Kur ir atšķirība, ja zemi ar nulli savieno skapī vai rozetē? Un varbūt kāds zin kur var lētāk vadus nopirkt? Cik skatos tad Depo lētāk nekā netā var sameklēt.

Ja savieno zemi ar nulli rozetē, tad ātrāk pa nagiem smagi (labākajā gadījumā) noraujās...

Nepavelti tas agrāk saucās aizsarg zemējums.
no drošības tehnikas zemējumam ir jānāk pa atsevišķu vadu un sadalenē tiek savienot ar 0`li.

Piemēram tev ir kabelis ar 2 vadiem , un galā veļmašīna tu izdomā ka būtu forši ka veļmašinas korpuss ir sanulētsi=sazemēts - lai noplūdes gadījumā nedabū pa knaģiem. paiet 5 gadi un kāds „Antons” apmet vadus riņķī rezultātā tev uz veļmašinas korpusa ir faze ;-)

Tādēļ zemējumu vajadzētu izvairīties vienot rozetē , lai aizsarkzemejums vienmēr būtu atsevišķi.


ceru ka saprotami izskaidroju ;-)

Ja Antoni grābstās kur nevajag arī ar 3 vadiem var saskrūvēt tā, ka uz korpusa ir fāze un vai tad tādā gadījumā pirmkārt netiks izsisti korķi?. Vienkārši neredzu atšķirību vai viņus savieno rozetē, vai 5 m tālāk. Un kāpēc vilk 3 vadus ja var vilkt 2, kas naudas izteiksmē uz N metriem sastāda būtisku atšķirību.

Piemērs iz dzīves. Zemējums samests ar nullesvadu rozetē un pieslēgts dators. Atnak celtnieks Vasja, montē aizkaru stangu un protams pārurbj elektrības vadu. Cik tur darba, bišku atklapē apmetumu un savieno vadus. Vadi vecie alumīnija ar baltu izolaciju. Skaidrs, ka vadus apmaina vietām un uz datora korpusa stav pilni 220V. Ja Vasja pārurbj trīsdzīsju kabeli, tad tam trīskrāsainas dzīslas un grūti zaļdzeltano vadu satīt kopā ar citas krāsas vadu. Protams, vienmēr pastāv variants, ka Vasja ir tādā pālī, ka krāsas vairs neatšķir :), bet nu tā varbūtība ir maza. Vārdu sakot, zemējumavadam obligati jabūt atsevišķam un pa to nedrīkst plūst strāva. Kapēc nevar strāva plūst, piemēram veļmasīna sazemēta rozetē, tā, ūdeni sildot, patērē lielu strāvu un nullesvads nodeg skapī. Uz veļmašīnas korpusa atkal, caur sildelementu, 220V. Ceru, ka beidzot saprati.

Ne vienmēr el kļūdas beidzas ar ''dabošanu pa nagiem'' - medz būt arī sirds apstāšanās...

Topiks jau cilāts.
[www.building.lv]

Būvējot sev nudien nemēģinātu uz to taupīt...... laikam arī būvējot citiem... Bet katram jau citi uzskati par akceptējamo risku līmeni......

Citāts no turienes:

Re: zemēšana un nullēšana
Posted by: zihers ()
Datums: 18.02.2010 17:42

Darba nulles vads tiek noslogots tāpat kā fāzes vads. Varbūtība, ka nodeg pienākošais nulles vads ir līdzvērtīga fāzes vada nodegšanai. Pazūdot pienākošai nullei, caur ieslēgtu slodzi (spuldze, v/m utml.) uz korpusa nonāk spriegums, kas var izrādīties dzīves kvalitāti neuzlabojošs apstāklis.
Ja iepriekšminētais nešķiet pamatoti, tad var izmēģināt strāvas iedarbību caur to pašu spuldzīti, ko gan neiesaku darīt.

ir cilvēki kas sistēmu zemē ar Radiatoriem vai ūdens trubām.
cik zinu ir cilvēki kas pēcāk ar līdzīgu trubu ir norāvušies pa pieri.

Labi, ja izslēdzam Vasjas, Feģas un Antonus, ideja tak ir pareiza? Tad sanāk ka mēs cik tur tos gadus esam mitinājušies mitekļos, kas ir dzīvībai bīstami, jo kādreiz tak vairāk par diviem vadiem nebija un daudzi vel jo projām tā dzīvo. Un vispār man nav nācies dzirdēt, ka kāds no 220 būtu nosists.

Tādēļ ari skaidroju- kādēļ tas saucas aizsarg zemējums. Ja izslēdz Feģas faktoru , paliek nulles atdegšanas iespēja (bojāts vads - cits brāķis ) un tad atkal veļasmāsīna dos pa nagiem ;-)

Riskus mēģināja tev izskaidrot , pārējais uz paša atbildību.

Letāli gadījumi ar 220v nav mīts ;-) Ja esi ar mieru neveiksmīgu apstākļu sakritības dēj uzcept savu bērnu - viss tavās rokās. Vismaz 4 latus būsi ietaupījis.

BTW noplūdniekus ari izdomāja kapitālisti lai no tava maciņa vairāk lvl izvilktu ;-)