Sveicināti,
Varbūt kāds var ieteikt labu mūrnieku Cēsu/Piebalgas pusē? Ir nepieciešamība saremontēt 100 gadus vecu, lielu krāsni. Krāsnis ir pa 3 istabām un vienā istabā pie uzsilšanas ir sācis smirdēt pēc kodīgiem dūmiem. Dūmi nav tik daudz, lai tos fiziskai varētu redzēt - vienkārši, kad kārtīgi uzkarst sāk smirdēt, kaut kur no augšas (auksta, kamēr iesilst nesmird). Sāka smirdēt pēkšņi vienā reizē pie kurināšanas, pirms tam nebija nekādas smakas, viss bija ideāli. Vizuāli visu esmu apskatījis un apostījis :), vietu, kur ir noplūde nav izdevies atrast.
Ar mālu/šamata maisījumu augšā aiztaisīju, visas pat mazākās spraudziņas - izmaiņu nekādu, nesaprotu, kur tie dūmi tiek ārā, vajag speciālista padomu.

Neko nost jaukt un pārbūvēt nevēlos, tapēc nepieciešams ''vecmeistars'', kurš šāda tipa krāsnīs orientējas. Jaunajiem bail dot, ka nesamaitā vēl vairāk....saremontēt nav uzcelt no nulles.

Paldies.

Neesmu tas lielais krāsns meistars,bet izklausas pēc vilkmes problēmām,es domāju,ka vajag kārtīgi iztīrīt dūmeni un visus līkumus pārbaudīt. Pie labas vilkmes krāsnī var izurbt caurumu,bet dūmus iekšā nesitīs-tas vienk. samazinās vilkmi.

te vairāk prasās pēc kārtīga skursteņslauķa, kas iztīrītu visus kanālus tai krāsnij. Tagad daudz ir tādi, kam 50 gadus krāsns kalpojusi ok, un pēkšņi neiet, tad nu jāskatās kur un kādus caurumus taisīt, lai tiek klāt pie tām bagātībām, kas tur gadu gaitā sakrājušās un visbeidzot nogriezušas dūmiem ceļu.

Jūtamu vilkmes problēmu nav, kurās ļoti labi, tapēc bija aizdomas, ka varbūt kāds ķieģelis kaut kur iekšā izkritis vai kas tāds un tāpēc spiežas tā smaka ārā.

Bet jā, citās istabās krāsns ir tīrīta no sodrējiem, bet šajā nav, jo nav izdevies atrast ''atsitamo podiņu'' , t.i. tam paredzēto vietu.

Nopirku šo pulveri: [www.hansaflame.lv]
Nav ne jausmas vi tam ir kāds efekts vakar iemetu pirmos 2 maisiņus, baigi ilgi dega ar zilu/violetu uguni.

pirmā vieta, kas parasti aizaug ir lejas daļa starp otro un trešo dūmkanālu, parasti tur ir pelni, kas līdzi ar dūmiem nāk, bet tālāk nespēj tikt. tos nekādi pulveri neiztīrīs, tikai manuāla aizvākšana.

Tie dūmi gadījumā nesmird līdzīgi tai smakai, kas ir kūdrai degot? Ja tā, tad tie ir gruzdoši sodrēji. Visos variantos krāsns ir jātīra. Normāli ir tīrīt vismaz vienu reizi gadā, bet pēc noteikumiem 2. reizes. Iesākumā vajadzētu padomāt loģiski kādas tai krāsnij ir šahtas un kur tās iet un tad arī varēs saprast, kur un kā jātīra, lai visas dūmejas ir tīras. Ja ir pāris lūkas tīrīšanai, tad caur tām jau arī var saprast kā tās šahtas virzās.
Pulveris manuprāt ir domāts darvas veidīgajiem sodrējiem, lai tie kļūtu birstoši. Šajā gadījumā diez vai tas problēmu atrisina.

Eldenam - krāsnis ir gana daudzu konstrukciju, tāpēc pieņēmums par otro un trešo dūmvadu ir pārāk optimistisks. Man ir mājās 2 podiņkrāsnis ar pilnīgi atšķirīgu konstrukciju katrai.

Varbūt ir izdevies pārcensties un pārkurināt krāsni. Ja auksta podiņu krāsns ir kurināta pārāk intensīvi, vai ilgāk par 2 stundām no vietas, tad, iespējams, ir ticis norauts tā saucamais "vāks". Iekšējais karstais šamota ķieģeļu mūrējums ir izpleties uz augšu daudz straujāk par ārējo auksto podiņu mūrējumu. Atkarībā no konstrukcijas, tur plaisas atveras krāsns virspusē pa perimetru.
Ja veco laiku krāsnij dekoratīvajā virsmā nav paredzētas lūciņas eju tīrīšanai, tad parasti viņas arī nav nepieciešamas, vai piekļūšana izdarāma no iekšējās (kurtuves) puses.

Vilnis_Radio Wrote:
-------------------------------------------------------
> Tie dūmi gadījumā nesmird līdzīgi tai smakai,
> kas ir kūdrai degot? Ja tā, tad tie ir gruzdoši
> sodrēji.

Jā, ja aizdomājas, tad tā varētu būt gruzdošu sodrēju smaka, nav kā tīrs malkas dūms, tā smaka nedaudz kodīgāka, tā pēc sajūtām. Man par degošiem sodrējiem bija doma, bet it tā, ka smaka nāk, kad krāsns uzsilst, tad var atvērt logu, lai vēdinās un izkurināt līdz galam, kad pārstāj kurēties, tad krāsns jau ir riktīgi karsta, bet kā beidz degt malka, tā uzreiz pazūd smaka. Ja gruzdētu sodrēji, viņiem taču vajadzētu vēl ilgi pašiem par sevi gruzdēt ?

Tai krāsns daļai tiešām nav lūciņu tīrīšanai, no kurtuves daļas tur pilnīgi noteikti nevar tikt klāt...

Bija līdzīga broblēma, nebija kontrollūciņas vienam no līkumiem. No citurienes klāt nevarēja tikt. Nebija tai laikā fleksis, tā kā pamocījos ar diezgan smalku bobedīturbi, lai lūku tomēr ierīkotu. Kad caurums bija gatavs, tad atklājās, ka ejas līkuma starpsiena ir ar pietiekošu attālumu no līkuma ārējās malas (vairāk par 50cm), lai tur sodrēji un pelni varētu sakrāties 60 gadu garumā. nu bet kādreiz tas trauks ir pilns :) Jāpiezīmē, ka krāsns pretējā pusē, podiņu biezumā ir ierīkota falša kontrollūka, kurai tālāk priekšā ir iekšējais ķieģeļu oderējums. Tur arī tai lūkai jēgas nekādas nebūtu - tā kā par nepieciešamību un vajadzību katrā atsevišķā gadījumā jāspriež atsevišķi. Kaimiņam savukārt bija 60tos gadā mūrēta plīts ar mūrīti, kuram nevarēja tikt klāt pie mūrīša dūmejas ieejas skurstenī, kura nepareizas kurināšanas dēļ bija aizaugusi. Nācās taisīt lūciņu, lai varētu iztīrīt...