? Siltummaiņa virsmas laukums? Noprotu ka krāsnij...OK. Bet kur tad liksiet kurināmo, ja virsma maza? Kur paliks tā temperatūra, kas zem 300 grādiem? Vējā? Ja tādu 300grādu temperatūru padosit uz radiatoru izstabā...tad arī papildus izdevumi: kā pasargāt visu siltumnesēja trasi no pieskaršanās tai..Putekļu celšanas no intersīvā karstuma....Arī papildus aizsargizmaksas izolējot no apkārtējās vides- pieskaršanās, ugunsdrošība, cilvēkdrošība.. Zudumi līnijā arī palielināti, jo tie labāk jāizolē. Materālu uzvedība saskaroties ar šadu temperatūru...un t.t.t.t.Tieši pretēji jādomā: kā ar mazu temperatūru iegūt komfortu!

"Tieši pretēji jādomā: kā ar mazu temperatūru iegūt komfortu!.." , bet mēs taču nevaram aizbēgt no fizikas likumiem, kas nosaka, ka kurināmā "kvalitatīva" sadedzināšana iespējama kurtuvē, kur sadegšanas temperatūra 900...1100 grādi. Samazinot sadegšanas temperatūru, respektīvi kurtuvi veidojot ar pārāk labu siltumnoņemšanas iespēju - ūdens, tas neļauj kurtuvi pārkarsēt virs 100 grādiem, bet vienlaikus palielina sodrēju daudzumu. Literatūrā minēts, ka pareizie katli ir tādi, kur sadegšana nodrošināma šamota kurtuvē un siltuma noņemšana notiek tikai aiz kurtuves no dūmgāzēm. Tātad es domāju, ka ja katla siltumnoņemšanas kurtuvē par siltumnoņēmēju kalpos eļla, kam augstāka viršanas temperatūra - nav kavitācijas, tad kurināmā sadegšana notiks labāk... piemēram es negribu nodot atlikumos polietilēna maisiņus, bet tos sadedzināt. Es gribu sadedzināt koka lapas, kas inficētas ar slimībām... tātad man nepieciešama kurtuve, kas var darboties augstā temperatūras noslodzē un neveido kvēpus. Respektīvi - aizejošās dūmgāzes var būt karstākas, bet tādēļ es ap siltumakumulācijas tvertni veidoju papildus dūmspraugu, kas ļauj tālāk samazināt dūmgāzu temperatūru.

Var redzēt, ka tur esi būvinžeieris un neko nesaproti no siltumtehnikas, ūdens / tvaika īpašībām, degšanas teorijas un un eļļas kā siltumnesēja īpašībām, tās izmantošanas iespējas siltuma pārvadīšanā. Ja gribi tālāk pētī, brauc uz finiera rūpnīcu un paskaties kā šķeldas katlso silda eļļu, kāda ir tā saimniecība un kādam procesam izmanto. Tas, ko tu esi lasījis neizklausās pēc siltumtehnikas.

Savukārt augstas tempratūras krāsns ir Olainē bao.lv