Padalieties kādu apkures režīmu izvēlaties. Ja pieejama gāze un pilna automātika. Divi apkures loki. Siltās grīdas + radiatori. Māja siltināta.
Vai kurinām ar pārtraukumiem - naktī un dienas laikā samazinām temperatūru vai uzturam visu laiku konstantu apmēram 40 - 50 grādu apkures lokos.
Ja mājā siltās grīdas, tad tām uzsilšanas temperatūra vairākas stundas, protams arī atdzišanas - vai atmaksājas tās atvienot no siltuma avota uz kādām stundām pa dienu un nakts laikā. Kā ar radiatoriem.
Vai kāds ir veicis pētījumu un pierakstījis patēriņa rādītājus, lai mājā būtu komfortabli un ekonomiski.
Vēlāk padalīšos ar savu uzkrāto pieredzi 5 gadu laikā.

Siltajām grīdām ir liela siltuminerce, tādēļ uzsilst un atdziest ilgi. Lielākā ekonomija ir uzturēt telpā kom`fortablu temperatūru, ko regulē istabas devējs un katla vadības bloks. Attiecīgi grīdām arī jābut aprīkotām ar automātisku regulēšanas iespēju .

To var salīdzinoši vienkārši izrēķināt, zinot grīdas biezumu, betona blīvumu un īpatnējo siltumietilpību:

grīdas biezums 10 cm
betona blīvums 2400 kg/m3
betona īpatnējā siltumietilpība 0,94 kJ

2400 X 0.1 X 0.94 = 225.6, kas pārrēķinot kW sanāk 62 W. Attiecīgi, lai uzsildītu m2 grīdas par vienu grādu nepieciešami 62 W. Šo ņemot par pamatu, var rēķināt pie cik ilgas prombūtnes par cik grādiem ir izdevīgi atdzesēt grīdu.

Siltuma zudumus nosaka istabā uzturamā temperatūra, ārējā temperatūra un norobežojošo konstrukciju siltuma pretestība. Ārējo temp. mēs ietekmēt nevaram, siltuma pretestība ir konstants lielums, tātad, ja tu istabā uzsturi 12h +22, bet 12h +20, tad siltuma zudumiem jābūt mazākiem. Betona sildīšana un dzesēšana jāņem vērā tikai inerces dēļ, bet tam nebūtu jāatstāj iespaids uz taupību.

man arī bija tāda doma atslēgt pa dienu granulu katlu, bet tad ieskatījos granulu bunkurā un izrādās ka precīzi pa apkures nedēļu no pagājušās ceturtdienas esmu nokurinājis 1,5 maisus (16kg protams), nu tad man tā doma pazuda par atslēgšanu pa dienu, istabās iestatīti 21 grāds, bet breāli v isu laiku ap 22 vannas istabā 23 grādi un visas ventilācijas lūkas arī vēl stāv vaļā istabās

Sveicināti. Tikko radu ieteikts '' meistars '' pabeidza katla apsaisti + boilers un akumulācijas tvertne slēgumu. Pagaidām bez automātikas, taču tas nav galvenais. Bildē [foto1.inbox.lv] redzams katla sūkņu grupa, kas sasniedzot mazajā lokā noteiktu temp. atver vārstu un ūdens iet uz akumulācijas tvertnes augšējo pieslēgumu.
Pirmais , kas man nepatika - jākarsē akumulācijas tvertne un tikai tad uz boileri un apkuri, jo otrs pieslēgums akumulācijas tvertnes augšā tomēr neņem uzreiz prom karsto ūdeni, kas ienāk pa pirmo, bet ņem sajauktu 20 - 30 grādi karstu, kas boilerim neder un apkurei arī (varbūt tikai rudenī - pavasarī). Meistars gan pirms sāka likt visu kopā solīja, ka tā nenotiks un uz sistēmu plūdīs gandrīz tikpat karsts. Laikam pirms ieejas akumulācijas tvertnē jāieliek atzars taisni uz (apkure/boilers) padeves cauruli. Kamēr boilers un apkure sils, tad uz tvertni neies nekas , jo visu paņems apkure un boilers, kad boilera sūknis atslēgsies un trīspušu varsts jauks apkurei klāt abratku, tad ūdenim no katla nebūs kur sprukt un tas ies akumulācijas tvertnē.

Otrais attēlā redzams, ka abratka no akumulācijas tvertnes nāk tieši pretī katla sūkņa ūdens plūsmai un termometrs pirms katla sūkņa (uz abratkas) rāda 40 grādu, kaut pēc iekurināšanas ir pagājis tikai pāris minūtes un akumulācijas termometrs rāda knapi padsmit grādus. Tas varētu nozīmēt tikai vienu, ka katla sūknis dzenā ūdeni pa rinķi A-B-D-E un vēl sliktāk , ja uz akumulātoru uz katla aiziet tikai daļa atpakaļgaitas ūdens, kas noved pie katla uzkaršanas, jo ir samazināta plūsma un netiek noņemts saražotais siltums. Sanāk, ka jāliek vienvirziena vārsts posmā ( A )no akumulācijas tvertnes un pagrieziena uz katlu vai arī jāpārtaisa tā vieta vispār lai plūsmas nekrustojas.
Ja mans domu gājiens pareizs, tad iesakiet - ko darīt. '' Meistars'' teica , ka brauks konsūltēties, taču tāda sajūta ka vienkārši neko negrib pārtaisīt. Kārtējo reizi ieberziens ar radu ieteiktiem meistariem, tāda sajūta, ka izņemot gāzes katlus un radiatorus viņš neko citu nav licis. No katla nāk 35 mm caurule un katla sūknis ir attēlā redzams. Un vēl man nepatika , ka karstā ūdens boilera drosības vārsts spļaudīja ārā ūdeni. Varbūt pie vainas tas, ka tika laists iekšā 5 grādu ūdens un pa atvērto krānu tika izdzīts ārā gaisa spilvens boilera augšā, vai arī jāliek izplešanās trauks karstajam ūdenim.

jāliek izplešānās trauks tur kur noslēgts loks(apkures lokā). Ja vārsts spļauj ūdeni, tad divi varianti vai nu spiediens par mazu vārstam, vai uzkarstot palielinoties spiedienam tas aug un nāk pāri mēram.
Pēc foto vēl navar saprast shēmu. Vai nav uz papīra projektiņš. Vēl par maz datu: vajag zināt katla jaudu, akumulācijas tvertnes tilpumu un cik mājā patērētāju. Vispār pa kurināšanas stundu jābūt kādām reālām izmaiņām

Par maz foto. Ja karstais ūd no katla ieiet pašā aķa augšā un noņem uz radžikiem arī no augšas, tad praktiski nav vērts grozīt ventiļus,lai palaistu uz apkuri vispirms...

Pēc rezultātu pierakstīšanas man sanāk mazāk, ja naktī un dienas laikā samazinām temperatūru un dēļ tā, ka mājā mazāk iepumpējam enerģiju mazāk arī jāmaksā. Ja turu konstanti visu dienu un nakti jāmaksā vairāk. Komforts īpaši mazāks pat nesanāk, jo naktī labāk ja par kādu grādu vēsāks nekā par karstu.
Bet tas patiesi viss atkarīgs no norobežojošo konstrukciju pretestības un siltumvadītspējas. Ja gribu ekonomēt neekonomēt uz siltinājumu.
Novērojums par siltajām grīdām - ieteikums kurināt pa drusciņai visu laiku, vai lielāko diennakts daļu. Jo inerce ir pārāk liela. Ja telpa atdzisusi vajag vismaz 3-4 stundas līdz grīda iesilst.
Lai veicas!